Analītiķi: Kremlis Lietuvā cenšas audzināt informatīvi zombētu cilvēku armiju, Mixnews.lv

Analītiķi: Kremlis Lietuvā cenšas audzināt informatīvi zombētu cilvēku armiju

фото

Pasaulē | 2014. gada 27. martā plkst. 10:49

Saasinoties spriedzei ap Krievijas darbību Ukrainā un iespējamajiem tālākajiem plāniem, Kremļa propagandas mašīna darbojas ar pilniem apgriezieniem, un šā informatīvā kara laukā atrodas arī Lietuva, uzskata speciālisti. Vienlaikus viņi atzīst, ka nebūt nav vienkārši adekvāti reaģēt uz kaimiņvalsts provokācijām, vēsta portāls "15min.lt".

Pagājušajā nedēļā Lietuvā tika publiskots Valsts drošības departamenta (VSD) ziņojums par apdraudējumiem valsts drošībai, kurā brīdināts, ka viens no Krievijas informatīvās un ideoloģiskās ietekmes rīkiem Lietuvā ir vairāki krievvalodīgie mediji.

Taču eksperti ar bažām norāda uz vēl plašāku informācijas telpu - sociālajiem tīkliem, kuros Krievijas speciālie dienesti var ne tikai nesodīti nonievāt Lietuvu, bet arī vervēt prezidenta Vladimira Putina ideoloģijas piekritējus, kamēr Lietuvas iestādes to nozīmi, iespējams, vēl pilnībā neapzinās.

Par to liek domāt vairākas klaji prokrieviskas diskusiju grupas, kas paredzētas īpaši Lietuvas iedzīvotājiem. Tajās slavināta Krievijas prezidenta Vladimira Putina darbība, izsmieti rietumvalstu un Lietuvas politiskie līderi, noniecināta Lietuvas vēsture, bet proeiropeiskie Ukrainas spēki dēvēti par fašistiskiem.

Popularitātes ziņā sociālie tīkli krietni vien apsteidz drukāto presi un bez pūlēm spēj konkurēt ar lielākajiem interneta portāliem, norāda Viļņas universitātes Komunikācijas fakultātes pasniedzējs Mants Martišus, kas aizstāvējis doktora disertāciju par informācijas karu tēmu. Pēc viņa teiktā, Lietuvai naidīgie spēki to aktīvi izmanto, veidojot fiktīvas grupas un neesošu cilvēku profilus, kuros izplatīta apmelojoša informācija, bet jaunpienācēji bieži vien neapzinās, ka šīs sadaļas mērķis ir tieši viņu smadzeņu skalošana.

Adekvāti reaģēt uz šādām provokācijām ir grūti, jo nereti to mērķis ir sacelt pēc iespējas lielāku troksni. Tomēr ir svarīgi par to runāt un izglītot cilvēkus, jo atstāt šo telpu pašplūsmai būtu liela kļūda, viņš uzsvēris.

Kā uzskata eksperts, valsts institūcijām būtu pašām ne tikai jāveido, bet arī profesionāli jāuztur savi profili. "Man nav zināmi gadījumi, ka valsts algotu komunikācijas ekspertus, kas sociālajos tīklos meklētu iespēju reaģēt uz ārvalstu propagandu vai veicināt patriotismu," norāda Martišus.

Pēc viņa teiktā, šobrīd ar to brīvajā laikā nodarbojas pilsoniski noskaņoti indivīdi, bet tā nevar būt adekvāta atbilde uz dāsni finansētiem un labi plānotiem nedraudzīgo spēku informatīvajiem uzbrukumiem. Tiesa gan, privātpersona savā profilā var darboties brīvāk un atsijāt aizdomīgas personas - tieši tā rīkojas arī prokremlisko propagandas grupu veidotāji, bloķējot citādi domājošos. Savukārt valsts iestādes par tādu rīcību tūdaļ tiktu apsūdzētas cenzūrā. Tādējādi to profili var kļūt par vēl vienu nedraudzīgās propagandas tribīni.

Kā norāda "15min.lt", Lietuvā "Facebook" tīklā var atrast labas privātpersonu veidotas sadaļas, kurās mācīts atpazīt propagandu, bet tām lielākoties nav vairāk par dažiem tūkstošiem sekotāju.

