Referendums Krimā: Par pievienošanu Krievijai nobalso teju 97 procenti , Mixnews.lv

Referendums Krimā: Par pievienošanu Krievijai nobalso teju 97 procenti (15)

фото

Pasaulē | 2014. gada 17. martā plkst. 10:03

Svētdien Krimā notika referendums par pievienošanos Krievijai, kas kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu, ziņo LETA-DPA.

Svētdien Krimā notikušajā referendumā atbilstoši galīgajiem rezultātiem 96,77% tā dalībnieku nobalsojuši par pussalas pievienošanu Krievijai, pirmdien žurnālistiem pavēstīja referenduma organizēšanas komisijas priekšsēdētājs Mihails Mališevs. Referendumā piedalījušies 83,1% vēlētāju. Šajos rezultātos gan nav iekļauti Sevastopoles dati, kas ir no Krimas Autonomās Republikas atsevišķa administratīvā vienība. Par Krimas autonomijas paplašināšanu Ukrainas sastāvā nobalsojuši 2,51% referenduma dalībnieku, sacīja Mališevs. Par nederīgiem atzīti 0,72% biļetenu.

Pl.1:00

ASV un starptautiskā kopiena nekad neatzīs Krimas "referenduma" rezultātus, jo tas sarīkots, pārkāpjot Ukrainas konstitūciju un Krievijas militārās intervences apstākļos, telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu svētdienas vakarā uzsvēris ASV prezidents Baraks Obama.

Sarunā, kas notikusi pēc ASV puses iniciatīvas, Obama arī norādījis, ka joprojām pastāv iespēja krīzi atrisināt diplomātiskā ceļā, bet vienīgi gadījumā, ja Krievijas karaspēks "apturēs iebrukumus" Ukrainas teritorijā, pavēstījis Baltais nams.

Savukārt Putins paziņojis, ka referendums par Krimas pussalas turpmāko statusu noticis "saskaņā ar starptautisko tiesību normām un ANO statūtiem", un aicinājis sūtīt uz visiem Ukrainas reģioniem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misiju.

Pl.23:52

Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar ASV prezidentu Baraku Obamu svētdienas vakarā paziņojis, ka referendums par Krimas pussalas turpmāko statusu noticis "saskaņā ar starptautisko tiesību normām un ANO statūtiem", un aicinājis sūtīt uz visiem Ukrainas reģioniem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misiju.

Sarunā, kas notikusi pēc ASV puses iniciatīvas, Putins norādījis, ka referenduma rīkošanā ņemts vērā "arī zināmais Kosovas precedents", turklāt Krimas iedzīvotājiem bijusi garantēta iespēja brīvi paust savu gribu un izlemt savu likteni.

Kā apgalvojis Krievijas prezidents, "pašreizējās Kijevas varas iestādes nespēj un nevēlas iegrožot ultranacionālistisko un radikālo grupējumu patvaļu" un šie grupējumi "destabilizē situāciju un terorizē mierīgos iedzīvotājus", tai skaitā krievvalodīgos un Krievijas pilsoņus.

Kā norādījis Kremļa preses dienests, tieši šādā kontekstā abu līderu sarunā esot skarta iespēja nosūtīt uz Ukrainu EDSO novērotāju misiju, kurai, pēc Putina domām, būtu jāaptver "visi Ukrainas reģioni".

Pl.23:11

Referendumā par Ukrainai piederošās pussalas turpmāko statusu 95,5% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai - šādus provizoriskos balsošanas datus sniegusi referenduma rīkošanas komisija, atsaucoties uz datiem par pusi no visiem balsošanas iecirkņiem.

Kā paziņojis komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs, vēl 3,5% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas statusā un 1% biļetenu atzīti par nederīgiem. Vēlētāju aktivitāte, pēc viņa teiktā, Krimā kopumā sasniegusi 82,7%, tostarp Krimā 81,4% un Sevastopolē - 89,5%.

Pl.22:47

Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins, reaģējot uz informāciju par Krimas referenduma provizoriskajiem rezultātiem, apsolījis Krimas ekonomikai Krievijas militārrūpnieciskā kompleksa pasūtījumus.

