DVI: Informāciju par dzīvokļa parādu iespējams iegūt tikai tad, ja tas izmantojams tiesiskiem mērķiem, Mixnews.lv

DVI: Informāciju par dzīvokļa parādu iespējams iegūt tikai tad, ja tas izmantojams tiesiskiem mērķiem

фото

Nekustamais īpašums | 2013. gada 19. februārī plkst. 11:42

Informāciju par konkrēta dzīvokļa parādu, līdz ar to arī dzīvokļa īpašnieka personas datus ir tiesības iegūt tikai nama pārējo dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi šo informāciju ir pieprasījuši un var izmantot likumīgā veidā, atsaucoties Datu valsts inspekcijas (DVI) sniegto informāciju, ziņo LETA.

Atgādinām, ka uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe iepriekš pavēstīja, ka parādnieku saraksta publiskošana, daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās izvietojot informāciju par dzīvokļiem, kuru iemītnieki uzkrājuši lielākos parādus, ir viena no efektīvākajām metodēm, kā mudināt iedzīvotājus nokārtot saistības, tomēr tas tika identificēts kā datu aizsardzības pārkāpums.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu pārvaldnieka pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, tostarp uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi, kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka atsevišķa pieprasījuma.

Savukārt Fizisko personu datu aizsardzības likums paredz, ka personas datus ir atļauts izpaust, lai sasniegtu tiesisku mērķi, un tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir nepieciešams tiesiskā mērķa sasniegšanai.

Arī Satversmes 116.pantā ir noteiktas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību, un tās ir atļauts ierobežot (piemēram, publiskot), lai sasniegtu nozīmīgu tiesisku mērķi un, ievērojot samērīgumu, - ieguvumam no ierobežojuma ir jābūt lielākam nekā ierobežojuma radītajam aizskārumam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, DVI secina, ka informāciju par konkrēta dzīvokļa parādu, līdz ar to arī dzīvokļa īpašnieka personas datus ir tiesības iegūt tikai nama pārējo dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi šo informāciju ir pieprasījuši un var izmantot likumīgā veidā.

Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē konkrētie īpašnieki lūdz izsniegt viņiem informāciju par tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir parādi par komunālajiem maksājumiem, lai vērstos pret šiem īpašniekiem ar prasību tiesā par parādu samaksu vai lai citā likumīgā veidā veicinātu parādu samaksu, tad ir atļauts izsniegt informāciju tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri to ir pieprasījuši.

Savukārt gadījumā, ja šāds pieprasījums par informācijas sniegšanu nav saņemts, tad nama apsaimniekotājam vai pārvaldniekam ir tiesības izpaust vispārīgu informāciju par parādiem, piemēram, kāpņu telpā izvietojot informāciju, ka 20 nama dzīvokļiem kopā ir 10 000 latu liels parāds par apkuri un ka par šī jautājuma risināšanu tiks spriests dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kuras laikā varēs iegūt konkrētāku informāciju.

Kā skaidro DVI, publiskojot informāciju par parādsaistībām, ne vienmēr tiek nodrošināta parādu samaksa - vienus neietekmē tas, ka informācija par viņu parādu tiek publiskota, savukārt otri labprātīgi pildītu savas saistības, kā arī informācijas publiskošana veicina viņu vēlmi saistības pildīt, bet naudas trūkuma dēļ viņi savas saistības nepilda.

Jāpiebilst, savulaik parādnieku datu publiskošanu izmēģinājis apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Kurzemes nami" - pirms apkures sezonas sākuma apsaimniekotāji vairākās mājās, kas atradās riska grupā, iedzīvotāju pasta kastītēs ievietoja informāciju, ka "jūsu mājā 3., 46. un 58.dzīvoklis nav samaksājis komunālo maksājumu parādus."

Par šo rīcību "Kurzemes namiem" nācies atbildēt DVI priekšā - inspekcija "Kurzemes namiem" uzlika administratīvo sodu par to, ka parādnieku saraksti tika darīti zināmi kopīpašniekiem, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem bez atsevišķa pieprasījuma.

Foto: audr.ru

Komentāri