Krievijas ekonomists prognozē jaunu krīzi 2014.gada rudenī

фото

Pasaulē | 2013. gada 26. jūlijā plkst. 20:44

Ar kredītiem stimulēta patēriņa laikmets ir pagājis un krīze pasaulē nebeigsies, kamēr cilvēku ieņēmumi neizlīdzināsies ar izdevumiem, - šādu pārliecību paudis viens no pazīstamākajiem Krievijas ekonomistiem - Mihails Hazins, kurš 2008.gada krīzi paredzēja jau vairākus gadus pirms tās sākšanās, ziņo LETA.

Pasauli gaida jauns bankrotu vilnis un nepieredzēts bezdarba līmenis, intervijā Lietuvas portālam "15.min.lt" sacīja eksperts, kas šobrīd viesojas Viļņā. Jauna krīze, viņaprāt, paredzama 2014.gada rudenī.

"Mūsdienu politiskā sistēma neļauj politiķiem sacīt, ka rīt dzīve būs sliktāka nekā šodien. Viņi var atļauties teikt, ka pašlaik ir grūti, bet vienmēr piebildīs, ka rīt vai parīt būs labāk. Īpaši, ja viņus ievēl valdībā. Tas politiķis, kurš saka, ka rīt būs sliktāk, rada trauksmi it visiem. Tādēļ tādu nav daudz," viņš sacīja.

"Liela daļa politiķu un pat starptautisko institūciju no termina "krīze" apzināti vairās. Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Hārvarda un citu pazīstamāko universitāšu zinātnieki situāciju vērtē kā ekonomikas cikliskumu, svārstības, pārejošu problēmu," norādīja Hazins, piebilstot, ka pats šādu viedokli uzskata par nepareizu.

"No 1981.gada visā pasaulē ekonomika auga, pateicoties kredītu stimulētam patēriņam. Šai nolūkā pirmo reizi vēsturē tika izmantots parāda refinansēšanas mehānisms. Līdz tam tika uzskatīts, ka cilvēkam, lai aizņemtos no jauna, vispirms jāatdod iepriekšējais kredīts. Sistēma mainījās. No 1981. līdz 2008.gadam Federālo rezervju sistēmas noteiktā procentu likme bankām kritās no 19% līdz 0%," skaidroja ekonomists.

"Jāsaprot, ka pasaules ekonomika joprojām ir ASV dolāra ekonomika. Pieprasījuma stimulēšanas mehānisms kopš 2008.gada vairs nedarbojas. Sākušies procesi, kas patēriņam liks atgriezties normālā līmenī. Šobrīd ASV vidējā alga, atmetot inflāciju, ir tāda, kāda tā bija 1957.-1958.gadā," viņš klāstīja.

Vaicāts par to, kas notiks ar iekrātajiem parādiem, Hazins atbildēja, ka teorētiski parādi jāatdod, bet praktiski visi saprot, ka tas nav iespējams.

"Ekonomika neģenerē pietiekamu finanšu plūsmu. To labi ilustrē Grieķijas piemērs. Taču ne visu var reducēt uz valstu parādiem. Sākoties krīzei, Eiropas Savienība ķērās pie taupības politikas - sāka ierobežot izdevumus. Tas ir dabiski, bet rodas jautājums, kādēļ valstu budžeti bija tik uzpūsti? Tādēļ, ka valstis aizņēmās un naudu izmantoja savām vajadzībām, kā arī budžeta sektorā strādājošo algām, pensijām, pabalstiem," viņš sacīja.

Komentējot Lietuvas situāciju, eksperts norādīja, ka Lietuvā nauda ieplūst ES atbalsta veidā un tādējādi tiek celts cilvēku iztikas līmenis. "Valsts taupība vienmēr nozīmē iztikas līmeņa samazināšanu daļai sabiedrības. Cilvēki zaudē darbu, sarūk patēriņš, samazinās pensijas un pabalsti. Var precīzi noteikt, par cik kritīsies cilvēku iztikas līmenis," norādīja Hazins.

Pēc viņa teiktā, pērn Kazahstānā notikusi diskusija, kurā piedalījušies Nobela prēmijas laureāti ekonomikā un pazīstami Eiropas politiķi. "Valstu līderiem tika skaidri norādīts, ka viņu valstīs mājsaimniecību izdevumi par 20-25% pārsniedz ieņēmumus. Neviens neiebilda," atcerējās ekonomists.

"Kamēr cilvēku ieņēmumi neizlīdzināsies ar izdevumiem, krīze turpināsies. Patēriņa finansēšanas avoti izsīkuši. ASV Federālo rezervju sistēma apstājusies, valstu aizņemšanās iespējas ir ļoti ierobežotas," viņš sprieda.

