Ukrainas protestu hronoloģija: Ievainoti vairāk nekā 600 cilvēku, prezidents aizbēdzis

фото

Pasaulē | 2014. gada 24. februārī plkst. 18:53

Pēc nemierīgas nedēļas, kurā Ukraina piedzīvoja asiņaināko vardarbību nedēļu laikā, Ukrainas parlaments atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš aizbēdzis no galvaspilsētas un kura atrašanās vieta pašlaik nav zināma, ziņo LETA-BBC/AFP.

Dažu dienu laikā protestētāju un likumsargu sadursmēs un snaiperu apšaudēs Kijevā dzīvības zaudēja 82 cilvēki, bet vēl simtiem tika ievainoti. Vairums no upuriem un cietušajiem bija protestētāji.

Kā pirmdien pavēstīja Ukrainas Veselības ministrija, nemieros ievainoto cilvēku skaits sasniedzis 675, no tiem 447 hospitalizēti.

"Līdz 24.februāra pl.6:00 kopš 18.februāra pl.10:20 pēc medicīniskās palīdzības Kijevā vērsās 675 sadursmēs cietušie, 447 no tiem hospitalizēti," teikts ministrijas paziņojumā. "Aizvadītās diennakts laikā mediķu palīdzība bija nepieciešama 31 cilvēkam, 24 hospitalizēti. Kopš nemieru sākuma gājuši bojā 82 cilvēki."

Piedāvājam ieskatu aizvadīto mēnešu notikumu hronoloģija Ukrainā un nelielu priekšvēsturi:

2004.gada novembris - Ukrainas "oranžā revolūcija". Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju tiek pasludināts promaskaviskais premjerministrs Viktors Janukovičs, taču rietumvalstu un neatkarīgie novērotāji ziņo par plašiem pārkāpumiem vēlēšanās. Opozīcijas kandidāts Viktors Juščenko aizsāk masveida ielu protestus un pilsonisko nepakļaušanos. Galu galā Augstākā tiesa anulē vēlēšanu rezultātus.

2004.gada decembris - atkārtotās vēlēšanās par prezidentu kļūst Juščenko. Janukovičs sākotnēji apstrīd rezultātus, bet vēlāk tomēr atkāpjas no premjerministra amata.

2010.gada februāris - prezidenta vēlēšanās uzvar Janukovičs, vēlētājiem paužot neapmierinātību par "oranžās revolūcijas" līderu savstarpējiem ķīviņiem un labklājības lēno pieaugumu. Janokoviča galvenā pretiniece Jūlija Timošenko rezultātus neatzīst, taču drīz pēc tam bijusī premjerministre tiek arestēta un notiesāta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, slēdzot ar Krieviju neizdevīgus līgumus par gāzes piegādēm. Opozīcija Timošenko vajāšanu pasludina par politisku izrēķināšanos.

2013.gada 21.novembris - Janukovičs paziņo, ka neparakstīs asociāciju līgumu ar ES par Kijevas un Briseles attiecību stiprināšanu, tā vietā izvēloties veicināt sadarbību ar Krieviju. Ukrainas parlaments noraida likumprojektu, kas ļautu ieslodzītajai opozīcijas līderei Jūlijai Timošenko pamest valsti. Tajā pašā vakarā Kijevas ielās iziet daži simti protestētāju.

2013.gada 24.novembris - protestētāju skaits Kijevā pieaug, galvaspilsētā ielās izejot aptuveni 100 000 cilvēku, kas ir lielākā protesta akcija kopš 2004.gada "oranžās revolūcijas".

2013.gada 30.novembris - Ukrainas likumsargi veic pirmo uzbrukumu protestētājiem, apcietinot 35 aktīvistus. Medijos plaši tiek publicētas fotogrāfijas ar ievainotajiem protestētājiem, pievēršot starptautisko uzmanību Kijevai.

2013.gada 1.decembris - protestētāji masveidā ieņem Kijevas pašvaldības ēku un Neatkarības laukumu, kurā tiek salietas teltis un sabūvētas barikādes.

2013.gada 6.decembris - Janukovičs dodas uz Sočiem, lai tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ukrainas valdība noliedz izskanējušos apgalvojumus, ka puses parakstījušas līgumu par kredītu un gāzes piegādēm.

2013.gada 8.decembris - Protestētāju skaits Kijevā sasniedz 800 000 cilvēku. Kijevas centrā tiek gāzts Ļeņina piemineklis.

2013.gada 15.decembris - Aptuveni 200 000 cilvēku lielo protestētāju pūli Neatkarības laukumā uzrunā ASV senatori Kristofers Mērfijs un Džons Makeins. ES paplašināšanās lietu komisārs Štefans Fīle paziņoja, ka ES aptur sarunas ar Ukrainu par asociāciju līgumu, jo Janukoviča administrācija izvirza nepamatotas prasības - 27 miljardu ASV dolāru finansējumu par līguma parakstīšanu.

2013.gada 17.decembris - Putins un Janukovičs paraksta vienošanos, kas paredz Ukrainai piegādājamās gāzes cenas samazināšanu par aptuveni trešdaļu, kā arī Maskavas apņemšanos iegādāties Ukrainas valdības eiroobligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā.

2014.gada 16.janvāris - Ukrainas parlaments apstiprina bargu likumu par protestu ierobežošanu.

2014.gada 17.janvāris - Janukovičs paraksta likumu par protesta ierobežošanu un atlaiž no amata Ukrainas iekšzemes spēku virspavēlnieku Genādiju Vorobjevu. Protestā par jaunajiem likumiem atkāpjas Janukoviča biroja vadītājs Sergejs Ļovičkins un preses pārstāve Darja Čepaka.