"Militārrūpnieciskais komplekss jau tuvākajā laikā pieņems nepieciešamos lēmumus par Krimas rūpniecības nodrošināšanu ar izdevīgiem ilgtermiņa pasūtījumiem," viņš raksta tviterī. Vienlaikus Rogozins sveic "Krimas iedzīvotājus un visus līdzpilsoņus lielajā uzvaras un mūsu valsts vienotības dienā".

Pl.22:45

Krievijas valsts kontrolētās sabiedriskās domas pētījumu aģentūras VCIOM vadītājs Valērijs Fjodorovs svētdienas vakarā paziņojis, ka Krimas tatāri nebūt neesot boikotējuši referendumu par pussalas statusu. Viņš nosaucis par "politisku spekulāciju" Ukrainas parlamenta deputāta, bijušā Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa priekšsēdētāja Mustafas Džemiļeva teikto, ka referendumu boikotējuši 99% Krimas tatāru.

Fjodorovs, kas uzturas Simferopolē, izteicies, ka Krimas tatāru aktivitāte gan esot bijusi zemāka par pussalas iedzīvotāju vidējo aktivitāti, tomēr apgalvojis, ka boikots neesot izdevies. "Atnāca un nobalsoja ļoti daudzi Krimas tatāri, neraugoties uz vienas viņu līderu daļas aicinājumiem referendumu boikotēt," viņš paziņojis Krievijas televīzijas Pirmajam kanālam.

Pl.22:41

Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs svētdienas vakarā vērsies pie patvaļīgi ieceltā Krimas premjerministra Sergeja Aksjonova un apveicis viņu un visu Krimu ar "vēsturiskās dzimtenes - Krievijas - atgūšanu", vienlaikus piedāvājot Krimai palīdzību "ekonomikas atveseļošanā".

Šo ierakstu savā sociālās vietnes "Instagram" profilā Kadirovs veicis vēl pirms balsošanas iecirkņu slēgšanas referendumā par Krimas statusu. "Referendums Krimā ir noticis. Pirms dažām stundām nobalsojuši vairāk par pusi vēlētāju. Saskaņā ar vispārēju atzinumu referendums notiek bez pārkāpumiem. Spriežot pēc provizoriskiem datiem, tauta uz jautājumu par iekļaušanos Krievijas sastāvā atbildējusi ar "jā,"" viņš raksta.

Kadirovs norāda, ka uzaicinājis Aksjonovu apmeklēt Čečeniju oficiālā vizītē, lai apspriestu ekonomiskās sadarbības jautājumus, un solījis Krimai čečenu uzņēmēju atbalstu "svarīgu reģiona projektu īstenošanā".

Jau esot pieņemts lēmums "pievērsties vairāku kūrortu atveseļošanai un modernizēšanai atbilstoši pasaules standartiem. "Tas ļaus palielināt tūristu plūsmu Krimā un sekmēs Krimas budžeta ieņēmumu pieaugumu," viņš paziņojis.

Pl.21:08

Krima gatavojas iekļauties Krievijas sastāvā cik vien iespējams drīz, svētdienas vakarā paziņojis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs.

"Visu izdarīsim maksimāli īsā laikā, bet vienlaikus ievērojot visas juridiskās procedūras," viņš izteicies, beidzoties referendumam par pievienošanos Krievijai, kas kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Pēc Aksojonova teiktā, jau pirmdienas rītā notiks Krimas Augstākās padomes sesija, kurā tiks pieņemts lēmums vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu iekļaut Krimu Krievijas Federācijas sastāvā.

Pl.20:54

93% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai, liecina balsotāju aptauja, kuru pēc ziņu aģentūras "Kriminform" pasūtījuma veicis Krimas Republikāniskais politisko un socioloģisko pētījumu institūts.

7% balsojuši par autonomijas statusu Ukrainas sastāvā. Aptauja notikusi 150 balsošanas iecirkņos Krimas Autonomajā Republikā un 50 iecirkņos Sevastopolē. Kā paziņojusi referenduma komisija, kopējā vēlētāju aktivitāte referendumā pārsniegusi 80%, tātad bijusi gandrīz divas reizes augstāka nekā Ukrainas parlamenta vēlēšanās 2012.gadā.

