Kijevā izraisījušās protestētāju un milicijas sadursmes (Papildināts)

фото

Pasaulē | 2014. gada 18. februārī plkst. 12:04

Kijevā netālu no parlamenta ēkas otrdien izraisījušās sadursmes starp demonstrantiem un miliciju, no notikuma vietas ziņo aģentūras AFP korespondents.

Likumsargi pret protestētājiem lika lietā gumijas lodes un dūmu granātas, bet demonstranti miliču virzienā meta akmeņus un "Molotova kokteiļus" un aizdedzināja divas kravas automašīnas "Kamaz", cenšoties piekļūt tuvāk parlamenta ēkai. Demonstranti arī ielās dedzina riepas.

Tāpat opozicionāri ieņēmuši valdošās Reģionu partijas biroju Kijevā. Ukrainas Iekšlietu ministrija informē, ka sadursmēs ievainoti trīs likumsargi.

фото

Aptuveni 20 000 galvenokārt miermīlīgi noskaņotu demonstrantu otrdien devās gājienā no Neatkarības laukuma uz parlamentu, pieprasot balsojumu par virkni reformu, kuru mērķis ir samazināt Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras. Demonstranti pieprasa atjaunot 2004.gadā pieņemto konstitūciju, kas ierobežotu prezidenta mandātu, bet paplašinātu parlamenta pilnvaras.

Opozīcijas līderi iepriekš bija paziņojuši, ka plānota "miermīlīga ofensīva" parlamentam, lai pastiprinātu spiedienu pret likumdevējiem. "Mēs ceram, ka vairākuma deputāti atzīs, kas viņiem jādara, un ļaus notikt balsojumam par konstitucionālajām izmaiņām," uzsvēra opozīcijas partijas "Svoboda" ("Brīvība") līderis Oļegs Tjagņiboks.

Iecerētā parlamenta sēde otrdien nesākās noteiktajā laikā. Janukoviča partijas deputāti opozīcijas līderiem pārmet atteikumu piedalīties sarunās, tā vietā izvēloties iesaistīties demonstrācijās.

фото

Jau ziņots, ka pirmdien spēkā stājās amnestijas likums, kas paredz, ka uz protestu laikā arestētajiem aktīvistiem tiks attiecināta amnestija. Aptuveni 234 demonstrantiem, kuriem, pateicoties amnestijas likumam, apsūdzības atceltas, draudēja līdz pat 15 gadu cietumsods.

Amnestijas likums spēkā stājās pēc tam, kad protestētāji svētdien Kijevā atbrīvoja pilsētas domes ēku, kuru bija okupējuši ilgāk nekā divus mēnešus, kā arī citas sabiedriskās ēkas.

Pirmdien Berlīnē arī aizvadīta Ukrainas opozīcijas līderu un Vācijas kancleres Angelas Merkeles tikšanās, kuras laikā Ukrainas pārstāvji lūdza noteikt sankcijas Janukovičam un viņa finansiālajiem atbalstītājiem, kā izteica lūgumu pēc "finanšu palīdzības, lai pārvarētu krīzi".

Merkele apliecināja, ka Vācija un Eiropas Savienība (ES) darīs visu, cenšoties panākt "pozitīvu [Ukrainas krīzes] iznākumu," kā arī aicināja likumdevējus turpināt reformu ieviešanu.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu. Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas. Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku - kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.

Opozīcijas līderi svētdien, uzrunājot protestētājus Kijevas Neatkarības laukumā, uzsvēra, ka Janukovičam ir jāatsakās no savām diktatora pilnvarām un jāļauj opozīcijai izveidot valdību, kas būtu neatkarīga no viņa.

Gaidāms, ka otrdien parlamenta sēdē Janukovičs varētu nosaukt savu kandidātu premjera amatam. Janukoviča izvēle parādīs, cik tālu viņš ir gatavs piekāpties opozīcijai.

Komentāri