Ukrainas prokuratūra paziņojusi par protestētāju amnestiju

фото

Pasaulē | 2014. gada 17. februārī plkst. 08:25

Ukrainas prokuratūra svētdien paziņojusi, ka protestu laikā arestētajiem aktīvistiem tiks piešķirta amnestija, ziņo LETA-AFP.

"Amnestijas likums stājas spēkā no 2014.gada 17.februāra," paziņojusi prokuratūra.

Prokuratūra ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc tam, kad protestētāji svētdien Kijevā atbrīvoja pilsētas domes ēku, kuru bija okupējuši ilgāk nekā divus mēnešus.

Pilsētas domes atbrīvošana bija viens no nosacījumiem, kas ietverts parlamenta mēneša sākumā pieņemtajā protesta akciju dalībnieku amnestijas likumā. Ēkas atbrīvošana uzskatama par opozīcijas piekāpšanos varasiestādēm pēc tam, kad tās atbrīvoja no ieslodzījuma visus protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus.

Tomēr aktīvisti solījuši turpināt izdarīt spiedienu uz varasiestādēm, lai panāktu citu savu prasību izpildi, un Kijevas Neatkarības laukumā joprojām slejas protestētāju barikādes un svētdien notika kārtējā opozīcijas masu demonstrācija.

Ne visi protestētāji Neatkarības laukumā bija mierā ar domes atbrīvošanu, uzsverot, ka varasiestādēm nevar uzticēties. Daļa kareivīgāk noskaņoto protestētāju solīja no jauna ieņemt ēku, ja netiks oficiāli izsludināta amnestija.

Tomēr opozīcijas partijas UDAR līderis, bijušais pasaules čempions boksā Vitālijs Kļičko pauda pārliecību, ka domes atbrīvošana bijis pareizs lēmums.

Daļai arestēto protestētāju izvirzītas apsūdzības, par ko draud līdz pat 15 gadiem ilgs cietumsods.

Opozīcija piekritusi arī atbrīvot daļu Gruševska ielas, kur janvārī izraisījās vissīvākās protestētāju un milicijas sadursmes.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku - kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.

Opozīcijas līderi svētdien, uzrunājot protestētājus Kijevas Neatkarības laukumā, uzsvēra, ka Janukovičam ir jāatsakās no savām diktatora pilnvarām un jāļauj opozīcijai izveidot valdību, kas būtu neatkarīga no viņa.

Gaidāms, ka otrdien parlamenta sēdē Janukovičs varētu nosaukt savu kandidātu premjera amatam. Janukoviča izvēle parādīs, cik tālu viņš ir gatavs piekāpties opozīcijai.

Komentāri