"Liepājas metalurga" lietā veiktas 14 kratīšanas; pagaidām aizturēto nav (Papildināts 16:38)

фото

Kriminālziņas | 2013. gada 14. maijā plkst. 16:38

Papildināta visa ziņa

Kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar iespējamu AS "Liepājas metalurgs" vadības noziedzīgu rīcību, Valsts policija (VP) otrdien veikusi 14 kratīšanas, ziņo LETA, atsaucoties uz VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieka Gata Gudermaņa sniegto informāciju.

Gudermanis informēja, ka pagaidām kriminālprocesā nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss, nav arī neviena aizturētā, taču cilvēki tiek pratināti. Gudermanis pratināmo vārdus un skaitu nenosauca, taču neizslēdza, ka aizturētie vai aizdomās turētie var parādīties. "Tas nekad netiek izslēgts," uzsvēra Gudermanis.

Kratīšanas veiktas Rīgā, Liepājā un Jūrmalā. Rīgā kratīšana veikta uzņēmuma pārstāvniecībā. Gudermanis ne apstiprināja, ne noliedza, vai izmeklēšanā iesaistījies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. KNAB pārstāve Inta Šaboha sacīja, ka patlaban saistībā ar "Liepājas metalurgu" birojs nav veicis nekādas darbības un pārbaudes.

Kratīšanas ir veiktas uzņēmuma akcionāru un amatpersonu dzīves un darba vietās, bet citos uzņēmumos kratīšanas nav veiktas. Runājot par izvēlēto laiku šīm darbībām, Gudermanis atbildēja, ka tas ir taktikas jautājums.

"Šobrīd mums bija pamats veikt kratīšanas konkrētās vietās un pie konkrētām personām, tajā skaitā, izvērtējot to pierādījumu kopumu, kas savākts kopš izmeklēšanas sākuma. Procesuālās darbības joprojām notiek," uzsvēra policijas pārstāvis.

Kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti - tai skaitā datori un dokumenti. Izmeklēšanas darbībās piedalījās arī VP pretterorisma vienība "Omega". Specvienības kaujinieki piesaistīti, nevis lai "veidotu šovu", bet nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu, piebilda Gudermanis.

Viņš atzina, ka kriminālprocess ir diezgan apjomīgs, tāpēc ātrus izmeklēšanas rezultātus solīt nevar. ENAP lietas izmeklēšanā sadarbojas ar ārvalstīm, taču netiek atklāts ar kurām. Policija arī sadarbojas ar Valsts kasi un vērtē uzņēmumā veiktā audita rezultātus.

ENAP priekšnieks apstiprināja, ka kriminālprocess, kurā patlaban notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, sākts pēc "Liepājas metalurga" akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma pagājušā gada augustā. Izmeklēti tiek iespējamie noziegumi, kas veikti ilgstošā laika posmā.

Ņemot vērā, ka situācija ap uzņēmumu ir pietiekami jūtīga - gan no ekonomiskā, gan sociālā viedokļa Liepājas pilsētai, ENAP izmeklētājiem ir "gana liels morāls slogs", ņemot vērā šos blakusapstākļus. Tajā pašā laikā tas nevar un nedrīkst ietekmēt izmeklēšanas kvalitāti un pieņemtos procesuālos lēmumus.

Atgādinām, ka Valsts policija (VP) otrdien veikusi kratīšanas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" vadības dzīvesvietās un darba kabinetos.

Likumsargi otrdien no rīta bija aizzīmogojuši uzņēmuma "Liepājas metalurga" izpilddirektora Leona Ptičkina kabineta durvis, apstiprināja Liepājas Metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

Viņš pastāstīja, ka ap pl.8:00 gājis pie izpilddirektora Leona Ptičkina un redzējis, ka viņa kabineta durvis aizzīmogotas un pie tām stāvējuši vairāki cilvēki.

"Es viņiem neko neprasīju. Neviens nebija uniformā un man neko neprasīja. Es nogāju lejā un prasīju apsardzei, kura man atbildēja, ka ir tiesas lēmums veikt kaut kādas darbības. Par citu neko nezinu, taču drīzumā iešu skatīties, kas notiek, jo man cilvēki prasa, kas notiek," norādīja Grava.

Gravam izdevies satikties ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu, kurš viņam pastāstījis, ka viņa kabinetā bijuši policijas pārstāvji. Plašāka saruna ar valdes priekšsēdētāju nav iznākusi, jo "viņi tur visi ļoti aizņemti". Gravam gan nav informācijas, vai policija kādu no uzņēmuma vadības pārstāvjiem aizvedusi sev līdzi.

Arodbiedrības biedri notikušo plašāk pārrunāt plāno ceturtdien.

"Lemsim, ko darīt tālāk," uzsvēra Grava, kuram arī trešdien paredzēta tikšanās ar Terentjevu.

Uzņēmuma pārstāve Simona Laiveniece apstiprināja, ka pēc Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas jaunāka inspektora Mežavilka ierosinājuma ir veikta kratīšana "Liepājas metalurga" vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos. Laiveniece norādīja, ka no uzņēmuma vadības un akcionāru puses nekādi komentāri par šo faktu nesekos.

Kratīšana veikta kriminālprocesa gaitā, kas ierosināts pērn 21.augustā pēc mazākuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotās personas Mārtiņa Krieķa iesnieguma. Lipmans noliedza, ka kriminālprocess būtu ierosināts pēc viņa iesnieguma vai pilnvaras. Lipmans arī piebilda, ka viņa rīcībā nav nekādas plašākas informācijas par notikušo kratīšanu, jo viņš patlaban neatrodas Latvijā.

Ekonomikas policija izmeklē krimināllietu par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar "Liepājas metalurgu". Pērn policijā sākotnēji veikta pārbaude par amatpersonu iespējamo pretlikumīgo rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un citus uzņēmuma aktīvus.

Portāls "pietiek.com" iepriekš vēstīja, ka kriminālprocesa gaitā tikusi pārbaudīta informācija par iespējamu "Liepājas metalurga" vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā - jau kopš 2003.gada. Portālam zināms, ka policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši "Liepājas metalurgu" kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.

Viens no līdzekļu "izpumpēšanas" veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem - fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošu latu liels mēneša atalgojums. Uz to netieši norāda arī fakts, ka jau vairākus gadus "Liepājas metalurgs" savos gada pārskatos pārstājis publiskot valdes locekļu atalgojumu.

Tāpat ievērojami līdzekļi "izpumpēti", izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies "Liepājas metalurgs", taču jau par būtiski augstākām (starpība - 20 līdz 30 latu par tonnu) cenām.

Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis.

Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo uzņēmuma produkciju.

Kā ziņoja portāls Mixnews.lv, "Liepājas metalurga" kreditori piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem.

Kreditoru piedāvājums paredz, ka Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā "Liepājas metalurga" pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka "Liepājas metalurga" padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus, kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos, ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.

Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta "Prudentia" pārstāvja Kārļa Krastiņa teikto, "Liepājas metalurga" lielākie akcionāri Zaharjins un Segals esot konceptuāli piekrituši kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas. Turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Lipmanu, kurš šo kreditoru piedāvājumu noraidījis.

"Liepājas metalurga" lielākie kreditori ir AS "Latvenergo", AS "Citadele banka", AS "SEB banka", tērauda tirgotājs "Stemcor" un Valsts kase.

Foto: ceturtdiena.lv, varkava.lv

Komentāri