"Cilvēkiem nāksies samazināt patēriņu. Un nevis par ceturto daļu, bet krietni vairāk, jo līdz ar patēriņa samazināšanos krasi saruks arī cilvēku ieņēmumi," prognozēja Hazins.

Viņš uzskata, ka tēriņi būs jāsamazina par divkārt. "Varam atcerēties vēsturi. Ieņēmumu un izdevumu starpība, kas izraisīja ASV Lielo depresiju, bija 12-15%. Toreiz bezdarba līmenis sasniedza 40%. Šobrīd Grieķijā vai Spānijā bezdarbs ir aptuveni 20%," atgādināja eksperts. "Tas liecina, kad sliktākais vēl priekšā."

Jautāts par jauniešu bezdarbu, kas jau tuvojas minētajai Lielās depresijas statistikai, Hazins uzsvēra, ka cilvēks pieaugot var attīstīties noteiktā sociālajā vidē.

"No 14 līdz 30 gadiem cilvēks izaug no bērnības posma un sāk dzīvot patstāvīgi, uzturēt sevi, veidot ģimeni. Šai laikā viņam ir vajadzīgs savs ieņēmumu avots. Ja līdz 30 gadiem cilvēks nesāk par sevi rūpēties, viņš uz visu mūžu paliek par apgādājamo. Šāda situācija ir ļoti bīstama. Nedabūjis gribēto, šāds cilvēks visu mūžu meklēs vainīgos. Tā jau ir bioloģiska problēma, ko nav iespējams atrisināt," viņš uzsvēra. "Tādu cilvēku neizlabos ne cietums, ne citi sodi. Viņš vienkārši nav ieguvis instinktu un iemaņas parūpēties par sevi - kā vilku uzaudzinātais Mauglis nemācēja sazināties ar ļaudīm. Tādi cilvēki sāks zagt, atriebties sabiedrībai, kļūs par teroristiem vai revolucionāriem."

Vienlaikus ekonomists piekrita, ka jau šobrīd daudzviet ielās redz izejam ne tikai jauniešus, bet arī pensionārus un vidusšķiras pārstāvjus, kas zaudējuši darbu.

"Vidusšķiru raksturo tas, ka tai ir noteikts īpašums un liela interese to nosargāt, bet tā nav tik bagāta, lai to izdarītu saviem spēkiem. Patiesi bagātam cilvēkam valsts palīdzība nav vajadzīga, nabagi valsti nemīl, tādēļ vidusšķira kļuvusi par valsts galveno balstu. Tie ir cilvēki, kas pieturas zināmiem uzvedības standartiem. Viņi vēlas mājokli, auto, ceļojumus - visu, kas tiek reklamēts pa televizoru. Nabagiem šī reklāma nerūp - viņiem nav naudas, savukārt bagātajiem ir pavisam citi iepirkšanās mehānismi. Jahtu reklāmas televīzijā nerāda," viņš sacīja.

"Vidusšķiras pārstāvji izvēlas ne tikai tipiskas preces, bet arī tipiskus politiskos pakalpojumus. Viņu vajadzības ir ļoti konkrētas - lai ielās būtu mierīgi, lai veikalos būtu preces, lai darbotos veselības aprūpes un izglītības sistēmas. Ja līdz ar ekonomikas lejupslīdi cilvēkiem tiek atņemts tas, pie kā viņi pieraduši, pūlis kļūst ļoti bīstams," sprieda ekonomists.

"Nabags saprot, ka valsts ir viņa pretinieks, bet jūtas mazs un vājš. Katrs policists var viņam uzdot ar steku, un viņam par to nekas nebūs. Savukārt bijušie vidusšķiras pārstāvji apzinās savas tiesības, pārzina likumus, māk šos mehānismus lietot un nebaidās pacīnīties par sevi. Tas rada lielākos draudus valdībai. (..) Sākas politiskā konfrontācija, demonstrācijas - tas, kas šobrīd jau notiek Bulgārijā, Spānijā vai Grieķijā. Ielās iziet vidusšķiras pārstāvji, kuriem draud reāls trūkums," viņš norādīja.

Atbildot uz jautājumu par situāciju Krievijā, kas ir Lietuvas lielākais eksporta tirgus, Hazins norādīja, ka šobrīd Maskava atzīst, ka ekonomikas pieaugums apstājies, lai gan patiesībā lēns kritums sācies jau pērn oktobrī. "Jums jāsaprot, ka esošā muitas savienība ļoti sāpīgi reaģēs uz importu no citām valstīm. Pasaules Tirdzniecības organizācija nepalīdzēs, jo pastāv daudz beztarifa metožu, kā aizstāvēt savus tirgus. Tiks pateikts, ka baltkrievu krējums ir labs, bet lietuviešu - nē, lai gan govis ganās turpat līdzās. Imports tiks samazināts lēnām, bet tā noteikti būs," prognozēja eksperts.

