LANĪDA: Iemaksu paaugstināšana ir nesamērīga

фото

Nekustamais īpašums | 2014. gada 20. februārī plkst. 11:57

Iemaksu palielinājums līdz 250 000 eiro par nekustamā īpašuma iegādi termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ir nesamērīgs un neatbilstošs Latvijas ekonomiskajai situācijai, uzsver Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Kāpinot iemaksu summu par vairāk nekā 66%, investīciju piesaistes programma zaudēs savu konkurētspēju. "Tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus mūsu valsts ekonomikā, nerezidenti priekšroku dos tādām valstīm kā Grieķija, Bulgārija, Portugāle un Spānija, kur gan tirgus piedāvājums, gan klimata apstākļi ir krietni pievilcīgāki," skaidro nekustamo īpašumu kompānijas "Riga Real Estate" direktors Aivars Andersons.

Līdz ar iemaksu palielināšanu tiekot liegtas attīstības iespējas pārējām Latvijas pilsētām, jo īpašumi šādā cenu kategorijā ir pieejami tikai Rīgā, turklāt luksus klases segmentā. Nosakot vienādu iemaksu līmeni visām Latvijas pilsētām, investīciju plūsma ārpus galvaspilsētas, visticamāk, apstāsies, pauž asociācija.

"Izstrādājot Imigrācijas likuma grozījumus, jāņem vērā ekonomikas rādītāji, tirgus aktivitāte un nozares viedoklis, nevis "jāspodrina spalvas" politiskajā arēnā. Nav palielinājusies nedz īpašumu kadastrālā vērtība, nedz vērojama stabila nozares izaugsme, tāpēc tik krasa iemaksu palielināšana ir nepamatots solis.

Tā vietā būtu lietderīgi izstrādāt pakāpenisku minimālās investīciju likmes palielināšanas sistēmu, kas sasniegtu vēlamo summu noteiktā periodā. Šāds likumā noteikts mehānisms veicinātu gan nekustamo īpašumu attīstītāju, gan potenciālo klientu paļāvību valsts tautsaimniecības veicināšanas programmām," komentē starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas "Baltic Sotheby's International Realty" valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

LANĪDA biedri atbalsta jebkuras iniciatīvas, kas vērstas uz nozares un visas ekonomikas attīstību, tostarp saredz nepieciešamību pēc izmaiņām Imigrācijas likumā. Taču tām jābūt atbilstošām tirgus situācijai, vērstām uz visas Latvijas, nevis tikai galvaspilsētas attīstību, jāveicina gan privātā, gan valsts sektora labklājība, pauž LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

Kā ziņots, valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās atteikties no kvotām termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī konceptuāli atbalstīja ieceri palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Vairāki deputāti norādīja, ka slieksni vajadzētu diferencēt un nevar arī ārpus Rīgas no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par kuru piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Šajā likumprojektā gan nevar ieviest diferencētu slieksni, jo, izskatot priekšlikumus otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem likumprojektiem, izskatāmi tikai prezidenta iebildumi un ierosinājumi, kas ir saistīti ar prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to dažādus sliekšņus nekustamā īpašuma iegādei Rīgā un ārpus tās varētu ieviest tad, ja šis ierosinājums tiktu iekļauts jaunajā likumprojektā.

Partijas "Vienotība" priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā arī paredz noteikt, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība iegādes brīdī nav mazāka par 125 000 eiro līdzšinējo 50 000 eiro vietā. Deputāti gan par šo ieceri nevienojās, ņemot vērā, ka tas būtu liels kadastrālās vērtības pieaugums. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova (RP) komisijas sēdē norādīja, ka pērn darījumos no 200 000 latu (285 700 eiro) līdz 300 000 latu (428 500 eiro) īpašuma vidējā kadastrālā vērtība bija vien 57 000 latu (81 420 eiro).

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš pērn 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.

Saeima pērn 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro.

Bija iecerēts ieviest kvotas, paredzot, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.

Tāpat bija paredzēts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu varētu arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.

Komentāri