Pl.20:37

Latvijas Ārlietu ministrijai, kura neatzīst par leģitīmu Krimā notiekošo referendumu, pievienojas arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kura uzsver, ka šis referendums nav atzīstams par leģitīmu, jo organizēts klaji pārkāpjot Ukrainas konstitūciju. Saeimas priekšsēdētāja norāda, ka referendums notika nelikumīgā Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē, kas Latvijas iedzīvotājeim lika atcerēties citas vēlēšanās, kas 1940.gadā notika svešas armijas klātbūtnē.

Satraucoškais, ka tas notiek klaji ignorējot starptrautiskās normas, atzīst Āboltiņa, cerot, ka starptautiskā sabiedrība attiecīgi reaģēs. Āboltiņa pauž arī satraukumu, ka Ukrainas teritorijā, proti, Krimā bloķēta šīs valsts plašsaziņas līdzekļu darbība.

Pl.20:35

Ukrainas Ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka 80 Krievijas armijas karavīri ieņēmuši Strilkoves ciematu, kas atrodas Hersonas apgabalā uz Arabata strēles. Uzbrukumā izmantoti četri helikopteri un trīs bruņutransportieri.

Krimas prokremliskā administrācija vēlāk paziņoja, ka "kontroli pār Strilkovi pārņēmuši Krimas pašaizsardzības spēki". Tie tur esot izvietoti, lai aizsargātu gāzes sadales staciju no it kā notikušajiem ukraiņu nacionālistu uzbrukumiem.

Pl.19:02

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav žēl, ka "lielais astotnieks" no savām rindām varētu izslēgt Krieviju, intervijā laikrakstam "Komsomoļskaja Pravda" apliecinājis Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Uz korespondenta jautājumu, vai prezidentam izslīdējušas kādas "nožēlas notiņas" par to, ka "astotnieks" var palikt bez Krievijas, Peskovs atbildēja: "Nē, nav izslīdējušas."

Kā zināms, pasaules vadošās industriāli attīstītās valstis grasās nākamo samitu rīkot bez Krievijas.

Pl.18:56

Krievijas okupētajā Krimas pussalā līdz pl.17:00 referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai nobalsojuši 70% pussalas iedzīvotāju, liecina referenduma rīkotāju dati. "Līdz pl.17:00 nobalsojuši 70% pussalas iedzīvotāju," vēsta informācijas aģentūra "Kriminform".

Pl.18:21

Doņeckā prokrievisko demonstrantu pūlis sagrābis apgabala prokuratūras un Ukrainas Drošības dienesta apgabala nodaļas ēkas. Viņi pieprasa, lai no ieslodzījuma tiek atbrīvots sevi par apgabala gubernatoru pasludinājušais Pāvels Gubarjovs.

Jau pēc prokuratūras un drošības dienesta ēku sagrābšanas protestētāji ieņēmuši arī Donbasa Industriālās savienības ēku. Tās īpašnieks ir Doņeckas apgabala gubernators Sergejs Taruta.

Protestētāju vidū skan aicinājumi ieņemt uzņēmuma SKM biroju. Uzņēmuma īpašnieks ir Ukrainas bagātākais cilvēks oligarhs Rinats Ahmetovs. Protestētāji jau ir nokļuvuši pie apgabala administrācijas ēkas, kuru apsargā piecās rindās sastājušies miliči ar vairogiem. Gubarjovu Kijevas tiesa arestējusi uz diviem mēnešiem.

Pl.17:43

Krievijas karavīri izvietojuši kontrolposteni Ukrainas Hersonas apgabalā līdzās Strilkoves ciemam. Tur atrodas četri bruņutransportieri un 40 karavīri, svētdien pavēstīja Ukrainas robežsardze. "Krievi ir sakoncentrējušies un turpina noturēt gāzes sadales staciju un uzņēmuma "Čornomornaftogaz" glabātuvi. Uz Hersonas apgabala un Krimas Autonomās Republikas robežas viņi ir izvietojuši kontrolpunktu, kas ir pastiprināts ar četriem bruņutransportieriem un 40 karavīriem," teikts paziņojumā.

