Lietuvā aizliedz NTV-Mir retranslāciju

фото

Pasaulē | 2014. gada 19. martā plkst. 20:35

Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) trešdien pieņēma lēmumu uz trim mēnešiem aizliegt Krievijas telekanāla "NTV-Mir" retranslēšanu Lietuvas kabeļtelevīzijas tīklos, atsaucoties uz "Delfi.lt", ziņo LETA.

Lēmums pieņemts vienbalsīgi, taču tas vēl jāapstiprina tiesai.

Pretenzijas pret Kremļa kontrolēto "NTV-Mir" saistītas ar Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā pārraidīto raidījumu, kurā apgalvots, ka Ukrainas "nacionālistu apvērsumā" izmantots scenārijs, ko jau 1991.gadā esot izmēģinājuši "Lietuvas separātisti".

Komisija sēdes laikā noskatījās šīs pārraides fragmentus un vērtēja tos kā melus, kas izplatīti, cenšoties noniecināt Lietuvas valstiskumu un valsts atjaunošanu.

Kā paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns, Lietuvas likumi aizliedz izplatīt informāciju, kurā tiek mudināts uz karu, kurināts naids, izplatīta dezinformācija, aicināts izrēķināties ar kādu cilvēku grupu.

Pēc viņa teiktā, šādi gadījumi liek domāt par nepieciešamību izvirzīt konkrētākus un stingrākus noteikumus attiecībā uz licenču izdošanu retranslētājiem.

"NTV Mir Lithuania" pieder koncernam "Baltic Media Alliance" (BMA), kurš pārvalda arī krievu valodā raidošo "Pirmo Baltijas kanālu" (PBK), kura veidoto pārraižu retranslācija pērn Lietuvā jau tika apturēta uz trim mēnešiem, atzīstot, ka tas izplatījis nepatiesu un naidu kurinošu informāciju par 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem Viļņā un noniecinājis Lietuvas brīvības cīnītāju piemiņu. Toreiz Eiropas Drošības un sadarbības organizācija šo lēmumu nosodīja.

Vaitekūns uzsvēris, ka par cenzūru šajā gadījumā nav pamata runāt.

"Cenzūra ir tad, ja kaut kas tiek aizliegts, lai gan nekāda likumpārkāpuma nav bijis. Pašlaik mēs runājam par faktu, kad pārkāpti likumi," viņš norādījis.

Kā atzinuši komisijas locekļi, šai gadījumā pieļautie pārkāpumi ir nopietnāki nekā iepriekš pieminētajā PBK raidījumā. Šoreiz pārraides saturā saskatāmas klajas dezinformācijas pazīmes, jo 1991.gada 13.janvāra notikumus izvērtējušas gan tiesas, gan neatkarīgie eksperti.

Dezinformāciju, padomju agresijas noliegumu, nesaskaņu kurināšanu un brīvības cīnītāju piemiņas noniecināšanu šai raidījumā saskata arī Lietuvas žurnālistu ētikas inspektore Zita Zamžickiene.

Savukārt retranslētāji izteikušies, ka labāk būtu izslēgt visu programmu, nevis konkrētus raidījumus, jo neesot iespējams atdalīt atsevišķas programmas, kas veidotas Krievijā. Pēc viņu teiktā, tas varētu nozīmēt, ka programma jārāda ar pārrāvumiem - desmit minūtes ekrāns ir tumšs, tad iegaismojas, piecpadsmit minūtes atkal rāda, tad atkal nē.

"Vai arī runāsim ar pašu translētāju, lai tas kaut kā izslēdz šīs pārraides," izteicies Lietuvas kabeļtelevīziju asociācijas direktors Jozs Jureļonis.

Attiecībā uz pēdējā laikā Lietuvā retranslētajām pārraidēm LRTK marta sākumā vērsās pie Ģenerālprokuratūras, bet prokurori nesāka pirmstiesas izmeklēšanu par Krimas notikumu atspoguļojumu PBK pārraidē "Laiks" un "RTR Planeta" pārraidē "Nedēļas ziņas".

Pieminētajā "NTV-Mir" pārraidē, kas bija veltīta bijušo omoniešu "netaisnīgajai vajāšanai", izskanējuši sevišķi ciniski meli par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā, kuros no īpašo padomju karaspēka vienību lodēm un zem tanku kāpurķēdēm gāja bojā 14 neapbruņoti Viļņas televīzijas torņa aizstāvji un vairāki simti tika ievainoti.

Kā izteicies pārraides autors Aleksandrs Sladkovs, "separātisti" spriedzi Viļņā esot kurinājuši jau pirms desantnieku ierašanās, cilvēki pie televīzijas torņa pulcināti, liekot lietā maldināšanu, atvesti autobusos, bet "solītās ballītes vietā izmesti pie torņa". Tur esot savesti pat bērnunama bērni.

Viens no raidījuma dalībniekiem bija kādreizējais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau vairāk nekā divdesmit gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim.

