Vācijas prezidents aicina reformēt ANO Drošības padomi, Mixnews.lv

Vācijas prezidents aicina reformēt ANO Drošības padomi

фото

Pasaulē | 2014. gada 6. februārī plkst. 21:41

Vācijas prezidents Joahims Gauks vizītes laikā Indijā ceturtdien nācis klajā ar aicinājumu reformēt ANO Drošības padomi, iekļaujot tajā vairāk locekļu, lai "atspoguļotu šodienas pasaules realitātes", ziņo LETA-DPA.

Uzstājoties ar runu Deli Neru universitātē, Gauks norādīja, ka ANO Drošības padomi vairs nedrīkst balstīt uz to pasaules struktūru, kas bija izveidojusies pēc Otrā pasaules kara.

Viņš arī norādīja, ka Vācijai pasaulē esot jāuzņemas lielāka atbildība, piebilstot, ka to vajadzētu darīt arī Indijai, īpaši tādos jautājumos kā klimata izmaiņas un cilvēktiesību aizsardzība.

Jau nedēļu iepriekš, atklājot Minhenes Drošības konferenci, Gauks uzsvēra, ka Vācijai jāatstāj pagātnē sava vainas sajūta par Otro pasaules karu.

Gan Deli, gan Berlīne jau sen pretendē uz pastāvīgu vietu ANO Drošības padomē, kas ir svarīgākā starptautiskā organizācija konfliktu noregulēšanai un miera uzturēšanai.

1945.gadā izveidotajā ANO Drošības padomē ir pieci pastāvīgie locekļi - ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna -, bet pārējos desmit locekļus rotācijas kārtībā uz diviem gadiem ievēlē ANO Ģenerālā asambleja.

Vācija pēdējo reizi Drošības padomes sastāvā atradās 2011. un 2012.gadā, un nākamo reizi gatavojas uz to pretendēt 2019.gadā.

"Lai tās rezolūcijas respektētu un īstenotu visas valstis, padomei nepieciešama atbilstoša autoritāte un leģitimitāte," savā tīmekļa vietnē norādījusi Vācijas Ārlietu ministrija. "Tas nozīmē, ka tai jābūt reprezentatīvai. Padomes pašreizējais sastāvs vairs nepārstāv pasauli, kurā kopš 1945.gada ANO pievienojušās 142 jaunas valstis."

Pēdējo gadu laikā debates par Vācijas vietu pasaulē ievērojami pieņēmušās spēkā, jo tā kļuvusi par Eiropas tautsaimniecības dzinējspēku un arvien lielākā mērā izrāda gatavību iesaistīties arī militārās operācijās visā pasaulē.

Vācijas valdība trešdien apstiprināja sava kontingenta palielināšanu Mali, kā arī par desmit mēnešiem pagarināja savu karavīru izvešanas termiņu no Afganistānas.

Vācija, "kaut vai humānu apsvērumu dēļ, nevar raudzīties uz otru pusi, kad slepkavības un izvarošanas ir ikdienas parādība", intervijā žurnālam "Der Spiegel" pirmdien norādīja aizsardzības ministre Urzula fon der Lējena.

Tikmēr pagājušajā nedēļā Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) publicētajā ārpolitiskās ietekmes vērtējumā Vācija starp kontinenta valstīm ierindota trešajā vietā aiz Lielbritānijas un Francijas.

Komentāri