Iepriekš Ukrainas robežsargiem ar armijas palīdzību izdevies atspiest Krievijas bruņoto spēku desantu aiz Strilkoves. Patlaban viņi notur robežu viena kilometra attālumā no Strilkoves uz dienvidiem. Strilkove atrodas uz Arabata strēles uz austrumiem no Krimas pussalas pamatdaļas. Strēles ziemeļu puse ietilpst Hersonas apgabala, bet dienvidu puse - Krimas teritorijā.

Pl.17:11

Līdz pl.15:00 referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai nobalsojuši teju 64% pussalas iedzīvotāju, paziņoja referenduma organizēšanas komisijas priekšsēdētājs Mihails Mališevs. "Precīzs skaitlis - 63,97%, teju 64," viņš sacīja.

Kā vēsta aculiecinieki, referenduma amatpersonas balsošanā ļauj arī piedalīties cilvēkiem, kas nav iekļauti vēlētāju sarakstos, arī Krievijas pilsoņiem.

Pl.17:03

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) nosoda "nelikumīgo referendumu par Krimas pievienošanu Krievijai un apzinātos mēģinājumus destabilizēt situāciju Austrumukrainā".

"Latvija tāpat kā citas NATO dalībvalstis uzskata, ka šis referendums ir nelikumīgs," uzsver Vējonis. Viņš norāda, ka referendums sarīkots situācijā, kad Krimas pussalā atrodas Krievijas karavīri, notiek blokāde un manipulācija ar masu medijiem, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav bijusi iespēja brīvi diskutēt par referendumā izlemjamo jautājumu.

NATO apliecinājusi, ka nešaubīgi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, norāda politiķis.

Pl.16:59

Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien sacījusi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka viņa nosoda sestdien notikušo Krievijas militāro iebrukumu Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā, paziņoja kancleres preses sekretārs Štefens Zeiberts.

"Kanclere nosodīja vakardienas incidentu Hersonas apgabalā, Ukrainas pamatteritorijā, kad Krievijas karavīri ieņēma dabasgāzes sūknēšanas staciju," sacīja Zeiberts.

Merkele Putinam arī norādījusi, ka gribētu, lai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) būtu lielāka loma Ukrainā. "Kanclere ierosināja steidzami paplašināt EDSO klātbūtni Ukrainā un nosūtīt lielāku novērotāju skaitu uz krīzes zonām, konkrēti - Ukrainas austrumiem," norādīja Zeiberts. "Krievijas prezidents šo iniciatīvu uzņēma pozitīvi," viņš piebilda.

Pl: 16:07

Svētdien Krimā, kur notiek referendums par pievienošanos Krievijai, valdot svētku atmosfēra, teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka, kas devusies sekot līdzi notiekošajam šajā Ukrainas reģionā. Cilvēki sveicot viens otru un valdot pacilāta gaisotne.

Viņa pavēstīja, ka cilvēki ļoti aktīvi apmeklē referenduma iecirkņus. Atsevišķos iecirkņos jau pirms pusdienām bija nobalsojusi teju puse balsstiesīgo, savukārt Bahčisarajā, kuru apmeklēja eiroparlamentāriete, vēlētāju aktivitāte ir nedaudz zemāka un līdz pusdienām bija nobalsojuši ap 40% balsstiesīgo.

Nekādu pārkāpumu un incidentu neesot. Neesot manāma arī bruņoto vienību aktivitāte. Karaspēks referenduma gaitā neiejaucoties.

Pl:16:03

Doņeckā, Ukrainas austrumos, svētdien prokrievisko demonstrantu pūlis iebrucis apgabala prokuratūrā. Viņi pieprasa, lai no ieslodzījuma tiek atbrīvots sevi par apgabala gubernatoru pasludinājušais Pāvels Gubarjovs.

