Luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu pieķer nodokļu nemaksāšanā un finanšu shēmošanā

фото

Kriminālziņas | 2013. gada 11. jūnijā plkst. 07:55

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags pieķerts nodokļu nemaksāšanā un finanšu shēmošanā. Viņš ne tikai savu privātmāju uzbūvējis "par velti", bet arī, piemēram, degvielu savai automašīnai daļēji pērk par ES un Rīgas domes līdzekļiem, kas piešķirti Rīgas Doma baznīcas restaurācijai, raksta "kasjauns.lv"

Runas par LELB katastrofālo materiālo stāvokli un, iespējams, baznīcā valdošajām finanšu mahinācijām jau klīst vairākus gadus. Naudas trūkuma dēļ mācītājiem netiek izmaksāta alga, bet lai glābtu dziļā finansiālā krīzē iestigušo baznīcu tiek iztirgoti LELB īpašumi. Līdz šim bieži vien tās bija tikai neargumentētas runas un minējumi, kurus baznīcas pārstāvji centās retušēt un situāciju atspoguļot rožainās krāsās. Nu beidzot finansiālās mahinācijas, kas notikušas LELB vadības līmenī, izgaismojušās arī oficiāli.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgas Domā notika LELB 26.sinode. Ja iepriekšējās baznīcas augstākās lēmējvaras saieti bija publiski un tos vairāk vai mazāk plaši atspoguļoja plašsaziņas līdzekļi, tad šoreiz sinode notika gluži vai pagrīdes apstākļos. "kasjauns.lv" rīcībā nonācis LELB Revidentu ziņojums, kas atklāj baznīcai visnotaļ neglaimojošu ainu.

LELB arhibīskaps Jānis Vanags no baznīcas saņēmis vairāku desmitu tūkstošu lielu bezprocentu aizdevumu savas mājas Mārupē būvniecībai, kuru atdod visai negribīgi un revidenti šo naudu pat iesaka norakstīt baznīcas zaudējumos. Šo aizdevumu var traktēt arī kā arhibīskapam izmaksātu algu un tādā gadījumā arhibīskaps veiksmīgi izvairījies no nodokļu nomaksas.

Jāpiebilst, ka bezprocentu aizdevums, ir veids kā kāds uzņēmums savam darbiniekam var izmaksāt atalgojumu, nesamaksājot nodokļus. Pēc tam uzņēmums šo "bezprocentu aizdevumu" var norakstīt zaudējumos un to no parādnieka nepieprasīt. Zīmīgi, ka pirms pāris gadiem, kā atklāj neoficiāli avoti, noslēgtā vienošanās paredzēja, ka arhibīskaps šo aizdevumu varētu atdot labākajā gadījumā 67 gadu laikā.

Interesants fakts atklājies arī analizējot Rīgas Doma baznīcas restaurācijai paredzēto līdzekļu izlietojumu (divus miljonus šim mērķim paredzēts iegūt no Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet vēl divus miljonus no Rīgas domes budžeta). Lai pārraudzītu Rīgas Doma īpašumu un tā restaurāciju, LELB nodibinājusi SIA "Rīgas Doma pārvalde", no kuras līdzekļiem, pārkāpjot normatīvos aktus, arī tiek izmaksāta daļa no arhibīskapa darba algas un tiek segti arhibīskapa automašīnas degvielas izdevumi. Ja ņem vērā, ka pārvalde pārrauga līdzekļus, kas saņemti no ES un Rīgas domes, tad var uzskatīt, ka arhibīskapam algu un degvielu vismaz daļēji apmaksā visi nodokļu maksātāji.

Lai izvairītos no nodokļu nomaksas un algu nemaksātu aploksnēs, bet kaut daudzmaz "legāli", vairāki uzņēmumi izmanto īpašu shēmošanas mehānismu – vadošajiem darbiniekiem netiek izmaksāta alga, bet gan piešķirti bezprocentu aizdevumi, no kuriem nav jāmaksā nodokļi. Pēc kāda laika uzņēmumi šos aizdevumus var norakstīt zaudējumos un no "viltus parādnieka" tos vairs nepieprasīt. Pēc visa spriežot, šādu shēmu izmanto arī LELB Virsvalde.

LELB Virsvaldes bilances aktīva postenī "Ilgtermiņa aizdevumi" atspoguļotas parādnieku saistības 231 500 latu apmērā. Šīs aizdevumu summas, kā uzver LELB Revidenti, "nav saskaņotas ar šiem debitoriem, un līdz ar to nav drošas pārliecības par šo summu pareizību un to atgūstamību pārredzamā laika periodā."

165 173 latus kā aizdevumus saņēmuši seši LELB vadošie darbinieki. Viņu vidū ir arhibīskaps Jānis Vanags, arhibīskapa asistente Helēna Andersone, LELB Garīgā personāla un draudžu lietu daļas administratore Indra Evamois, kā arī LELB jurists Agris Eglītis.

Revidentu ziņojumā uzsvērts, ka personas, kuras saņēmušas šo aizdevumu, guvušas labumu - "par šo aizdevumu nesamaksāto procentu summu, kas aprēķināta saskaņā ar statistikas komitejas noteikto vidējo procentu likmi." Gadījumā, ja aizdevuma saņēmēji parādu neatmaksā, tad šis "labums" ir vēl lielāks. LELB Revidenti pat pieļauj iespēju, ka šos aizdevumus var neatgūt. Viņu atzinumā rakstīts: "Gadījumā, ja aizdevuma atgūšana pārredzamā laika periodā nav sagaidāma, tam jāveido uzkrājumi vai jānoraksta izdevumos."

