Duisburgā pieaug spriedze starp vietējiem un no Austrumeiropas iebraukušajiem romiem, Mixnews.lv

Duisburgā pieaug spriedze starp vietējiem un no Austrumeiropas iebraukušajiem romiem

фото

Pasaulē | 2013. gada 30. augustā plkst. 16:33

Kopš Eiropas Savienībai (ES) pievienojušās Bulgārija un Rumānija, arī Vācijā no šīm valstīm ieceļojis ievērojams skaits čigānu, kas rosina pieaugošu vietējo satraukumu. Par spilgtu piemēru šai situācijai kļuvusi Duisburga, raksta LETA-DW.

Ap kādu no daudzdzīvokļu ēkām Duisburgas Reinhauzenes rajonā uzreiz acīs krīt visapkārt izmētātās pusapgrauztās kukurūzas vālītes, plastmasas maisiņi un tukšās pudeles. Apkārtne smako pēc urīna un trūdiem. Brīžam garām aizskrien kāda labi barota žurka.

фото

Starp atkritumiem un peļķēm daži puišeļi spēlē futbolu, bet vecas sieviņas galvas lakatos, kā arī dažas jaunas meitenes viņos noraugās no droša attāluma, vienlaikus paturot acīs, kas norisinās ar žāvējamo veļu, paklājiem, satelītu šķīvjiem un dažādām drazām aizkrautajos balkonos. Gar ēkas sienu nokarājas kabeļi, pa kuriem tās iemītnieki nelikumīgi pievadījuši saviem dzīvokļiem strāvu no pagalmā esošās transformatoru būdas.

фото

Vietējie šo mītni iesaukuši par "problēmu māju". "Neejiet pārāk tuvu sienai," sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) žurnālisti brīdina Rolfs Karlings, kas pārstāv organizāciju "Pilsoņi pilsoņiem". "Jums var trāpīt kāds krītošs priekšmets, piemēram, kafijas tasīte vai netīri autiņi. Viņi pieraduši savus atkritumus mest ārā pa logu."

Karlings tērpies no raiba maskēšanās auduma šūdinātā beļģu armijas frencī. "Šeit ļaudīm ir respekts pret uniformām," skaidro DW korespondentes pavadonis.

фото

Taču šodien pat viņam iekļūšana ēkas iekšējā pagalmā sagādā grūtības. "Lasies, lasies!" klaigā kāds bērnelis, rādot Karlingam vidējo pirkstu. Ikvienu, kurš uzdrošinās ieiet Pešenes ielas 3. nama 5. korpusa iekšpagalmā, vīri un pusaugu zēni, kas tur nīkst nelielās grupā, uzlūko ar aizdomām. Vairums no šīs ēkas iemītniekiem ir čigāni.

фото

Gaisotne apkaimē, kas plešas ap "problēmu māju", ir saspīlēta kopš iedzīvotāju sapulces, kura tika sasaukta pēc tam, kad čigāniem uzbruka grupa maskotu, ar stekiem un asaru gāzi bruņotu vīru.

Karlings tika aicināts uzņemties vidutāja lomu starp čigāniem un apkaimes iedzīvotājiem, taču neviens no "jaunajiem pilsoņiem" sanāksmē tā arī neparādījās. Saziņa nav iespējama, jo neviens no viņiem vāciski nerunā, "Problēmu mājas" iemītniekus mēģina aizbildināt Karlings.

Ar problēmām, kuras varētu radīt neonacisti, varasiestādes jau bija rēķinājušās, taču šo uzbrukumu interneta sociālās saziņas vietnē "Facebook" bija organizējis tā dēvēto antifašistu grupējums "Antifa".

фото

Kopš Krupa tērauda fabrikas slēgšanas, kas likusi daudziem pilsētas iedzīvotājiem meklēt darbu citviet, tādējādi ievērojami pazeminot dzīvokļu īres cenas, Duisburga kļuvusi par apsolīto zemi ieceļotājiem no Austrumeiropas, un, pēc Karlinga aplēsēm, ieradušies arī septiņi vai astoņi tūkstoši čigānu. Taču viņu patieso skaitu neviens nezina, jo pat "problēmu mājas" pārvaldniekam nav ne jausmas, cik ļaužu viņa pārraudzītajā namā patiesībā mīt.

