Grībauskaites padomniece: Krievija mērķē uz Baltijas jauniešu prātiem

фото

Pasaulē | 2014. gada 28. janvārī plkst. 17:47

Lietuvai jāstiprina noturība pret Krievijas propagandu un centieniem pamazām un neuzkrītoši iekarot Baltijas valstu jauniešu prātus, uzskata Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites padomniece izglītības, zinātnes, kultūras un nevalstisko organizāciju jautājumos Virgīnija Būdiene, ziņo LETA.

Par šādiem centieniem liecina gan Maskavas iecere Baltijas valstīs veidot skolas pēc saviem standartiem, gan pretrunīgi vērtējami krievu mākslinieku vieskoncerti, gan citas iezīmes, viņa otrdien norādījusi intervijā radiostacijai "Žiniu radijas".

Tā ir lienošā prātu okupācija, kas tiek īstenota vairākos līmeņos un tēmēta ne tikai uz Baltijas valstīm, bet uz visu Eiropu, sacījusi prezidentes padomniece. "Mums vispirms uzlaiž tādu kā migliņu, tad uzmet zirnekļa tīklu, bet vēl pēc tam - jau īstu tīklu, kas mūs velk atpakaļ postpadomju telpā un mēģina mūs tur noturēt," viņa piebildusi.

"Jāpatur prātā, ka Krievija īsteno propagandas karu, tas ir sava veida "maigās varas" karš, kura mērķis (..) ir pārvilkt savā pusē daļu Baltijas valstu sabiedrības, modināt nostaļģiju. Lietuvai visbīstamākie ir centieni piesaistīt jauniešus, dibinot skolas, pieaicinot populāras rokgrupas, un tā nebūt nav tik nevainīga lieta, kā pirmajā mirklī varētu likties," norādījusi Būdiene.

Šajā sakarībā viņa atgādinājusi arī Krievijas dziedātāju Oļegu Gazmanovu, kas, gada nogalē viesojoties Viļņā, savā koncertā iekļāvis arī dziesmu "Ražots Padomju Savienībā", kurā viņš Baltiju min kā "savas valsts" sastāvdaļu.

Pieminot Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova pausto nodomu Baltijas valstīs veidot krievu skolu tīklu, kur mācības notiktu saskaņā ar Krievijas izglītības programmām, Grībauskaites padomniece norādījusi, ka Lietuvā jau darbojas mazākumtautību skolas, kas strādā saskaņā ar Lietuvā izstrādātām izglītības programmām.

Šajās skolās tiek mācīta lietuviešu valoda un lietuviski pasniegta arī daļa priekšmetu, kas saistīti ar Lietuvas vēsturi, ģeogrāfiju un pilsoniskumu. Būdiene uzsvērusi, kas saskaņā ar viņas rīcībā esošo informāciju vismaz Viļņas krievvalodīgajās skolās vietu nebūt netrūkst. "Tātad pastāv iespējas kopt savu kultūru un kļūt par lojāliem un Lietuvas sabiedrībā integrētiem pilsoņiem," viņa piebildusi.

Lai stiprinātu noturību pret kaimiņvalsts propagandu, Lietuvai jāizmanto gan likumdošanas, gan izglītības iespējas, sacījusi padomniece, atgādinot, ka pagājušajā vasarā pēc prezidentes iniciatīvas Lietuvas valdība jau izvirzīja stingrākus noteikumus attiecībā uz atļauju izdošanu skolām, kuras darbojas pēc citu valstu programmām, bet acīmredzot ar to nepietiek. "Mūsuprāt, nāksies mainīt likumdošanas bāzi, izvirzot stingrākas prasības, - jo īpaši tādēļ, ka Lietuvā ikvienam skolēnam ir tiesības uz tā dēvēto skolēna grozu [noteikta apmēra finansējumu], lai kurā skolā viņš mācītos. Nedrīkst pieļaut, ka citu valstu [dibinātās] skolās, kur arī vēsture tiek mācīta viņu traktējumā, tas turklāt tiktu darīts par Lietuvas naudu," viņa sacījusi.

Vienlaikus skolās jācenšas aktīvāk ieaudzināt jauniešiem spēju analizēt, kritiski vērtēt un atpazīt propagandu.

Pēc Būdienes teiktā, diemžēl Lietuvā ir arī tādas augstskolas, kas pieņēmušas Krievijas aģentūru un fondu finansētos centrus, tostarp "Rossotrudņičestvo" un "Russkij mir", īsti neapzinoties, ka arī tie ir kaimiņvalsts propagandas instrumenti.

Viņa norādījusi, ka tikai šogad Krievija propagandas mērķiem atvēlējusi aptuveni tikpat naudas, cik laikā no 2008. līdz 2013.gadam kopā.

Komentāri