Ugunsdzēsēji šogad dzēsuši jau 34 kūlas ugunsgrēkus, Mixnews.lv

Ugunsdzēsēji šogad dzēsuši jau 34 kūlas ugunsgrēkus

фото

Kriminālziņas | 2014. gada 26. februārī plkst. 10:55

Sākusies kūlas dedzināšanas sezona - kopumā ugunsdzēsēji šogad dzēsuši jau 34 kūlas ugunsgrēkus, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele.

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji devās dzēst piecus kūlas ugunsgrēkus. Lielākais no tiem tika reģistrēts Piltenē, kur pērnā zāle dega divu hektāru platībā.

Saglabājoties saulainam un sausam laikam bez sniega, VUGD prognozē, ka, neraugoties uz brīdinājumiem par kūlas dedzināšanas aizliegumu un kaitīgumu, turpmākajās nedēļās pieaugs ik diennakti reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits.

Pavasara sākumā kūlas ugunsgrēku skaits parasti ir daudz mazāks un izdeg nelielas platības, tomēr, pieturoties siltākam laikam, degšanas platības un ugunsgrēku skaits strauji pieaug. Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.

VUGD apkopotā informācija liecina, ka 2013.gadā, dedzinot sauso zāli, kopumā izdeguši 1884 hektāri. Vislielākās izdegušo teritoriju platības bijušas Zemgales un Latgales reģionā, savukārt vismazākās - Vidzemes reģionā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku pērn reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā - 627, bet vismazāk - Vidzemes reģionā, kur dzēsti 267 kūlas ugunsgrēki. No pilsētām vislielākā izdegušo teritoriju platība bija Rīgā, kur izdega 103 hektāri, bet vismazākā - Valmierā, kur izdega tikai 0,27 hektāri.

Galvaspilsētā pagājušajā gadā arī reģistrēts vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits. Rīgā ugunsdzēsēji dzēsuši 220 kūlas ugunsgrēkus. Vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Valmierā un Rēzeknē, kur dzēsti attiecīgi 11 kūlas ugunsgrēki 0,27 hektāru platībā un 16 kūlas ugunsgrēki 6,71 hektāra platībā.

Vislielākās uzslavas no VUGD ir izpelnījušies Baltinavas, Beverīnas, Naukšēnu, Rucavas, Tērvetes, Vaiņodes, Vecpiebalgas un Vārkavas novadi, kuros 2013.gadā nebija reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Turklāt Vārkavas novadā neviens kūlas ugunsgrēks nav reģistrēts jau četrus gadus. Novadu dalījumā vislielākā kopējā kūlas ugunsgrēku platība 2013.gadā bija Daugavpils novadā, kur izdega gandrīz 129 hektāri. Savukārt visvairāk kūlas ugunsgrēku pērn tika reģistrēts Dobeles novadā, kur ugunsdzēsēji glābēji 81 reizi izbrauca dzēst kūlas ugunsgrēkus.

Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku "sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, pērnā zāle kļūst aizvien sausāka un kūlas ugunsgrēkus var izraisīt ne tikai ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri braucot izmet pa logu nenodzēstus izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli, informēja VUGD.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, kā arī putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kuras nav sakoptas un rudenī nav nopļauta zāle. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne tikai lauki, daudzviet nesakoptas ir arī pilsētu teritorijas. VUGD norāda, ka kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir ievērojami blīvāka. Pilsētās pērnās zāles dedzināšana apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus, kā arī citus objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, norāda VUGD.

Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.

Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt kodeksa 51.panta 2.daļā un 179.panta 4.daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.

Komentāri