Vaicāts, ko tuvākajā nākotnē gaidīt Lietuvai, Hazins atbildējis, ka 2013.gadā nekādu kardinālu pārmaiņu nebūs.

"Manuprāt, nākamā pasliktināšanās būs saistīta ar ASV vērtspapīru biržas sabrukumu. Pasauli, arī Lietuvu, tas skars 2014.gada rudenī. Gaidāmi masveida bankroti. Līdz tam kopējā situācija pasaulē pasliktināsies pakāpeniski," viņš sacīja.

Kā uzskata ekonomists, nav pamata apgalvot, ka Lietuva krīzi jau pārvarējusi. "Mazas valstis no krīzēm cieš visvairāk. Īsākā laika posmā tām var palīdzēt nosacīti nelieli aizdevumi un stingrāka taupība. Lielo valstu kritiens ir ilgs un lēns. Mazās valstis var krist, pēc gada piecelties, bet vēlāk krist vēl dziļāk. To ir grūti prognozēt, jo mazas valstis ietekmē vairāk nejaušu faktoru," norādīja ekonomists.

Jautāts par saviem personiskajiem plāniem krīzes pārvarēšanā, Hazins pastāstījis, ka viņam ir konsultāciju firma, kas uzņēmumiem izstrādā attīstības plānus, bet piedāvā arī padomus krīžu pārvarēšanas jautājumos, tādējādi līdz ar krīzes iestāšanos vienus klientus vienkārši nomainīs citi.

"Jāsaprot, ka atšķirībā no 1998. un 2008.gada Krievijas finanšu krīzēm šī būs ļoti ilga. Tipiskās metodes, kas aprakstītas mācību grāmatās, nepalīdzēs," viņš piebilda.

Eksperts uzskata, ka pašreizējai strādājošo paaudzei nav liela iemesla cerēt uz nodrošinātām vecumdienām.

"Pensiju uzkrāšanas sistēma ir mirusi. Amerikas Savienotajās Valstīs tas kļūst par katastrofu. Nauda, kura pensiju fondiem būtu jāatmaksā, faktiski nepastāv. Tā investēta vērtspapīros, kuri zaudējuši lielāko daļu vērtības un nākotnē kļūs vēl bezvērtīgāki. Sistēma tika izveidota un labi darbojās tikai ekonomikas pieauguma apstākļos. Valsts maksātās pensijas stipri samazināsies. Nākamajiem pensionāriem tikko pietiks naudas paša mazākā mājokļa uzturēšanai un pārtikai. Par citām vajadzībām var aizmirst. Un tā būs visā pasaulē," viņš prognozējis, piebilstot, ka ASV jau šobrīd 50 miljoni cilvēku saņem palīdzību graudā - pārtikas precēs.

Kā domā Hazins, kritienam sekos "plato stadija, kas būs sliktāka nekā Lielās depresijas laikos". "Nezinu, kāds risinājums tiks piedāvāts. Domāju, ka pasaule sadalīsies atsevišķās valūtu zonās un katrā no tām būs savi noteikumi," viņš pieļāva.

Lūgts komentēt ASV un ES sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu, eksperts izteica pesimistiskas prognozes.

"Ja šis līgums tiktu parakstīts, Rietumeiropa pārvērstos par Bulgāriju vai Lietuvu. Ražošana pārceltos uz ASV. ES ir valstu grupa, kas visefektīvāk aizsargā savu tirgu ar beztarifu metodēm. ASV galvenā prasība ir šos ierobežojumus atcelt. Viņu ražošanas izmaksas ir krietni zemākas, tādēļ Eiropu pārpludinās ASV ražojumi, bet Vācijas vai Francijas fabrikas nāksies slēgt. Eiropas ražotāji to saprot, tādēļ Edvarda Snoudena skandāls izcēlās, sākoties ASV un ES sarunām," viņš sprieda.

Pēc ekonomista sacītā, pasaulē izskanējuši arī ieteikumi izveidot ekonomikas sistēmu, kas balstītos uz racionālu patēriņu. "Bet ko tādā gadījumā darīs lielie ražotāji - tādi kā "Coca Cola" vai "McDonalds"? (..) Visa ekonomiskā sistēma balstās uz patēriņu. Lai to mainītu, jāmaina politiskā sistēma, bet vara to nekad nepieļaus," viņš norādīja.

2003.gadā Hazins sadarbībā ar Andreju Kobjakovu publicēja grāmatu "Dolāra impērijas noriets un "Pax Americana" gals", kurā autori piecus gadus pirms globālās krīzes sākšanās prognozēja tās priekšnosacījumus un neizbēgamību.

Komentāri