Ozoliņš: Būvniecības nozare labi varēja strādāt arī pēc vecā likuma, Mixnews.lv

Ozoliņš: Būvniecības nozare labi varēja strādāt arī pēc vecā likuma

фото

Nekustamais īpašums | 2014. gada 21. janvārī plkst. 08:24

Jaunais Būvniecības likums tik daudzus gadus ir "muļļāts" tāpēc, ka tas nav īpaši svarīgs. Būvniecības nozare labi varēja strādāt arī pēc vecā likuma, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

"Gan sertifikācijas, gan projektu apstiprināšanas sistēma bija iestrādājusies, varēja būt runa par kādiem kosmētiskiem uzlabojumiem, bet īpaši lielas aktualitātes jaunajam likumam nebija. Arī likuma anotācijā nav skaidri norādīts, kas nozarē būtu bijis radikāli jāmaina," sacīja Ozoliņš.

Viņš piekrīt tam, ka iepriekšējais likums bija vecs, pieņemts deviņdesmito gadu vidū.

"Protams, visi pārējie normatīvie akti, kas saistīti ar administratīvo procesu, ir gājuši uz priekšu, iespējams, ka bija nepieciešams jauns likums. Jebkurā gadījumā no valodas viedokļa lasīt jauno likumu ir vieglāk, bet teikt, ka ar šo likumu nozarē būtu veikta kāda revolūcija, nav pamata," skaidroja Ozoliņš.

Uz iebildumu, ka Ekonomikas ministrijas ieskatā jaunais likums ir daudz kvalitatīvāks un ievērojami atvieglo būvniecības procesu, "Merks" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka jauno likumu nav iespējams vērtēt bez būvnoteikumiem, tā ir likumdošanas pakete, kuru var izvērtēt tikai kopumā.

"Līdz ar to patlaban nevaru pateikt, vai jaunais likums ir vai nav labāks, tas jāvērtē kopā ar pavadošajiem normatīvajiem aktiem, kuru skaits sasniedz 50. Izraut no konteksta un vērtēt vienīgi likumu nav iespējams. Patlaban ir skaidrs, ka pavadošo normatīvo aktu pakete ir ļoti sasteigta un prasa nopietnus pilnveidojumus," piebilda Ozoliņš.

Viņš atzina, ka pat tad, ja likumu pavadošo normatīvo aktu pakete līdz 1.februārim formāli tiks pieņemta, paies laiks, kamēr šie dokumenti tiks uzlaboti, jo tie ir nesagatavoti.

"Skaidrs, ka pēc 1.februāra nepieciešamos uzlabojumus pieprasīs būvvaldes, projektētāji, būvnieki, tas viss gāzīsies virsū Ekonomikas ministrijai. Manuprāt, nepieciešamo uzlabojumu būs tik daudz, ka jāuzdod jautājums - kāpēc dokumentu kvalitāti nevarēja nodrošināt no paša sākuma," sacīja Ozoliņš.

Būvniecības likuma spēkā stāšanās šā gada 1.februārī būs atkarīga no atbalsta valdībā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par Būvniecības likuma spēkā stāšanās nodrošināšanu.

Būvniecības likumā, kas Saeimā tika pieņemts pērn 9.jūlijā, noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot pakārtotos normatīvos aktus. Uz likumā doto deleģējumu ir jāizdod 21 Ministru kabineta noteikums un 29 Latvijas būvnormatīvi. Patlaban izstrādāti un izsludināti 12 Ministru kabineta noteikumu projekti.

Līdz šim ir izstrādāti un nodoti saskaņošanai būvniecības noteikumi, kuri pieņemšanas gadījumā nodrošinās pilnvērtīgu Būvniecības likuma izpildi no 2014.gada 1.februāra. Sāktie būvniecības projekti var tikt realizēti saskaņā ar likumdošanu, kāda bija spēkā to saskaņošanas brīdī, teikts ziņojumā.

EM norāda uz risku, ka atsevišķi speciālie noteikumi tiks izdoti vēlāk, jo atbildīgās ministrijas nav sagatavojušas visu noteikumu saturam nepieciešamo informāciju, kā to nosaka Būvniecības likums. Taču noteikumu vēlākā pieņemšana būtiski neietekmēs personu intereses.

Komentāri