Krievijas deputātu sašutumu izraisa telekanāla "zaimojošā" aptauja par Ļeņingradas blokādi, Mixnews.lv

Krievijas deputātu sašutumu izraisa telekanāla "zaimojošā" aptauja par Ļeņingradas blokādi (2)

фото

Pasaulē | 2014. gada 27. janvārī plkst. 22:44

Visas Krievijas parlamenta frakcijas pirmdien nosodījušas dienu iepriekš neatkarīgajā telekanālā "Doždj" sarīkoto aptauju, kurā skatītājiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu, vai Otrajā pasaules karā padomju režīmam vajadzēja "ļaut krist Ļeņingradai, lai glābtu simtiem tūkstošu dzīvību". Deputāti pauda uzskatu, ka aptauja ir zaimojoša un aizvaino kara veterānu piemiņu, ziņo LETA-AFP/RIA-NOVOSTI.

Liberāldemokrātu partijas frakcijas tuvākajā laikā gatavojas iesniegt likumprojektu, kurā būtu paredzēta kriminālatbildība par Lielā tēvijas kara notikumu piemiņas aizvainošanu. Krievijā šādi dēvē Otrā pasaules kara posmu no Vācijas uzbrukuma PSRS 1941.gadā līdz kara noslēgumam 1945.gadā.

"Doždj" sarīkotā aptauja izsauca plašu rezonansi sociālajos tīklos. Vēlāk telekanāls aptauju atzina par kļūdu un atvainojās par tās sarīkošanu.

Valsts domes Drošības un korupcijas apkarošanas komisijas priekšsēdētāja Irina Jarovaja norādīja, ka šāda veida aptaujas ir tiešs aizvainojums kara un visu blokādē bojāgājušo piemiņai.

"Šāda veida darbības vienmēr ir jāvērtē kā nacisma reabilitācijas noziegums," sacīja Jarovaja, kas parlamentā pārstāv Kremļa partiju "Vienotā Krievija". Mūsdienu pasaulē tiek īstenoti centieni, lai reabilitētu nacismu, norādīja deputāte.

"Visi tie izskatās vienādi kroplīgi - vai tās būtu banderiešu parādes, vai kara pieminekļu nojaukšana, vai arī viltīgas, liekulīgas, ciniskas aptaujas. Un vienmēr aiz šīm darbībām stāv viens un tas pats - nacistu noziegumu attaisnošana un vēsturiskās atmiņas apgānīšana," pārliecināta ir deputāte.

Domes vicespīkers liberāldemokrāts Igors Ļebedevs savukārt pauda uzskatu, ka "Doždj" aptauja bijusi "zaimojoša".

"Tās bezkaunības dēļ tai nav precedenta," sašutis ir Ļebedevs

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Krievijā pirmdien pieminēja 70.gadadienu kopš Ļeņingradas blokādes pārraušanas Otrajā pasaules karā.

Vācijas armija Padomju Savienībā iebruka 1941.gada jūnijā un, izvēršot veiksmīgu karadarbību, pēc dažiem mēnešiem jau bija tiešā Ļeņingradas tuvumā. Tomēr ieņemt otro lielāko Krievijas pilsētu vāciešiem neizdevās, tāpēc vācu armija izšķīrās par blokādi, mēģinot panākt pilsētas krišanu šādā veidā. Blokāde beidzās 1944.gada 27.janvārī, kad Padomju Savienības armija gandrīz 900 dienas ilgušo blokādi pārrāva.

Ļeņingradas ieņemšana bija vācu armijas grupas "Ziemeļi" primārais uzdevums. Visu blokādes laiku turpinājās pilsētas bombardēšana. Uzbrukuma simboliskā nozīme bija tā, ka pilsētai bija Krievijas revolūcijas vadoņa vārds, savukārt no militārās stratēģijas viedokļa kontrole pār Ļeņingradu nodrošinātu labas pozīcijas, lai uzbruktu Maskavai.

Tiek uzskatīts, ka blokādes laikā gāja bojā vairāk nekā 650 000 Ļeņingradas iedzīvotāju, tomēr aplenkuma laikā pilsētā valdīja haoss un precīza mirušo uzskaite netika veikta. Ļaudis lielākoties mira no bada, slimībām un aukstuma, runāja arī par kanibālisma gadījumiem pilsētā.

Īpaši smaga bija 1941.-1942.gada saltā ziema, kas vienlaikus gan iedragāja vācu armijas kaujas spējas, gan pļāva Ļeņingradas iedzīvotājus. 1942.gada pavasarī, sniegam nokūstot, atklājās daudzi uz ielām palikuši līķi.

Daži vēsturnieki uzskata, ka Ļeņingradas blokādē dzīvību zaudēja vairāk nekā miljons cilvēku.

Komentāri 2
Mariopirms 4 gadiem
Nu ko lai saka. Celmi.
Jadvigapirms 4 gadiem
Ari si patiesiba sovjetiem ir zaimojosa.