Erdogans mudina Vāciju palielināt atbalstu Turcijas dalībai ES, Mixnews.lv

Erdogans mudina Vāciju palielināt atbalstu Turcijas dalībai ES

фото

Pasaulē | 2014. gada 4. februārī plkst. 22:17

Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans otrdien mudināja Berlīni paust nepārprotamu atbalstu Ankaras pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā (ES), taču, šķiet, nekas neliecina, ka Vācijas kanclere Angela Merkele būtu mainījusi savu līdzšinējo skeptisko attieksmi pret turku uzņemšanu, ziņo LETA-AFP/REUTERS.

Viesojoties Vācijā, Turcijas valdības vadītājs norādīja, ka Vācijas atbalsts Ankaras centieniem pievienoties ES "šobrīd nav adekvāts".

"Mēs vēlamies vairāk. Vēlētos jums atgādināt, ka turku Vācijā vien ir vairāk nekā iedzīvotāju daudzās no Eiropas valstīm," uzrunājot Vācijas Ārlietu padomi, norādīja Erdogans, kura attiecības ar ES satricinājis plašs korupcijas skandāls.

Turcijas premjeram nav nākuši par labu arī viņa centieni skandālu pasniegt kā pašmāju un ārvalstu sazvērnieku darbības rezultātu. Valdības uzsāktās masveida tīrīšanas policistu un prokuroru rindās, kā arī centieni palielināt savu kontroli pār tiesām izsaukuši nopietnas šaubas par likuma varas principu ievērošanu Turcijā.

Līdz ar Erdogana valdības brutālo rekciju uz vasarā notikušajiem protestiem, pašreizējais korupcijas skandāls gan Berlīnē, gan Briselē vairojis tikai šaubas par Turcijas trauslās demokrātijas atbilstību dalībai ES.

"Es personiski norādīju, ka mēs atrodamies sarunu procesā, kam ir zināms iznākums un nav noteikts laika grafiks," preses konferencē pēc abu politiķu tikšanās paziņoja Merkele.

"Nav noslēpums, un nekas manā viedoklī nav mainījies, ka esmu skeptiska pret Turcijas pilntiesīgu dalību," uzsvēra kanclere, piebilstot, ka tam nevajadzētu kavēt sarunu turpināšanu. Viņa arī norādīja, ka atbalsta divu jaunu sadaļu atvēršanu Turcijas iestāšanās sarunās ar ES.

Tas attiecas uz 23.sadaļu par tiesu sistēmu un pamattiesībām un 24.sadaļu par tiesiskumu, brīvību un drošību.

Par labu šo sadaļu atvēršanai iepriekš izteicies ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle, apgalvojot, ka tas ļaušot izdarīt uz Ankaru lielāku spiedienu, lai tā uzlabotu visai drūmo situāciju cilvēktiesību jomā.

Tikmēr diplomāti kuluāros atzīst, ka ES ietekme uz Turcijas politiku ir ievērojami mazinājusies.

Arī Erdogans otrdien kārtējo reizi centās pārliecināt, ka Turcijas uzņemšana vairāk vajadzīga pašai ES, piemēram, gadījumos, kad nākas risināt reģionālos konfliktus.

"Daudzi notikumi, piemēram, Sīrijas un Ēģiptes problēmas, ļāvuši mums visiem saskatīt, ka tā ir ES, kam vajadzīga Turcija, nevis Turcija, kam vajadzīga ES," norādīja Erdogans. Viņa runa diplomātu auditorijā gan izraisīja vien pieticīgus aplausus.

Savukārt vairāki simti no trīs miljonus lielās turku minoritātes Vācijā Turcijas premjera vizīti pie Brandenburgas vārtiem sagaidīja ar protestiem. Viņu turētie plakāti pieprasīja: "Demokrātiju tagad, visur!"

"Viņš cenšas mūs pārvērst Irānā," norādīja kāds 45 gadus vecs pavārs, kurš strādā vienā no Berlīnes slimnīcām. "Mēs vēlamies patiesu demokrātiju," viņam piebalsoja kāds 70 gadus vecs turku izcelsmes pensionārs. "Viss Turcijā brūk."

Turcija sarunas par uzņemšanu ES sāka 2005.gadā. Taču tās drīz vien nonāca faktiskā strupceļā, galvenokārt pateicoties Ankaras attiecībām ar Kipru. Tomēr nozīmīga loma bija arī Vācijas un Francijas skeptiskajai attieksmei pret Turcijas pilntiesīgu dalību ES.

Tiesa, pašreizējais Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš pārstāv sociālistus, ļāvis noprast, ka būtu gatavs mīkstināt sava priekšteča - konservatīvo pārstāvja Nikolā Sarkozī - stingro nostāju pret Turcijas dalību ES.

Tomēr Ankaras atbalstītāju situācija Eiropā nav viegla.

EK bija iecerējusi iesaldētās iestāšanās sarunas atsākt jau pagājušā gada vidū, taču to nācās atlikt, pateicoties vardarbīgajai demonstrāciju apspiešanai Turcijā. Pagājušā gada nogalē sarunas tomēr tika atsāktas, atverot vienu no 35 sarunu sadaļām, kuras katrai kandidātvalstij nākas noslēgt pirms uzņemšanas ES.

Taču korupcijas skandāls, kas sākās decembrī un meta ēnu pār Erdogana tuvākajām aprindām, kā arī Ankaras neveiklā reakcija uz šo skandālu atkal varētu šo procesu nobremzēt.

Līdz šim Turcijai izdevies pabeigt sarunas tikai vienā no 35 sadaļām.

Komentāri