Ukrainas parlaments pieņem likumprojektu par protestētāju amnestēšanu (Papildināts)

фото

Pasaulē | 2014. gada 30. janvārī plkst. 16:33

Papildināta visa ziņa

Ukrainas parlaments trešdien vēlu vakarā pieņēmis likumprojektu par masu protesta akciju dalībnieku amnestēšanu, ziņo LETA-AFP.

Tomēr maz ticams, ka šis solis nesīs būtisku progresu Ukrainas politiskās krīzes risināšanā, jo opozīcijas politiķi atteicās piedalīties balsojumā. Par likumprojektu nobalsoja 232 likumdevēji, pret balsoja 11, bet 173 likumdevēji balsojumā nepiedalījās.

Opozīcijas partijas nav mierā ar likumprojektā iekļauto nosacījumu, ka arestētie protesta akciju dalībnieki tiks atbrīvoti tikai tad, ja protestētāji atbrīvos ieņemtās valdības ēkas.

Ukraiņu nacionālistu partijas Visukrainas savienība "Svoboda" ("Brīvība") parlamenta frakcijas vadītājs Oļegs Tjagņiboks norādīja, ka parlaments galu galā pieņēmis likumu par ķīlniekiem, jo tagad arestētie protestētāji tiks turēti gūstā, līdz tiks atbrīvotas valdības ēkas. "Varasiestādes tagad atzinušas, ka tās ņem ķīlniekus, kā to dara teroristi," sacīja Tjagņiboks.

Bijušais pasaules čempions boksā un opozīcijas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko pauda viedokli, ka šis likums nevis mazinās spriedzi, bet to no jauna saasinās.

Likumā par arestēto protestētāju amnestiju noteikts, ka protestētājiem to ieņemtās ielas un administratīvās ēkas ir jāatbrīvo 15 dienu laikā, pretējā gadījumā likums netiks īstenots, lasāms ceturtdien publicētajā likuma tekstā. 15 dienu termiņš tiks skaitīts no brīža, kad likumu būs parakstījis prezidents Viktors Janukovičs un tas būs publicēts oficiālajā laikrakstā.

Tomēr jau tā neskaidrajā situācijā noticis jauns pavērsiens, jo Janukovičs devies beztermiņa slimības atvaļinājumā, un tas nozīmē, ka viņš likumu varēs parakstīt tikai tad, kad būs oficiāli atgriezies darbā. Lai likums stātos spēkā, parlamentā bija pietiekami ar valdošās "Reģionu partijas" deputātu balsīm. Opozīcijas deputāti par likumprojektu atteicās balsot.

Atbrīvojamo administratīvo ēku vidū, pēc visa spriežot, ir arī Kijevas pilsētas domes nams, kuru protestētāji ieņēma pirms diviem mēnešiem, tomēr likuma nosacījumi neatteiksies uz Arodbiedrību namu, kas ir kļuvis par protestu štābu.

Protestētājiem būs jāaiziet no Gruševska ielas Kijevas centrā, kur notikušas visvardarbīgākās sadursmes. Protestētājiem arī būs jāatbrīvo ielas un laukumi, "atskaitot tos, kur notiek miermīlīgas protesta akcijas".

Tas varētu nozīmēt, ka protestētāji varēs paturēt Kijevas Neatkarības laukumu, kas ir kļuvis par visas protesta kustības epicentru. Tomēr visai neskaidrajā tekstā nekas konkrētāks nav pateikts. "Šīs darbības ir jāizbeidz ne vēlāk kā 15 dienas pēc likuma stāšanās spēkā," teikts likuma tekstā.

Ukrainas mediji ziņoja, ka vismaz 40 Reģiona partijas deputāti gribējuši pieslieties opozīcijai, lai nepieļautu likuma pieņemšanu. Tomēr tad Janukovičs ieradies parlamentā, kas gadās ārkārtīgi reti, un brīdinājis savu partiju, ka izsludinās ārkārtas vēlēšanas, ja likums netiks pieņemts.

Teju visi "Reģionu partijas" deputāti tad nobalsoja par likuma pieņemšanu. Pēc Ukrainas tīmekļa medijam "Insider" teiktā, slimais Jaunukovičs, kurš bijis "marmora bālumā", attraucies uz parlamentu, lai ieviestu savā partijā kārtību.

"Man bija asinsizplūdums, es gulēju pie sistēmas. Bet, redzot, kas šeit notiek, es atbraucu pie jums," Janukoviča teikto atstāstījuši deputāti. "Tādu lamāšanos es sen nebiju dzirdējis, mums draudēja visus ierullēt asfaltā un pārstādīt pie tādas un tādas mātes, sacīja, ka par katru no mums viņiem ir lieta," izdevumam pastāstījis viens no Reģionu partijas pārstāvjiem.

Arī protestētāji Kijevas ielās pauda neapmierinātību ar šādu parlamenta soli, kas ir jau trešā piekāpšanās protestētāju prasībām pēdējo dienu laikā.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka otrdien Ukrainas parlaments atcēla protestus ierobežojošos likumus, kas lielā mērā bija vainojami situācijas eskalācijā. Tai pat dienā demisionēja arī Ukrainas valdība. Tomēr opozīcija palikusi nelokāma un joprojām pieprasa prezidenta Viktora Janukoviča atkāpšanos.

Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri aktīvisti. Protestētāju grupas Kijevā ieņēmušas vairākas ministriju ēkas un uzbrukušas administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Izceļot krīzes smagumu, Ukrainas bijušais prezidents Leonīds Kravčuks trešdien brīdināja, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.

"Tā ir revolūcija. Pašlaik izveidojusies dramatiska situācija, kurā mums jārīkojas ar vislielāko atbildību," uzsvēra Kravčuks, kurš Ukrainas prezidenta amatā atradās no 1991. līdz 1994.gadam.

Tikmēr Kijevā protestētāji ceturtdien ierīkojuši koka sargtorņus uz savām barikādēm un joprojām okupējuši galvenās pašvaldības ēkas, tostarp pilsētas domi.

Avoti ASV Kongresā trešdien atklāja, ka prezidenta Baraka Obamas administrācija gatavo ekonomiskās sankcijas, kas varētu tikt piemērotas Ukrainas amatpersonām un opozīcijas līderiem, ja vardarbība politiskās krīzes skartajā valstī saasinātos.

Bažas par situāciju Ukrainā pauduši arī citi Rietumu līderi. Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka Ukrainas demonstrantu prasības ir jāuzklausa, šādi paužot atbalstu ukraiņu demonstrantiem.

Arī ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone trešdien pēc tikšanās ar Janukoviču Kijevā aicināja pārtraukt Ukrainā "vardarbību un iebiedēšanu", sākot patiesu dialogu.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Merkeli norādīja, ka jebkāda iejaukšanās no ārpuses esot nepieņemama. Vācijas kanclere savukārt aicināja Putinu atbalstīt konstruktīvu dialogu.

Putins trešdien arī paziņoja, ka Krievija nogaidīs, līdz Ukrainā tiks izveidota jauna valdība, un tikai tad izmaksās Kijevai atlikuši summu no 15 miljardus ASV dolāru lielā aizdevuma.

Komentāri