Nemieri Ukrainā: Krievija aicina opozīciju beigt izvirzīt ultimātus, ES un ASV gatavo palīdzības programmu Ukrainai

фото

Pasaulē | 2014. gada 3. februārī plkst. 16:38

Krievija pirmdien aicināja Ukrainas opozīciju, kas vērsusies pēc palīdzības pie Rietumiem un mudinājusi prezidentu Viktoru Janukoviču akceptēt varas ierobežojumus, beigt izvirzīt ultimātus, ziņo LETA-AFP.

"Mēs sagaidām, ka opozīcija Ukrainā beigs nākt klajā ar draudiem un ultimātiem un atdzīvinās dialogu ar varasiestādēm, lai izvestu valsti no dziļās krīzes uz konstitucionālo jomu," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Ukrainas opozīcijas līderi aicinājuši Rietumus kļūt par starpniekiem sarunās ar Janukoviču, lai izvairītos no "pārpratumiem".

Tāpat Ukrainas opozīcija lūgusi "reālu finansiālu palīdzību". Kijevas centrs pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgušajām protesta akcijām atgādina kara zonu, un politiskā krīze novārdzinājusi jau tā trauslo Ukrainas tautsaimniecību.

Savukārt, vēršoties pie saviem atbalstītājiem, opozīcijas līderi aicinājuši veidot pašaizsardzības vienības, lai aizsargātos no valdību atbalstošajiem spēkiem.

Krievija norādījusi, ka šādi aicinājumi ir "tiešā pretrunā ar opozīcijas paziņojumiem par demokrātijas un Eiropas vērtību ievērošanu".

"Ir mulsinoši, ka šādi provokatīvi soļi tiek sperti tūdaļ pēc Minhenē pēdējās dienās notikušajām opozīcijas līderu sarunām ar rietumvalstīm," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu. Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Lielākās opozīcijas partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Arsēnijs Jaceņuks svētdien paziņoja, ka Ukrainas opozīcija ir gatava izveidot valdību un pilnībā uzņemties atbildību par situāciju valstī.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone paziņoja, ka ES un ASV strādā pie plāna, lai Ukrainai piedāvātu nozīmīgu palīdzības programmu.

Brisele un Vašingtona "attīsta plānu - Ukrainas plānu, kā es esmu ierosinājusi to dēvēt -, kurā tiek aplūkots, ko mums tagad vajadzētu darīt dažādos ekonomikas sektoros, lai lietas padarītu labākas", intervijā svētdien Minhenē sacīja Eštone.

Par palīdzības apjomu lēmums vēl nav pieņemts, bet "skaitļi nebūs mazi, jo budžetos ir deficīti".

Programmā varētu tikt iekļautas "garantijas", "investīciju perspektīvas" vai arī vienkārši "valūtas stabilitāte".

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Parlaments trešdien vakarā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.

Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.

Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.

Komentāri