Lietuvas Ārlietu ministrijas profila sekotāju skaits pagaidām tikko pārsniedz 2000, Aizsardzības ministrijas profilam seko gandrīz 6000 lietotāju, kamēr ASV Nacionālās drošības aģentūras profila sekotāju skaits pārsniedzis 55 000. Viena no sekmīgākajām ir Lietuvas brīvprātīgo aizsardzības spēku sadaļa. Savukārt par prokrievisko grupējumu profiliem, kuriem aicināti pievienoties arī Lietuvas iedzīvotāji, pogu "patīk" nospiež tūkstošiem cilvēku nedēļā.

Martišus domā, ka efektīvākais risinājums būtu valstij finansēt sadaļas, kas atspēko propagandu. Tās jāveido pieredzējušiem profesionāļiem, kas zina, kā izplatīt objektīvu informāciju un atmaskot klajus melus.

"Prokrieviskie spēki šobrīd darbojas tieši tā - konkrētas personas neoficiāli saņem naudu sadaļu veidošanai un reklamēšanai. Tās darbojas ar savu vārdu, it kā nekādā veidā nebūtu saistītas ar Krieviju," klāstījis speciālists.

Sabiedrisko attiecību eksperts Ļutaurs Ulevičs ievērojis, ka Lietuvas žurnālisti un politiķi bieži "uzķeras" uz Krievijas provokācijām, sniedzot nopietnus komentārus par absurdiem uzbrukumiem, vai arī, gluži otrādi, neiedrīkstas dot adekvātu vērtējumu nopietnai situācijai.

"Mēs labi zinām, ka žurnālistam jābūt objektīvam, bet otra puse par objektivitāti nedomā," viņš norādījis. "Likums paredz, ka kara apstākļos varas iestādes var pieprasīt ētera laiku. Mēs dzīvojam informatīvā kara situācijā, kad juridiski neko pieprasīt nevar, bet valsts intereses prasa izstrādāt plānu, kā bruņotie spēki, ārlietu ministrija vai VSD var izplatīt informāciju."

Vienlaikus Ulevičs atzinis, ka robeža starp apzinātu manipulāciju un patiesu sabiedrības vēlmi paust savu viedokli reizēm ir ļoti trausla un to grūti atšķirt pat speciālistam, tomēr nereaģējot var rasties apdraudējums valsts drošībai.

Bažas ekspertam rada apstāklis, ka liela daļa Lietuvas pilsoņu atrodas sava veida informatīvajā šahtā, ko angliski apzīmē ar vārdiem "echo chamber" - atbalss kamera. Ar šo terminu saprot relatīvi noslēgtu vidi, kurā informācija, idejas, pārliecības no biežas atkārtošanas iegūst sava veida pastiprinājumu, izslēdzot alternatīvus viedokļus. Tā ir situācija, kad cilvēks izmanto ierobežotu skaitu informācijas avotu un nemāk, nespēj vai vienkārši negrib meklēt citus avotus. Arī "Facebook" tīkls darbojas tā, ka tajā viegli noslēgties pašaurā lokā, saglabājot ilūziju, ka visa saņemtā informācija ir objektīva.

Kā uzskata Ulevičs, uz informatīvajiem uzbrukumiem jāreaģē, bet to nedrīkst darīt ar Kremļa metodēm, lai nezaudētu cilvēku uzticēšanos. "Facebook" gadījumā nav skaidrs, kam uzticēt šīs funkcijas. Viņaprāt, ar to jānodarbojas bruņotajiem spēkiem, kuros būtu jābūt informācijas kara struktūrvienībai, un par pirmajiem soļiem jau var runāt - ar līdzīgiem jautājumiem nodarbojas bruņoto spēku štāba Stratēģiskās komunikācijas departaments.

Mārketinga eksperts Rītis Buračs domā, ka nacionālās drošības jautājumu risināšanā valstij jāliek lietā savas makrosviras, tai nepieciešama skaidra politika un finansējums, lai turētos pretī riskiem. Viņš atzīst, ka pašreizējās informācijas pārpilnības apstākļos piesaistīt sociālo tīklu lietotāju uzmanību nav viegli. Pašlaik pretsvaru propagandai veido pazīstami blogeri, kuri personiski "var patikt vai nepatikt", tomēr ar savu patriotisko stāju piedāvā alternatīvu algoto propagandistu versijām. Buračs ir pārliecināts, ka labākais problēmas risinājums ir cilvēku izglītošana, iemācot viņus vērtēt informāciju kritiski.