Mītiņotāji pie prokuratūras ēkas sauc: "Krievija!", "Gubarjovs!", "Berkuts!", "Milicija ar tautu!".

Pie mītiņotājiem bija iznācis apgabala prokurors Nikolajs Frantovskis, kurš mēģināja sapulcējušos uzrunāt, bet tika pārkliegts.

Protestētāji norāva un izmeta Ukrainas karogu, kas atradās ēkas vestibilā.

Pl:15:51

Krievijas karavīri līdz 21.martam nebloķēs Ukrainas armijas daļas Krimā, svētdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Igors Teņuhs. To paredz vienošanās, kas panākta Ukrainas un Krievijas armijas daļu komandieru starpā.

Viņš arī norādīja, ka Krimā dislocētās Ukrainas bruņoto spēku armijas daļas atrodas pilnas kaujas gatavības sagatavošanas režīmā. "Kas attiecas uz soļiem, kas tiks īstenoti pēc tā dēvētā referenduma, ir jau panākta vienošanās mūsu komandieru starpā par to, ka līdz 21.martam netiks sperti nekādi soļi, lai bloķētu mūsu armijas daļas, jo līdz šim laikam mūsu armijas daļas veic pilnu rezervju papildināšanu," sacīja ministrs.

Patlaban situācija armijas daļās ir mierīga, noradīja Teņuhs.

"Šodien situācija attiecībā uz mūsu armijas daļām un bloķēšanu ir normalizējusies. Es uzskatu - tā tika panākts pamiers, tad arī līdz 21. datumam tas saglabāsies," uzsvēra ministrs.

Pl:15:16

Latvija neatzīst par leģitīmu svētdien Krimā notiekošo "tā saucamo referendumu par pievienošanos Krievijas Federācijai". Kā uzsver Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot Ukrainas konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu, proti, Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē.

ĀM norāda, ka gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija. "Gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība," paziņojumā norāda Latvijas ārlietu resors.

Latvija aicina Krieviju atturēties no tālākiem soļiem Krimas statusa nelikumīgai maiņai. Krimas anektēšana būtu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes, kā arī starptautisko tiesību, tajā skaitā Krievijas starptautisko saistību kliedzošs pārkāpums.

Pl:13:46

Krievijas okupētajā Krimas pussalā līdz pl.12:00 referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 44% pussalas iedzīvotāju, preses brīfingā paziņoja referenduma organizēšanas komisijas priekšsēdētājs Mihails Mališevs. "Tādas aktivitātes visā manā darba laikā vēlēšanu komisijā nekad nav bijis," atzina Mališevs.

Pl:12:42

Ārzemju novērotāju vidū, kas Krievijas okupētajā Krimas pussalā seko referendumam par pievienošanos Krievijai, ir pazīstams holokausta noliedzējs un neostaļinists, vēsta tīmekļa vietne "Evromaidan SOS", atsaucoties uz tai pieejamo ārvalstu novērotāju sarakstu.

Ārzemju novērotāju vidū ir Ungārijas galēji labējo partijas Jobbik" pārstāvis Bela Kovačs, Johans Štadlers, "kurš apgalvo, ka Anna Poļitkovska pati pasūtījusi savu slepkavību", Zorans Radončičs, kuram par holokausta noliegšanu aizliegta iebraukšana Kanādā. Novērotāju vidū ir "galēji kreisais grieķis Angurakis, kuram ir neostaļinista reputācija".

Pl:11:59

Krimā Bahčisarajas rajona apvidos, kur kompakti dzīvo Krimas tatāri, referendums par pievienošanos Krievijai nenotiek, jo tur nav izdevies izveidot vēlēšanu komisijas, radio "Brīvība" paziņoja Bahčisarajas rajona valsts administrācijas priekšsēdētājs Ilmi Umerovs.

Krimas tatāru kompakti apdzīvotajos apvidos nav izveidoti balsošanos iecirkņi, sacīja amatpersona, to skaidrojot ar to, ka nav cilvēku, no kuriem varētu izveidot balsošanas komisijas. Iepriekš viņš aicināja Bahčisarajas iedzīvotājus nepakļauties provokācijām un referendumā nepiedalīties.