Pārvaldnieks stāsta, ka viņam nācies ēkai ielikt ugunsdrošas durvis, "jo tās iemītniekiem draudēts tos sadedzināt dzīvus". Daudzi bažījas, ka to pilsētu sarakstam, kurās neonacistu izraisītos ugunsgrēkos gājuši bojā imigranti un kurā jau atrodama Zolingene, Melne un Rostokas Lihtenhāgene, drīzumā varētu pievienoties arī Duisburgas vārds.

"Čigāniem jājūtas drošībā," aplūkojot jaunās durvis, nosaka Karlings. Viņa pārstāvētā organizācija čigānu pasargāšanai no labējiem radikāļiem organizējusi nakts patruļas.

Taču tad uzradušies kreisie ekstrēmisti.

фото

Policija regulāru patrulēšanu dienas laikā uzsākusi tikai pēc uzbrukumiem, bet nakts laikā policisti pie "problēmu mājas" tagad ir pastāvīgi. "Iepriekš viņi vienmēr teica - nekas tur nav noticis. Mums nav juridisku iespēju," žēlojas vietējais iedzīvotājs Hanss Vilhelms Halle.

фото

Viņa sieva Helga vairs nespēj izturēt troksni, netīrību un pastāvīgos skandālus. "Dārziņu mājas priekšā viņi izmanto kā tualeti, un naktī tur skraida apkārt daudz žurku," sūdzas Halles kundze. Jau mēnešiem ilgi viņa vakaros nav izgājusi no mājas. Halles jau izlēmuši pārcelties, lai gan savu namiņu viņi bija plānojuši kā pensijas rezidenci.

Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes valdība ierosinājusi pieņemt likumu par dzīvojamo rajonu pārraudzību, kas ierobežotu jebkuras konkrētas teritorijas pārapdzīvotību, tikmēr pilsētas varasiestādes cer problēmas risināt, piedāvājot čigāniem pārcelties uz apkaimēm, kur mīt mazāk imigrantu, cerot tādējādi veicināt integrāciju.

Duisburgas municipalitātes darbiniece Elizabete Pātere, kas atbildīga par ieceļotāju ģimeņu bērniem, cenšas izrādīt iejūtību un apgalvo, ka čigānu rīcība esot visai saprotama.

Pātere apgalvo, ka izglītība ļaudis satuvināšot. "Šie cilvēki dzīvojuši pat sliktākos apstākļos. Mums jāatbalsta bērni un jāpalīdz tiem nobriest dzīvei sabiedrībā," saka municipalitātes darbiniece. Viņa norāda, ka pēc mazkvalificēta darbaspēka neesot vajadzības un ka cilvēkiem jāmācās, lai varētu nostāties uz savām kājām.

Taču kritiķi apšauba "problēmu mājas" iemītnieku labo gribu. Viņi norāda, ka čigāni vienīgi vēlas izmantot Vācijas sociālās sistēmas labumus. "Vācija sniedz visai dāsnu bērnu atbalstu - 184 eiro par katru no pirmajiem diviem bērniem, bet sākot ar ceturto bērnu, vecāki saņem 215 eiro," saka Halle.

Savukārt Duisburgas mērs Zērens Links, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), uzsver, ka politiķiem Berlīnē pienācis laiks mosties.

фото

Viņam gan izdevies panākt, ka īsā vizītē Duisburgā ieradies SPD līderis Zigmārs Gabriēls un partijas kandidāts uz kanclera krēslu Pērs Šteinbriks, taču līdz šim nekas tā arī nav noticis.

Šķiet, ka parādiem apkrautā Duisburga ar situāciju pati galā tikt nespēj, bet drīzumā tā vēl varētu tikai pasliktināties. Sākot ar nākamo gadu, tiks atcelti pēdējie ieceļošanas ierobežojumi Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem, kas vēl bija spēkā kopš abu valstu pievienošanās ES 2007.gadā. Līdz ar neierobežotajām tiesībām uz darbu Vācijā viņi baudīs arī tikpat neierobežotas tiesības uz bezdarbnieku pabalstiem.

Tāpēc Duisburgas iedzīvotāji ar bažām gaida 1.janvāri, jo viņi saprot, ka tad ielās parādīsies vēl vairāk čigānu.

Foto: no vietnēm spiegelonline.de, dw.de

Komentāri