2014.gada 22.janvāris - protestētāju sadursmēs ar miliciju tiek nošauti divi cilvēki, kas ir pirmie upuri ieilgušajā krīzē. Nākamajā dienā mežā tiek atrasts pirms dažām dienām pazudušā pazīstamā opozīcijas aktīvista Jurija Verbitska līķis, kurš piekauts un nosalis mežā.

2014.gada 24.janvāris - protestētāji uzbrūk reģionālajām administrācijas ēkām Ukrainas rietumos.

2014.gada 28.janvāris - pieaugot saspīlējumam sabiedrībā, demisionē Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs; parlaments anulē likumu par protestu ierobežojumiem.

2014.gada 29.janvāris - Ukrainas parlaments apstiprina amnestijas likumu, solot atcelt apsūdzības visiem nemieru laikā apcietinātajiem, ja viņi pametīs ieņemtās valdības ēkas. Opozīcija šo nosacījumu noraida.

2014.gada 31.janvāris - atrodas pirms astoņām dienām pazudušais Ukrainas opozīcijas aktīvistu mobilo patruļu jeb tā dēvētā Automaidana dalībnieks Dmitro Bulatovs, kurš atklāj, ka viņš vairāku dienu garumā ticis brutāli sists un spīdzināts, piespiežot ierakstīt atzīšanos, ka protestus finansē ASV. Beigās viņš pamests mežā nomiršanai.

2014.gada 6.februāris - vietnē "YouTube" tiek publiskota acīmredzami slepeni noklausīta un ierakstīta ASV valsts sekretāra vietnieces Viktorijas Ņūlendas un ASV vēstnieka Kijevā Džefrija Pajeta telefonsaruna, kurā Ņūlenda neglaimojoši izsakās par ES vilcināšanos iesaistīties Ukrainas krīzes noregulēšanā.

2014.gada 14.februāris - no ieslodzījuma tiek atbrīvot visi kopš decembra apcietinātie 234 protestētāji, tomēr pret viņiem izvirzītās apsūdzības tiek atstātas spēkā.

2014.gada 16.februāris - protestētāji pamet no 1.decembra ieņemto Kijevas pašvaldības administrāciju, kā arī sabiedriskās ēkas citos reģionos. Dienu vēlāk arestētajiem protestētājiem tiek pasludināta amnestija.

2014.gada 18.februāris - protestētāji pārņem savā kontrolē Kijevas rātsnamu. Vakarā drošības spēki aplenc Neatkarības laukumu un sāk uzbrukumu protestētāju nometnei. Vardarbīgās sadursmēs starp protestētājiem un drošības spēkiem Kijevā iet bojā vismaz 26 cilvēki, no kuriem desmit ir miliči, bet vēl vairāk nekā tūkstotis sadursmēs gūst ievainojumus. Janukovičs atsakās izsludināt uguns pārtraukšanu.

2014.gada 19.februāris - Kijevā tiek izvietoti milicijas kontrolposteņi, slēgtas skolas, apturēts sabiedriskais transports. Iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko paraksta rīkojumu, kas ļauj pret protestētājiem izmantot kaujas munīciju. Rietumeiropa un ASV nosoda plašo vardarbību Kijevā un civiliedzīvotāju nogalināšanu sadursmēs, brīdina Krieviju neiejaukties Ukrainas iekšējās lietās.

2014.gada 20.februāris - iepriekšējā dienā panāktā vienošanās par pamieru nenoturas. Kijevas centrā izceļas asiņainākās sadursmes un 48 stundu laikā upuru skaits pieaug līdz vismaz 77 cilvēkiem, ievainoto skaits sasniedz vairākus simtus. Daudzi demonstranti nogalināti ar vienu šāvienu galvā, kaklā vai sirdī, un notikumu vietā uzņemtajos videoierakstos redzami formās ģērbti snaiperi, kas šauj uz protestētājiem. Uz Kijevu dodas Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri; Krievija paziņo par sūtņa nosūtīšanu.

2014.gada 21.februāris - Janukovičs un opozīcijas līderi paraksta kompromisa vienošanos par jaunas nacionālās vienotības valdības izveidošanu un prezidenta pilnvaras palielinošo konstitūcijas labojumu atcelšanu, kā arī pirmstermiņa prezidenta vēlēšanu rīkošanu līdz decembrim. Vienošanās panākta ar Francijas, Vācijas un Polijas starpniecību. Turpinās atsevišķi vardarbības uzliesmojumi, bet Ukrainas rietumos valdības ēkas ieņēmušie protestētāji atsakās atzīt Kijevas pārvaldi.

2014.gada 22.februāris - protestētāji pārņem prezidenta administrācijas ēkas, kuras pametuši visi iemītnieki un drošības spēki. Opozīcijas līderi 25.maijā izsludina pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas. Janukoviča atrašanās vieta nav zināma, bet tiek ziņots, ka viņš devies uz Harkovu. Parlaments nobalso par Janukoviča atcelšanu no prezidenta amata un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas 25.maijā. Janukovičs uzrunā televīzijā uzstāj, ka viņš ir likumīgi vēlēts prezidents, un paziņo, ka valstī noticis vardarbīgs apvērsums. Timošenko tiek atbrīvota no ieslodzījuma un ierodas Kijevā.

2014.gada 23.februāris - Ukrainas parlaments ieceļ spīkeru Oleksandru Turčinovu pagaidu prezidenta amatā. Turčinovs, kurš ir ciešs bijušās premjerministrs Jūlijas Timošenko sabiedrotais, parlamentam dod laiku līdz otrdienai izveidot vienotības valdību.

2014.gada 24.februāris - pret līdzšinējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču tiek ierosināta krimināllieta par mierīgo pilsoņu masveida slepkavībām, un viņš līdzās vairākām bijušajām amatpersonām tiek izsludināts meklēšanā.

Komentāri