Lietuva vēlreiz lūgs EK finansēt žogu pret Āfrikas cūku mēri (1)

фото

Pasaulē | 2014. gada 24. janvārī plkst. 22:36

Lietuva, kas piektdien atklājusi Āfrikas cūku mēri divām valsts dienvidos nošautām mežacūkām, varētu vēlreiz lūgt Eiropas Komisijai (EK) naudu aizsargžoga būvei, lai ierobežotu mežacūku migrāciju. Iespējams, tiks lūgtas arī kompensācijas personām, kas cietīs zaudējumus sakarā ar paredzamajiem eksporta aizliegumiem, ziņo LETA-ELTA.

Ideju gar visu Baltkrievijas robežu celt žogu, kas izmaksātu 15 miljonus eiro, EK eksperti pērn atzina par nereālu un nepietiekami efektīvu, taču Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta (VMVT) direktors Jons Miļus piektdien paudis viedokli, ka šie izdevumi būtu atmaksājušies.

"Perēkļi atradās mums līdzās. Mēs spērām visstingrākos soļus, poļi un latvieši to nedarīja," viņš izteicies, pieļaujot, ka dažā ziņā drošības pasākumi, iespējams, bijuši pat pārāk stingri.

VMVT piektdien apliecināja, ka divām mežacūkām, kas ceturtdien nošautas Šalčininku rajonā un Varēnas rajonā, pie Alītas rajona robežas, atklāts Āfrikas cūku mēris. Dienests aicinājis cūku audzētājus nekavējoties veikt visus iespējamos drošības pasākumus, lai pasargātu no bīstamās slimības savas kūtis. Pirmdien tiks sasaukta Ārkārtējo situāciju komisija, lai lemtu par turpmāko rīcību.

Miļus jau runājis ar atbildīgo Krievijas dienestu vadītājiem, mēģinot panākt, lai pagaidām eksports tiktu aizliegts tikai no slimības skartās zonas. Viņš prognozējis, ka no Krievijas puses stingrākie ierobežojumi varētu būt attiecībā uz dzīvu cūku eksportu.

VMVT vadītājs izteicis cerību, ka lopbarības un labības eksports netiks aizliegts, bet ierobežojumi varētu tikt noteikti ne tikai Lietuvai, bet arī citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Savukārt ES noteiks ierobežojumus no teritorijas, kur atklāti slimības perēkļi.

Trijos minētajos Lietuvas rajonos aizliegtas medības ar dzinējiem, bet mežacūkas tiks intensīvi medītas, lai veiktu analīzes un sekotu situācijai. Kā uzskata Miļus, būtu labi krasi samazināt pašreizējo mežacūku populāciju, kurā ir aptuveni 100 000 dzīvnieku, atstājot tikai 10-15% no šā skaita. Viņš norādījis, ka aukstais laiks problēmu saasina, jo vīruss, kas pārnēsā slimību, aukstumā saglabājas ilgāk, tādēļ ir ļoti svarīgi kritušos dzīvniekus savākt un sadedzināt.

Pēc VMVT vadītāja sacītā, Āfrikas cūku mēris nav vienas dienas problēma.

"Krievijā tā faktiski pastāv jau astoņus gadus, kopš sākās Gruzijā un skāra dažus kompleksus. Mēs ceram, ka fermas tā neskars, bet dabā perēkļi saglabājas ilgāk," viņš norādījis, piebilzdams, ka Spānija ar šo slimību cīnījusies 25 gadus.

Kā atzinis Miļus, situāciju saasina arī tas apstāklis, ka Lietuva ir tranzītvalsts - faktiski slimību var izplatīt jebkurš baltkrievu autovadītājs, kas pa mašīnas logu izmet netīru plastmasas maisiņu, kas bijis saskarē ar infekciju.

Pagaidām, kamēr slimība atklāta tikai mežacūkām, netiek runāts par obligātu mājas cūku izkaušanu, tomēr iedzīvotāji tiks mudināti kaut savas cūkas un aizsardzības zonā tiks regulāri ņemti paraugi analīzēm. Stingri bioaizsardzības noteikumi paredz, ka cūku audzētāji pat nedrīkst ielaist savas mājas pagalmā nepiederošas personas, norāda portāls "15min.lt".

Tiesa, lielie cūku audzēšanas kompleksi atrodas vismaz 100 kilometrus no slimības perēkļa, un Miļus izteicis cerību, ka tos infekcija nesasniegs.

Trijos minētajos rajonos pēdējā laikā atrasts ne mazums beigtu mežacūku, un pirmie trauksmi par to cēla mednieki. Pirms dažām dienām kādai Alītas rajonā kritušai mežacūkai tika konstatēta cita infekcijas slimība - pasterelioze.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka pagājušajā vasarā Āfrikas cūku mēris tika konstatēts Baltkrievijā, aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Tā ir ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana, kas cūku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus, jo dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Cilvēkiem Āfrikas cūku mēris nav bīstams.

Lietuvas Nacionālais pārtikas un veterinārijas riska novērtēšanas institūts pērn pārbaudīja 2749 mežacūku un 7681 mājas cūkas asins un orgānu paraugus un nevienā no šiem gadījumiem neatklāja Āfrikas cūku mēra pazīmes. Tomēr Valsts pārtikas un veterinārijas dienests nesen norādīja, ka šīs bīstamās cūku slimības draudi joprojām ir nopietni.

Sakarā ar šiem draudiem vides ministrs Valentīns Mazuronis pagājušajā nedēļā parakstīja rīkojumu, kas pagarina mežacūku medību sezonu, atļaujot tās medīt visu gadu.

Pirms divdesmit gadiem klasiskā cūku mēra dēļ Lietuva faktiski zaudēja visu mežacūku populāciju. Tikmēr Lietuvas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Aļģis Baravīks paziņojis, ka cūkgaļa Āfrikas cūku mēra dēļ Lietuvā nekļūs dārgāka, gluži pretēji - pastāv iespēja, ka ārvalstu partneri varētu aizvērt durvis lietuviešu cūkgaļai un cenas tādēļ pat kristos.

"Šobrīd ir tieši tas gada laiks, kad pieprasījums pēc cūkgaļas ir vismazākais un gaļa - vislētākā. Mēris nav sasniedzis cūku fermas, un mēs masveidā neizkaujam cūkas, turklāt Lietuva ir valsts, kas aptuveni 50% trūkstošās cūkgaļas ieved no citām valstīm," viņš skaidrojis ziņu aģentūrai ELTA.

11 pagājušā gada mēnešos Krievija iepirkusi no Lietuvas cūkgaļu par 56 miljoniem litu (16,2 miljoniem eiro), Baltkrievija - par 20 miljoniem litu (5,8 miljoniem eiro).

Komentāri 1
Kabanspirms 4 gadiem
Cukas tadi!