Krievija papildina ASV pilsoņu "melno sarakstu"

фото

Pasaulē | 2013. gada 18. janvārī plkst. 13:06

Krievija ir ievērojami papildinājusi ASV pilsoņu "melno sarakstu", kuru tā izveidoja, atbildot uz ASV Kongresa pieņemto Magņitska likumu, atsaucoties uz Valsts domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāju Alekseju Puškovu ziņo BNS/INTERFAX.

"Decembrī šajā melnajā sarakstā bija 11 ASV pilsoņi, bet tagad viņu skaits ir pieaudzis līdz 60," sacīja Puškovs.

Viņš piebilda, ka decembrī sarakstā tika iekļautas 11 ASV amatpersonas, kas ir bijušā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā administrācijas darbinieki un iesaistīti rupjos cilvēktiesību pārkāpumos Gvantanamo bāzes cietumā un slepenos CIP cietumos Eiropā.

ASV amatpersonas un parastos pilsoņus, ar kuriem tagad papildināts šis saraksts, Puškovs sadalīja trīs kategorijās.

Pirmajā kategorijā ir tiesneši, izmeklētāji, Tieslietu ministrijas darbinieki un specdienestu aģenti, kas iesaistīti Krievijas pilsoņu Viktora Buta un Konstantīna Jarošenko kriminālvajāšanā un notiesāšanā.

Оtrajā kategorijā ir ASV kongresmeņi - Magņitska likuma iniciatori.

Trešajā kategorijā ir amerikāņu vecāki, kas ņirgājušies par viņu adoptētiem Krievijas bāreņiem un vainojami to nāvē, tiesneši, kas pieņēmuši neadekvātus spriedumus šādās lietās, un psihiatri, kas izskaidrojuši adoptēto bērnu bojāeju ar iedzimtām kroplībām un nopietnām novirzēm attīstībā, sacīja Puškovs.

Kā zināms, Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28.decembrī parakstīja abu parlamenta palātu pieņemtu likumu, kas nosaka aizliegumu ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas, kā arī aizliedz Krievijā darboties iestādēm un organizācijām, kas nodarbojas ar bērnu atlasi un nodošanu adopcijai ASV pilsoņiem.

Tajā iekļauta norma, kas aizliedz Krievijā darboties tādām nekomerciālām organizācijām, kas saņem līdzekļus no ASV pilsoņiem vai Krievijā īsteno projektus un "apdraud Krievijas intereses". Ar tiesas spriedumu jaunais likums ļauj arestēt šādu organizāciju īpašumus.

Vēl Krievijas pilsoņiem, kuri ir arī ASV pilsoņi, būs aizliegts darboties nekomerciālās organizācijās, kuras veic politisku darbību Krievijā.

Tas paredz aizliegt iebraukt Krievijas teritorijā vairākām ASV pilsoņu kategorijām: pret ārvalstīs esošiem Krievijas pilsoņiem noziegumus pastrādājušie vai ar tādiem noziegumiem saistītie, ar Krievijas pilsoņu nolaupīšanu vai nelikumīgu brīvības ierobežošanu saistītie, kā arī tiem, kas pieņēmuši nepamatotus vai netaisnīgus spriedumus pret Krievijas pilsoņiem vai īsteno nepamatotu juridisko šīs valsts pilsoņu vajāšanu.

Likumā uzskaitītajām ASV pilsoņu kategorijām Krievijā draud viņu finanšu un citu īpašumu arestēšana, kā arī jebkādu darījumu ar īpašumu vai investīcijām liegums.

Sarakstu ar to personu vārdiem, pret kurām attiecināmi ierobežojumi, izveido Krievijas Ārlietu ministrija, paredz likums, kurā piebilsts, ka ierosinājumus par sarakstā iekļaujamajām personām var izteikt abu parlamenta palātu deputāti, politisko partiju, Sabiedriskās palātas, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Ārlietu ministrijai reizi gadā jāsniedz parlamentam ziņojums par likuma izpildi, norādīts likumā.

Šis Krievijas likums ir atbilde uz ASV parlamenta abu palātu pieņemto tā dēvēto Magņitska likumu, kas paredz iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kuras, pēc Vašingtonas vērtējuma, ir saistītas ar advokāta Sergeja Magņitska nāvi Krievijas cietumā 2009.gadā.

Magņitska likumu, kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, bet vienlaikus nosaka sankcijas pret tiem, kuri tiek vainoti advokāta Sergeja Magņitska nāvē, 14.decembrī parakstīja ASV prezidents Baraks Obama.

Likums paredz, ka ne vēlāk kā 120 dienu pēc tam, kad likumu ir parakstījis ASV prezidents, Kongresa komitejai ir jāizveido atklāts saraksts ar to personu vārdiem, kas ir uzskatāmas par saistītam ar Magņitska aizturēšanu, spīdzināšanu un nāvi, kas mēģinājušas slēpt notikušo, guva finansiālu labumu vai piedalījās noziedzīgajās darbībās, kuras atklāja Magņitskis.

"Magņitska sarakstā" plānots iekļaut personas, kas ir atbildīgas par ārpustiesas slepkavībām, spīdzināšanām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti pret personām, kas centušās atklāt nelegālas Krievijas ierēdņu darbības, iegūt vai aizstāvēt taisnīguma brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību vai brīvību uz taisnīgu tiesu un demokrātiskām vēlēšanām.

Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskāries fonds, un 2009.gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība. 37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.

Komentāri