Pieaug saspīlējums starp Berlīnes vēsturisko ebreju kopienu un iebraucējiem no bijušās PSRS

фото

Pasaulē | 2014. gada 15. janvārī plkst. 18:28

Pieaugošais saspīlējums starp Berlīnes vēsturisko ebreju kopienu un iebraucējiem no bijušās Padomju Savienības pāraudzis atklātā naidīgumā, Berlīnes sinagogā pat izceļoties masu kautiņam, ziņo LETa-AP.

Krīzi Berlīnes ebreju kopienā izraisījušas kultūras atšķirības, kas pastāv starp vēsturiskajiem Vācijas ebrejiem, kas šajā valstī dzīvo vēl no pirmskara laikiem, un pieaugošo ebreju kopienu no bijušās Padomju Savienības.

фото

Nesaskaņas Berlīnes ebreju kopienā pastiprina arī neskaidrības finanšu līdzekļu izlietošanā, kā dēļ Berlīnes zemes valdība apturējusi gadu desmitiem maksātās subsīdijas ebreju kopienai, kas katru gadu sasniedza 18,5 miljonus eiro.

Kā raksta aģentūra AP, vētras centrā ir no Latvijas ieceļojušais Gideons Joffe, kurš pirms diviem gadiem tika ievēlēts par Berlīnes Ebreju kopienas prezidentu un kura vadības stils atsvešinājis daudzus kopienas pārstāvjus.

Berlīnes Ebreju kopiena pārstāv aptuveni ceturto daļu no Vācijas galvaspilsētā dzīvojošajiem 40 000 ebreju.

Pēc stāšanās amatā Joffe par 11% jeb 600 000 eiro palielināja budžetā atvēlētos līdzekļus kopienas administratīvajiem izdevumiem, pēc kā Berlīnes valdība apturēja finansējumu līdz Joffes paskaidrojumiem par līdzekļu izlietojumu.

Taču Joffe atteicās sniegt jebkādu informāciju par naudas izlietojumu, kā arī par kopienas algoto darbinieku skaitu, uz ko pašvaldība reaģēja, bloķējot naudas izmaksu.

фото

Joffe atteicās arī aģentūrai AP sniegt jebkādus komentārus, bet viņa pārstāvis nesaskaņās vainoja "mazu opozīcijas grupu, kas nemitīgi cenšas sabiedrībā radīt sliktu atmosfēru".

Berlīne ebreju kopienas darbinieku atalgojuma segšanai maksā aptuveni 5,5 miljonus eiro gadā, taču bez informācijas par darbinieku skaitu tā nevar aprēķināt plānoto budžeta apjomu.

"Mēs labprāt finansējam ebreju kopienu. Mēs ļoti vēlamies atbalstīt tās augšanu, un vēsturiskās atbildības dēļ mēs gribam būt dāsni," sacīja Berlīnes valdības pārstāvis Ginters Kolodzejs.

"Taču mums ir pienākums kontrolēt naudas izmantošanu, un tagad mums šādas iespējas nav," viņš piebilda.

фото

Joffe par finansējuma apturēšanu ir iesūdzējis Berlīni tiesā, kas savu spriedumu pasludinās šogad. Tikmēr pagaidu tiesas lēmums liek turpināt naudas izmaksu, taču Berlīnes valdība atteikusies piemaksāt Joffes pieprasītos 11%.

Kādas ietekmīgas Vācijas ebreju ģimenes pārstāvis Jūlijs Šepss aģentūrai AP skaidroja, ka Berlīnes ebreju kopienas iekšējo nesaskaņu pamatā ir kultūras atšķirības starp ilgus gadus Vācijā dzīvojošajiem ebrejiem un iebraucējiem, kas tagad ir lielākā skaitā.

"Krievu imigrantiem un arī nākamajai paaudzei, kas uzaugusi jau Vācijā, nav nekādas demokrātijas izpratnes. Viņi ļauj, lai viņus apspiež, un viņi neizrāda nekādu pretestību," sacīja bijušais kopienas līderis Alberts Mejers, apsūdzot Joffi kopienas iznīcināšanā.

Vairāki kopienas valdes locekļi uzskata, ka 41 gadu vecais Joffe ir augstprātīgs, slikti vada organizāciju, atstāj novārtā kopienas skolas un bērnudārzus. Turklāt viņa darbības nav caurskatāmas, īpaši finanšu darījumos.

Pēc stāšanās vadītāja amatā Joffe kopienas valdei lika apstiprināt savu mēnešalgu 10 000 eiro apmērā, kaut arī vairums viņa priekšteču savus pienākumus pildīja bez atalgojuma.

Starp Joffes pirmajiem darbiem organizācijas priekšsēdētāja amatā bija arī virknes augsta ranga vadītāju atlaišana, tostarp ebreju bērnudārzu un skolu direktoru un vairāku sabiedrisku departamentu vadītāju atlaišana.

Joffes pārstāvis uzstāja, ka personāla nomaiņa bijusi normāla rīcība, lai "izjauktu ierakstās struktūras un virzītu kopienu uz priekšu ar savām vadītāja spējām".

Tikmēr Joffes pretinieki savākuši 1900 parakstus, lai sešu mēnešu laikā sarīkotu jaunas vēlēšanas vadītāja nomaiņai.

Komentāri