Neraugoties uz ES spiedienu, Malta neatsakās no pasu tirgošanas ieceres

фото

Pasaulē | 2014. gada 17. janvārī plkst. 11:06

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro, ziņo LETA-DW.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

"Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni," žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. "Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu." Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs "ļoti selektīva", piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Nauda, kas tiks iegūta šīs programmas īstenošanas rezultātā, tiks tērēta izglītībai, veselības aprūpei un jaunu darba vietu radīšanai, sacīja Muskats. Viņš arī atgādināja, ka arī citās ES valstīs tiek īstenotas shēmas, kas paredz ES pilsonības tiešu vai netiešu tirdzniecību. EP deputāti mudinājuši Eiropas Komisiju (EK) viest skaidrību par to, vai šāds solis ir pieļaujams, un norādījuši, ka pasu tirgošana "grauj Eiropas pilsonības koncepciju".

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP "aicina Maltu panākt, ka tās pašreizējā pilsonības shēma atbilst ES vērtībām".

"ES pilsonībai nedrīkst būt pievienota cenu zīme," teikts rezolūcijā. ES nostāju atbalstījis Maltas opozīcijas līderis Simons Busutils, kurš aicinājis no plāna atteikties.

"Tas bija masīvs neuzticības balsojums pret pilsonības shēmu un masīvs neuzticības balsojums pret Muskatu," par EP rezolūciju sacīja Busutils.

Reaģējot uz Maltas ieceri piedāvāt savas pases bagātiem ārvalstu investoriem, EK trešdien brīdināja, ka ar pilsonību "nedrīkst tirgoties". "Dalībvalsts pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības un ar to saistīto tiesību piešķiršanu," uzrunājot Strasbūrā EP, norādīja ES iekšlietu komisāre Viviāna Redinga. "Dalībvalstīm pilsonība jāpiešķir tikai personām, ja pastāv patiess sakars vai patiesa saikne ar attiecīgo valsti. Pilsonību nedrīkst tirgot."

Viņa piebilda, ka EK uzmanīgi novēro valstis, kas ieviesušas tā dēvētās investoru shēmas.

Līdzīgi Latvijai, kas caurumus budžetā cer aizlāpīt, tirgojot uzturēšanās atļaujas, arī Malta nolēmusi iegūt valsts kasē papildu līdzekļus, ražojot jaunus "eiropiešus".

Taču atšķirībā no Rīgas Valleta tirgū laidusi nevis "Šengenas vīzas", bet gan 18 000 ES pasu. Tādējādi Malta, kuras gada budžets ir vien trīs miljardi eiro, cer izveidot miljardu eiro lielu investīciju fondu. Gadā valdība cer šādi "nopelnīt" vismaz 30 miljonus.

Šajā pasākumā cer krietni nopelnīt arī citi, tostarp britu konsultāciju uzņēmums "Henley&Partners", kas piekritis palīdzēt Valletai ES pasu tirdzniecības organizēšanā, tādējādi saņemot vismaz vairākus desmitus miljonu eiro. Taču ne visi Eiropā ir apmierināti ar šo ieceri.

Saskaņā ar valdības ieceri, kuru, pateicoties sabiedrības un ārvalstu spiedienam, tai nācies gan nedaudz grozīt, Maltas pilsonība tiks piedāvāta 1800 ārvalstniekiem. Katram no tiem šis prieks izmaksās 650 000 eiro. Taču katrs no galvenajiem pretendentiem varēs iegādāties ES pasi arī saviem bērniem līdz 26 gadu vecumam un saviem laulātajiem, kā arī paša un dzīvesbiedra vecākiem un vecvecākiem. Savukārt šo "papildu" pasu cena ir no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro.