Pl: 10:24

Krimas referenduma balsošanas iecirkņos biļeteni tiek izsniegti arī personām, kas nav balsotāju sarakstos, arī citas valsts pilsoņiem, sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījusi žurnāliste Jekaterina Sergackova.

"Referendumu uzskatīt par atklātu! Es, Krievijas pilsone, kurai ir pieraksts Simferopolē, saņēmu biļetenu ar vārdiem: "Nu, ja reiz jūs šeit dzīvojat, tātad varat balsot," par savu balsošanas pieredzi raksta žurnāliste.

"Tantīte, neatradusi mani sarakstos, vienkārši ierakstīja manu uzvārdu citā sarakstā," liecina žurnāliste.

Cits aculiecinieks Leonīds Koļesņikovs ziņo, ka katrā iecirknī ir pieci seši "kārtības sargi".

"Apmeklēju divus iecirkņus. Katrā pie ieejas ir pieci seši kārtības sargi. Tikpat daudz ir iekšā, plus viens milicis. Daudz cilvēku. Daudzu nav sarakstos, bet tā nav problēma. Uzreiz uz vietas uztaisa pases kserokopiju, iekļauj papildu sarakstos un var balsot," "Facebook" ierakstījis Koļesņikovs.

Pl: 10:12

Eiropas Savienība (ES) neatzīst tā dēvēto referendumu, kas svētdien notiek Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, un tajā nav oficiālu ES novērotāju, teikts ES delegācijas Ukrainā paziņojumā sociālajā tīklā "Facebook".

"ES negrasās atzīt "referenduma" rezultātus, kas šodien notiek Krimā. Šis "referendums" ir nekonstitucionāls, tāpēc šajā nelikumīgajā pasākumā nav nekādu ES novērotāju," teikts paziņojumā.

"ES pilsoņi, kas šajās dienās atrodas Krimā un kas var komentēt "referendumu", nepārstāv ES," uzsvērts paziņojumā.

Pl: 10:01

Krievijas okupētajā Krimas pussalā, kur svētdien notiek referendums par šī Ukrainas reģiona pievienošanu Krievijai, darbu sākuši visi balsošanas iecirkņi, pavēstīja vietējās amatpersonas, atzīstot, ka dažos iecirkņos ir tehniskas problēmas - nav telefonsakaru un elektrības.

Krimas Autonomajā Republikā darbu sākuši visi 1205 balsošanas iecirkņi, vienīgi dažos esot zināmi "bojājumi", svētdien no rīta preses konferencē Simferopolē pavēstīja referenduma sagatavošanas komisijas priekšsēdētājs Mihails Mališevs.

"Ir saņemta informācija par to, ka visi 1205 iecirkņi šobrīd ir atvērti un ir sākuši savu darbu," sacīja amatpersona. Zināmi sarežģījumi laika apstākļu dēļ ir Čornomorskas rajonā, kur nedarbojas stacionārā telefonsakaru līnija, savukārt Belogorskas rajonā divos iecirkņos nav elektrības.

Sevastopoles pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Valērijs Medvedjevs apliecināja, ka viņa pilsētā darbu sākuši vairāk nekā 190 balsošanas iecirkņu.

Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība Krimas referendumu, kas notiek Krievijas militārās okupācijas apstākļos, uzskata par nelikumīgu. Krimas tatāri, kas sastāda 12-15% no pussalas iedzīvotājiem, referendumu boikotē.

Pl: 09:45

Gaidāmo balsojumu par vēsturisku uzskata gan Krievija, gan Rietumi, tiesa, pavisam atšķirīgu iemeslu dēļ.

Krimas un Krievijas līderi atsaucas uz ciešajām vēsturiskajām saitēm un norāda, ka pussalas iedzīvotāji jau sen vēlas pievienoties Krievijai. Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība savukārt uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.

Referendumā tiesīgi piedalīties 1,8 miljoni cilvēku, bet rezultāti diez vai kādu pārsteigs.

Par referenduma rīkošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mihails Maļiševs ceturtdien paziņoja, ka vēlētāju aktivitāte svētdien Krimā gaidāmajā referendumā nebūs izšķiroša.

