Sprūds Krievijas gatavību pārskatīt valstu robežas vērtē kā agresiju

фото

Pasaulē | 2014. gada 1. martā plkst. 18:34

Krievijas gatavība revidēt valstu robežas ir precedents, kas ļauj runāt par Krievijas agresiju un ļauj saprast, ka arī Latvijas draudzībai ar Krieviju ir zināmas robežas, ka Latvijai nepieciešams liberalizēt gāzes tirgu un ierobežot Krievijas propagandu informatīvajā telpā, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūgumu parlamenta augšpalātai atļauju izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Sprūds aģentūrai LETA atzina, - viņš nebija gaidījis, ka Krievija ies tik tālu.

Eksperts bija gaidījis no Krievijas puses ekonomisku spiedienu, manipulācijas ar gāzes cenām, lai liktu Ukrainai saprast, ka no Krievijas nebūs tik viegli aiziet. Taču tagad jau var runāt par Krievijas agresiju, ja tā ir gatava revidēt valstu robežas, kuru neaizskaramību Krievija pati savulaik atzinusi, noslēdzot divpusējas un daudzpusējas vienošanās.

Tagad Krievija ir gatava "paņemt sev klāt zemes gabalu", un tas ir precedents, vērtēja eksperts un mudināja domāt, kas būs nākamais - Narva, Daugavpils, Rīga.

"Robežu revīzija Eiropā 21.gadsimtā ir ārpus zināmām robežām," notiekošo komentēja Sprūds.

Viņš arī uzsvēra, ka situācija Krimā atšķiras no 2008.gadā piedzīvotā Gruzijā, jo Gruzija jau "de facto" nekontrolēja Dienvidosetiju un Abhāziju, lai arī "de iure" šie apgabali bija Gruzijas teritorija. Savukārt Krima, lai arī autonomija, tomēr ir Ukrainas sastāvdaļa gan "de facto", gan "de iure".

Krievijas rīcība būtu jāizskata visaugstākajā diplomātiskajā līmenī, ANO Drošības padomē, uzskata analītiķis. Viņaprāt, Rietumu valstīm tagad būtu svarīgi Ukrainai sniegt ekonomisko atbalstu, pat ja Ukraina nevarēs daļu no sniegtās palīdzības atmaksāt. Jāņem vērā, ka gāzes piegādes uzņēmums "Gazprom" jau ir paziņojis, ka varētu pārskatīt Ukrainai piemērotās atlaides gāzei. Turklāt rezervē ir arī patlaban gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča marionešu valdība, kas var atgriezties, ja pašreizējai valdībai neizdodas darbs.

Patlaban Ukrainai būtu svarīgi nepakļauties provokācijām, jo ir skaidrs, ka Krievijas pusē ir liels pārsvars. Ukrainai nevajadzētu iziet uz konflikta eskalāciju, kā tas bija Gruzijā, uzskata pētnieks. Sprūds arī atzina, ka notiekošais ir zināma mācība Latvijai. Viņš nevēlas dramatizēt, tomēr uzskata, ka, turpinoties šādām tendencēm, arī Latvijai jārēķinās ar spiedienu, neskatoties uz to, ka esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

Latvijas draudzībai ar Krieviju ir zināmas robežas, secināja pētnieks. Viņš mudināja liberalizēt gāzes tirgu Latvijā, kā arī domāt par Krievijas propagandas ierobežošanu, vienlaikus atzīstot, ka ir pret vārda brīvības ierobežošanu un vēl pirms pāris nedēļām nebūtu domājis par nepieciešamību šādu ierobežot izteiksmes brīvību.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Krievijas prezidents sestdien lūdzis parlamenta augšpalātai atļauju izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai valstī. Pirms tam Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko paziņoja, ka parlamentā tiek pieļauta iespēja ievest Krimā ierobežotu Krievijas karaspēka kontingentu, lai garantētu Krievijas Melnās flotes un tur esošo krievu drošību.

Vēl pirms Krievijas prezidenta paziņojuma lūdza arī Saeimas Ārlietu komisijas locekli Ati Lejiņu komentēt Ukrainā notiekošo, kurš domāja, ka Krievija Ukrainā neatkārtos Gruzijā 2008.gadā īstenoto scenāriju. Gruzija ir maza valsts, savukārt Ukraina - liela, salīdzināja Lejiņš. Viņaprāt, jaunā Ukrainas valdība nepakļausies Krievijas provokācijām un izturēs spiedienu.

Politiķis pauda uzskatu, ka Krievija var Ukrainā no iekšpuses "sataisīt lielas problēmas", radot valsts iekšienē nekārtības, demonstrācijas un panākot, ka jaunajai Ukrainas valdībai būs šim iekšējam spiedienam jāpiekāpjas. Var uzskatīt, ka Krievija jau ir militāri iejaukusies Ukrainā, sacīja Lejiņš, par piemēru minot šonedēļ novēroto bruņoto vīru izvietošanos ap Krimas lidostām.

Lejiņš pauda uzskatu, ka Krievija arī blefo, tai ir arī savas problēmas. Krievijas vadībai ir bailes, ka "demokrātijas bacilis" no Ukrainas var pārmesties uz Krieviju. Ja Krievijas iedzīvotāji redz, ka Ukraina tiek galā ar saviem oligarhiem, tad var rasties vēlme tikt galā ar saviem oligarhiem, kur pirmais ir Krievijas prezidents Putins, viedokli pauda Saeimas Ārlietu komisijas loceklis. Vienlaikus Krievija ģeopolitisku iemeslu dēļ nevēlas atdod savas ietekmes teritorijas, sacīja Lejiņš, secinot, ka situācija ir ļoti sarežģīta.

Pēc deputāta domām, Ukrainas krīzes kontekstā pārāk maz pamanāms ir Latvijas Valsts prezidents, ja salīdzina ar Lietuvas Valsts prezidentes Daļas Gribauskaites un Igaunijas Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa darbību.

Gruzijā karš 2008.gadā sākās, kad Gruzijas spēki pēc vardarbības vairāku dienu garumā sāka uzbrukumu Dienvidosetijai un aplenca separātiskā reģiona galvaspilsētu Chinvali. Atbildē Krievija, lai aizstāvētu "savus pilsoņus", sāka pretuzbrukumu, padzenot gruzīnu spēkus no Dienvidosetijas un kopā ar osetīnu kaujiniekiem iebrūkot dziļi Gruzijas teritorijā, kā arī veicot uzlidojumus Tbilisi pierobežā, Gori un Poti pilsētās un to apkārtnē.

Karadarbību piecas dienas vēlāk apturēja ar Eiropas Savienības starpniecību panāktais pamiers. Krievijas spēki vēlāk atkāpās līdz Dienvidosetijas un Abhāzijas robežai. Krievija uzstāja, ka tā iebruka Gruzijā, lai aizsargātu Dienvidosetiju no Gruzijas uzbrukumu. Pēc kara Krievija atzina separātisko Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionu neatkarību.

Foto: mixnews.lv

Komentāri