Pirms pāris gadiem plašsaziņas līdzekļi rakstīja, ka LELB arhibīskapam Vanagam piešķīrusi 80 000 latu lielu aizdevumu, lai viņš sev varētu uzbūvēt privātmāju uz zemes Mārupē, ko viņam dāvinājusi baznīca. Izskanējusi informācija, ka arhibīskaps vienojies ar LELB aizdevumu atmaksāt pakāpeniski – 100 latus mēnesī. Viegli aprēķināt, ka šādā tempā arhibīskaps aizdevumu var atmaksāt tikai 67 gadu laikā.

To, ka viens otrs baznīcas darbonis pat nedomā atmaksāt aizdevumu liecina frāze Revidentu ziņojumā: "Kopējā aizdevumu summa uz 31.12.2012. ir 165 173 LVL; no tiem bez kustības pēdējos gados: 68 545 LVL, pārējā summa tiek atmaksāta, bet nebūtiskā apmērā." Konkrēti, kuri necenšas atmaksāt aizdevumus, Revidentu ziņojumā gan nav minēts.

Nesen ar Rīgas domes un ES fondu līdzfinansējumu uzsākta vērienīga Rīgas Doma baznīcas restaurācija. Restaurāciju un tai paredzētos līdzekļus pārrauga LELB izveidotā SIA "Rīgas Doma pārvalde". Tā būvuzņēmumam "RE&RE" pārskaita naudu par restaurācijas darbiem, savukārt LELB šo naudu dabū atpakaļ no valsts vai pašvaldības budžeta. Tomēr pastāv risks, ka baznīca var iekulties nepatikšanās un no ES, valsts vai pašvaldības budžeta neatgūt visu restaurācijai piešķirto naudu, piemēram, restaurācijas laikā samaksāto PVN likmi 21% apmērā.

Lieta tāda, ka "Rīgas Doma pārvalde", iespējams, restaurācijai paredzēto naudu izmanto citiem mērķiem, pērn apmaksājot LELB Virsvaldes izdevumus, tostarp maksājot daļu no arhibīskapa algas un sedzot degvielas izdevumus viņa automašīnai.

LELB Revidenti diplomātiski norāda: "Mūsuprāt, LELB līgumā ar "Rīgas Doma pārvaldi" vajadzētu paredzēt, ka LELB saņem nomas maksu par nekustamā īpašuma – Rīgas Doma – izmantošanu, bet arhibīskapa izdevumus vajadzētu segt galvenokārt no LELB naudas līdzekļiem."

Juceklis valda arī LELB vadības spēkratu saimniecībā. Par to liecina Revidentu ziņojumā teiktais, ka "ir atsevišķas personas, kas vienlaicīgi iegādājušās gan dīzeļdegvielu, gan benzīnu 95, kaut arī viņu rīcībā ir tikai viena automašīna", "ne visās degvielas izlietojuma atskaitēs uzrādīts vidējais degvielas patēriņš, kā to nosaka normatīvo aktu prasības" un, ka "ceļazīmēs nav norādīts brauciena mērķis, ir tikai ģeogrāfiskā vieta." Savukārt arhibīskapa asistente Andersone revidentiem vispār nav uzrādījusi degvielas izlietojuma ceļazīmes. Tādas par 2011. gadu nav uzrādījis arī arhibīskaps Vanags (par 2012. gadu viņam tās vispār nebija jāuzrāda, jo viņa auto izdevumus tad sedza SIA "Rīgas doma pārvalde", nevis LELB Virsvalde).

Baznīcas revidenti: ir "viņi" (baznīcas vadība) un "mēs" (parastās draudzes).

Jāpiebilst, ka šoreiz LELB Sinodē revidenti īpaši netaupīja LELB vadību un tai diezgan pamatīgi "uzbrauca". Tiesa gan diplomātiski un caur puķēm. Iespējams, tas varētu liecināt, ka turpmāk LELB vismaz tās saimnieciskajā dzīvē gaidāmas būtiskas pārmaiņas.

Garīgajā jomā diez vai kādas izmaiņas gaidāmas, jo arhibīskaps paliek iepriekšējais un arī konservatīvā LELB ideoloģija netika mainīta. Vienīgi nu luterāņu baznīcā izmantos jauno, nevis veco Bībeles tulkojumu. Tāpat sinode pieņēma aicinājumu Latvijas Republikas Satversmi papildināt ar preambulu, ka mūsu valsts balstās uz "kristīgām vērtībām".

Sinodes dalībnieki vismaz publiski īpašu ieinteresētību par baznīcas saimniecisko dzīvi neizrādīja. Par to liecina kāda sinodes dalībnieka ieraksts sociālajā tīklā "Twitter": "Pārdomas pēc 26. sinodes pirmās dienas: 1) vai šie saimnieciski/finansiālie jautājumi LELB bija galvenie? Pēc diskusiju neesamības – ne."

Toties baznīcas Revidentu ziņojumā ir gan aicinājums uz diskusiju. Lūk, citāts no šī ziņojuma: "Attiecībās - draudze un (LELB) Virsvalde – sastopams dalījums "viņi" un "mēs". Kā nojaukt mistisko dalījumu un barjeru starp "viņi" un "mēs"?"

Tāpat revidenti uzdod jautājumus: "Vai ir godīgi izvairīties no nodokļu maksāšanas, daļu algas un honorārus nosaucot par pabalstiem?" un "Vai minētā algu – pabalstu – honorāru sistēma ir patiesība vai veikla "shēmošana"?", un piebilst, ka viņu ziņojuma mērķis nav rīkot "raganu medības", lai kādu "sistu krustā".

Foto: lelb.lv

Komentāri