Referenduma rīkošanas noteikumi paredz, ka jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja par to būs nobalsojusi vairāk nekā puse no referenduma dalībniekiem.

Tīmekļa vietnes "sevastopolnews.info" šonedēļ publiskotās aptaujas rezultāti liecina, ka 80% līdz 90% respondentu ir gatavi balsot par pievienošanos Krievijai.

Arī Krimas prokrieviski noskaņotie līderi ir pārliecināti par līdzīgu rezultātu.

Krimas reģionālā parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs trešdien pauda pārliecību, ka referendumā aptuveni 85% nobalsos par pievienošanos Krievijai.

Lai gan trūkst neatkarīgu pētījumu, novērotāji uzskata, ka Krimas etniskie krievi - aptuveni 60% pussalas iedzīvotāju - lielā vairumā atbalsta domu par pievienošanos Krievijai.

Pārējie iedzīvotāji - ukraiņi un Krimas tatāri - atbalsta palikšanu Ukrainas sastāvā.

Padomju Savienības diktatora Jozefa Staļina laikā tatāri tika deportēti uz Vidusāziju un tikai 90.gados viņiem tika atļauts atgriezties dzimtenē.

Krimas tatāru tautas padome - Medžliss - ir aicinājusi boikotēt svētdien gaidāmo referendumu un pieprasījusi pussalā ievest ANO miera uzturētājus.

"Apstākļos, kad ielās ir karaspēks, vispārējas tiesiskās bakhanālijas apstākļos, kaut kāda referenduma izsludināšana, turklāt neesot likumdošanai, ir darbības, kas vērstas uz tālāku situācijas destabilizāciju Krimā," norādīja Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs.

Līdzīgu viedokli pauduši arī Rietumu līderi, norādot uz Krievijas militāro spēku klātbūtni Krimā, kuru piederību Maskavai Kremlis un Krimas prokrieviskie līderi vēl arvien spītīgi atsakās atzīt.

Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Krimas varasiestādes ir noraidījušas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju klātbūtni referendumā, bet paziņojušas, ka referendumam reģistrēti 69 novērotāji no 23 valstīm, arī Latvijas. Par referenduma rīkošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mihails Maļiševs paziņoja, ka ieradīsies arī Krievijas un Eiropas Parlamenta likumdevēji.

Krievija paziņojusi, ka pēc referenduma Krima var pievienoties Krievijas Federācijai tuvāko nedēļu laikā, kļūstot par tās 48.reģionu.

Komentāri 15
Henrijspirms 4 gadiem
Ka tad nu ne, bij veleshanas par neuzticibu valdibai( pie sprices bij Dombrovskis)! Un ta nav zagshana- sev cik algas pielikumi un kadi, bet mazak aizsargatiem, sirmgalvjiem un berniem! Un tas pec jusu domam nav zagshana! SAK KA TAS BIJ JOKS! Aber citu majas mani nesatrauc, kad pashu seta velns kaklu var nolauzt, ka ar sakuma izdari ta lai pasha laudis DZIVOTU nejauciet ar izdzivo un tad lien citiem palidzet un padomus dot! Savadak var notikt ka pie kaimina.
Henrijampirms 4 gadiem
Dombrovskis nekad nav nobalsots nost, tieši otrādi - vienmēr bijis vēlētāju iecienīts. Nebūtu Bērziņš un savējie nometuši, būtu iecienīts arī rudenī, nākošajās vēlēšanās. Kaut gan, jā - ar pensijām toreiz nebija smuki.
Turklāt - mūsējie TĀ negrābj, kā grāba Ukrainā un grābj Krievijā. Tāda līmeņa grābēji ir tikai ne vairāk kā desmit pa visu valsti
Henrijspirms 4 gadiem
VERGI-bedigi, bet jus tiesham varetu but, parjums galva nesap! Sap par to ka par tadiem klus musu mazberni! Jo parads nav bralis, un musu pashreizejie kakla kungi prieks sevis grabj ar abam rokam. Luk tas ir bedigi!