Līdz ar Maltas pasi faktiski tiek pārdotas tiesības brīvi ieceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt ikvienā no pārējām 27 ES dalībvalstīm. Vienlaikus jaunizceptie Maltas "pilsoņi" iegūst tiesības ieceļot ar atvieglotiem noteikumiem 69 trešajās valstīs, tostarp ASV, pamatojoties uz Valletas noslēgtajiem divpusējiem līgumiem par bezvīzu režīmu.

Lai gan līdzīgas programmas ieviestas arī citās ES dalībvalstīs, tās savas pilsonības iegūšanai vismaz noteikušas nākamajiem pilsoņiem vairāku gadu ilgu domicila termiņu. Tikmēr jaunajiem "maltiešiem" nelielajā Vidusjūras salā nāksies uzturēties labi ja dažas stundas.

Jaunieviestā "naturalizācijas" kārtība pieprasa, lai nākamie pilsoņi ierastos salā un nodotu "uzticības zvērestu" Maltai. Viņiem gan nāksies Maltā arī iegādāties vai noīrēt kādu nekustamo īpašumu un iepirkt kādus no Maltas emitējamiem vērtspapīriem, piemēram, obligācijas vai akcijas. Tas, iespējams, "jaunpilsoņiem" liks Maltā ierasties vēl pāris reižu, lai parakstītu attiecīgos dokumentus.

Lai izstrādātu sava plāna īstenošanas juridisko un administratīvo kārtību, Maltas jaunā valdība, kas pie varas nāca pagājušā gada maijā, nolīgusi konsultāciju uzņēmumu "Henley&Partners", kurš specializējas imigrācijas un naturalizācijas jautājumos. Uzņēmumam arī uzticēta projekta ikdienas vadība, tostarp reklāmas kampaņa un pretendentu vētīšana.

Britu uzņēmums par to saņems četrus procentus no pasu tirdzniecības nodevu summas. Vienlaikus "Henley&Partners" līdz ar virkni pašas Maltas uzņēmumu iesaistījies pasu iegādes brokeru tirgū, katram no klientiem par saviem pakalpojumiem pieprasot 70 000 eiro.

Tādējādi pat gadījumā, ja britiem izdotos iztirgot vien 10% no 1800 piedāvātajām pasēm un neviens no "jaunpilsoņiem" nevēlētos "naturalizēt" arī kādu radinieku, par nodokļu paradīzi uzskatītajā Džersijā reģistrētais uzņēmums nopelnītu 60 miljonus eiro.

Tikmēr pašā Maltā ar premjerministra Džozefa Muskata vadītās valdības plāniem nebūt ne visi ir apmierināti.

Pret Darba partijas projektu iebilst opozīcijā esošā Nacionālistu partija, taču tai parlamentā pietrūkst vismaz deviņu balsu, lai projektu bloķētu.

Nacionālistu līderis gan brīdinājis iespējamos pilsonības kārotājus, ka šādā veidā iegūtās Maltas pases tiem tiks atņemtas, kad viņa partija atkal atgriezīsies pie varas.

Nacionālisti gatavojas šajā jautājumā arī ierosināt referendumu. Saskaņā ar Maltas likumiem tautas nobalsošanas ierosināšanai attiecīga petīcija jāparaksta desmit procentiem vēlētāju.

Neapmierinātība, kuru sabiedrībā izsaukusi iecere tirgoties ar valsts pasēm, ļauj domāt, ka šādu skaitu parakstu referenduma ierosināšanai nebūs grūti savākt.

Maltas laikrakstos lasāmi daudzi kodīgi komentāri par Darba partijas ieceri. Izskan arī aizdomas, ka partija priekšvēlēšanu laikā saņēmusi slepenu finansiālo atbalstu no britu uzņēmuma "Henley&Partners", kurš ir tieši ieinteresēts pasu tirdzniecības shēmas iedarbināšanā.

Tikmēr laikraksts "Malta Independent" savā komentārā ironizē, ka pie varas esošā Darba partija, kas savulaik aktīvi iestājās pret valsts dalību ES, tādējādi atriebjas par savu kādreizējo sakāvi.

Komentāri