Golovatova vārds plaši izskanēja medijos, kad aizpērn viņš tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet jau pēc nepilnas diennakts atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī.

Austrijas lēmums viņu atbrīvot toreiz izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu. Protesta notas Vīnei iesniedza visas trīs Baltijas valstis, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.

Skanot emocionālai mūzikai, kas vedināja just līdzi "netaisnīgi vajātajam" Golovatovam, Sladkovs viņu raksturoja kā cilvēku, kas visu mūžu cīnījies pret terorismu, atbrīvojis ķīlniekus un glābis cilvēkus.

Pats Golovatovs specvienību "Alfa" raidījumā salīdzināja ar "ugunsdzēsēju komandu", kuras vienīgais uzdevums esot bijis tikt galā ar masu nemieriem.

Attīstot domu par šādas cildenas misijas nepieciešamību, Sladkovs klāstījis, ka tolaik Lietuvā attīstījies "tīrākais separātisms" - ar šiem vārdiem viņš apzīmējis Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu, par ko tieši pirms 24 gadiem, 1990.gada 11.martā, bija paziņojusi likumīgi ievēlētā Lietuvas Augstākā Padome jeb Atjaunotais Seims.

Kā apgalvojis žurnālists, "lietuviešu nacionālisti un dumpinieki" esot aplenkuši padomju karaspēka daļas un pieprasījuši, lai karavīri nāk ārā un atdod ieročus.

Bijušais Lietuvas komunistiskās partijas otrais sekretārs Vladislavs Šveds raidījumā izteicis pārliecību, ka Lietuva no PSRS izstājusies nelikumīgi. "Likumīgi viņi negribēja, jo labi saprata, ka likumīgi nekas neiznāks," viņš paziņojis. Ar raidījuma vadītāju viņi pārsprieduši brīvo dzīvi Padomju Lietuvā, kas bijusi viena no plaukstošākajām PSRS republikām, un lietuviešus tolaik mīlējusi un cienījusi visa padomju tauta.

Tālāk pārraidē apgalvots, ka Lietuvas "separātistus" kontrolējis un savu svētību viņiem devis pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Šo tēzi raidījumā attīstījis latviešu izcelsmes Lietuvas politiķis Kārlis Bīlāns, ko Sladkovs nosaucis par "cilvēktiesību aizstāvi, kuram būtu grūti pārmest simpātijas pret komunistiem un PSRS".

Tiesa gan, Lietuvā viņu pazīst kā kreisās partijas "Fronte" biedru un aktīvu tās populistiskā līdera Aļģirda Palecka līdzgaitnieku. Paleckis Lietuvā notiesāts par to, ka publiski noliedzis PSRS bruņoto spēku agresiju pret Lietuvas Republiku, kādā radiointervijā apgalvodams, ka 1991.gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem". Kremļa kontrolētajos medijos arī viņš ne vienreiz vien parādīts kā Lietuvā nepamatoti vajāts taisnības aizstāvis.

Bīlāns un bijušais Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns pārraidē apgalvojuši, ka Lietuvas neatkarības atgūšana izplānota Maskavā un to koordinējuši "Maskavas ielikteņi", tostarp pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis.

Pēc Sladkova teiktā, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Lietuvā aktīvi darbojušies ārvalstu specdienesti, "rakstot likumprojektus, finansējot separātistus, gatavojot kaujiniekus".

Pārraidē uzrunāts arī Baltkrievijā dzīvojošais bijušais padomju armijas Viļņas garnizona komandieris Vladimirs Ushopčiks, ko Lietuvai nav izdevies saukt pie atbildības saistībā ar 1991.gada 13.janvāra notikumiem. Viņš apgalvojis, ka omonieši tonakt šāvuši tikai gaisā un vienīgi ar tukšām patronām.

Ushopčikam piebalsojis Golovatovs, stāstot, ka "Alfa" kaujiniekiem kaujas munīcijas nav bijis, bet provokatīvus šāvienus uz "tā dēvētajiem torņa aizstāvjiem" un arī omoniešiem esot raidījis kāds cits.

Raidījumā izskanējuši apgalvojumi, ka pie televīzijas torņiem atvesti citviet mirušu cilvēku līķi, ka to visu esot pierādījusi padomju prokuratūra, taču materiāli, kas attaisnojuši omoniešus, esot nodoti Lietuvai un pazuduši.

Raidījuma noslēgumā Sladkovs paziņojis, ka Viļņas 1991.gada notikumus varot uzskatīt par Kijevas "nacionālistu kaujinieku apvērsuma" mēģinājumu.

Sladkovs pazīstams ar sižetiem, kas veltīti ne vien Lietuvai un Ukrainai, bet arī Gruzijai un Dienvidosetijai un izpelnījies daudzu Krievijas Federācijas dienestu, tostarp Federālā Drošības dienesta, apbalvojumus.

Komentāri