Informācijas tehnoloģiju speciālists Marjus Pareščus izpētījis, ka daļa fiktīvo profilu izveidota jau pirms vairākiem gadiem, bet tiek aktivizēti tikai uz noteiktiem balsojumiem - šī iezīme palīdz tos atpazīt. "Esmu redzējis 2007. un 2008.gadā veidotus profilus sociālajos tīklos "Facebook", "Twiterr", "YouTube", "Vkontakte", "Odnoklassņiki" - tieši abi pēdējie ir populāri Lietuvas krievu vidū," viņš stāstījis.

Piemēram, kāds 2008.gadā izveidots profils pēkšņi aktivizēts pērnvasar, saistībā ar internetā publiskotajiem Lietuvas diplomātu sarunu videoierakstiem, un tūdaļ sācis aktīvi balsot un komentēt ierakstus, acīmredzami cenšoties pievērst tiem "pēc iespējas lielāku lietotāju uzmanību zināmās valstīs".

"Robotiņi" tiek reģistrēti automātiski, izmantojot nejaušu cilvēku fotogrāfijas. Iespējami arī profili, kas balstās uz īstu informāciju, kura varētu būt iegūta no personas datu reģistriem vai esošajiem profiliem, tomēr visbiežāk "melno darbu" veic izdomātas personas.

Modernās tehnoloģijas ļauj pat tādā darbā kā komentāru rakstīšanā izmantot automatizētus rīkus - tīkla robotus jeb botus. "Ir tādi boti, kas paši visnotaļ saprotami izklāsta domas angļu un krievu valodā," stāstījis Pareščus. "Lietuviešu valoda ir specifiska, tādēļ uzmanība būtu jāpievērš tiem komentāriem, kuros atkārtojas vienāda teikumu struktūra un vārdi. Vēl viens indikators ir aplamas vārdu galotnes vai no krievu valodas burtiski tulkotas frāzes, kas lietuviski neskan loģiski. Palasiet lielo portālu komentārus, un noteikti atradīsiet tādus tekstus."

Eksperts atzīst, ka Krievijas sludinājumu portālos un sociālajos tīklos viņam pašam nācies saskarties ar piedāvājumiem, kuros cilvēki ar Baltijas valstu valodu zināšanām aicināti par samaksu rakstīt komentārus, īsziņas vai veikt citus līdzīgus darbiņus.

Pēc viņa teiktā, "Facebook" tīklam ir fiktīvo profilu meklēšanas mehānisms, kam jānosaka, vai profilā darbojas īsts cilvēks, bet tas nestrādā efektīvi, turklāt daudzi profili izveidoti tā, lai pārlieku nekristu acīs. Šim tīklam nav arī savas analītiskās struktūrvienības, kas pārbaudītu grupas vai analizētu informācijas patiesīgumu. Te varētu līdzēt iespēja ziņot par pārkāpumiem, bet "Facebook" sistēmā trūkst operatoru, kuri saprastu lietuviešu valodu, vēstures un kultūras kontekstu.

"Nedomāju, ka Lietuvas valsts iestādes nodarbojas ar atsevišķu profilu pārbaudi, bet pretvalstisku grupu darbību tās analizē, turklāt nepavisam ne slikti. Iespēju šādas grupas vai fiktīvos profilus dzēst valstij nav. Nav arī pretuzbrukuma līdzekļu. Mūsu jaunajai valstij trūkst zināšanu, kontaktu un pieredzes. Nav nevienas institūcijas, kas nopietni cīnītos ar propagandu. Ir gan atsevišķu privātpersonu iniciatīvas, bet laiks rādīs, vai tās iedzīvosies," norādījis Pareščus.

Privātpersonai vai organizācijai bez "Facebook" palīdzības ir gandrīz neiespējami noskaidrot, kas pārvalda konkrētu diskusiju grupu vai kas slēpjas aiz kāda profila, ja vien anonīmais lietotājs sevi nenodod pats. Ja izdarīts noziegums un valsts lūdz "Facebook" palīdzību, identifikācija ir iespējama. "Bet ko darīt tālāk? Nu, noskaidrosies, ka tā ir Krievijas IP adrese - kur griezties, lai tiktu noteikta persona, vēl vairāk - lai tā tiktu saukta pie atbildības?" viņš vaicājis.

Viņaprāt, Lietuvā būtu vairāk jānodarbojas ar informācijas kara prevenciju. "Varbūt ir vērts sistemātiski vākt informāciju par personām, kas tīmeklī izplata Lietuvai nedraudzīgu informāciju, pārbaudīt šo cilvēku finanšu plūsmas? Tad, iespējams, rastos pamats konkrētu lietu ierosināšanai. Tas jau būtu tiešs VSD pienākums," spriedis eksperts.

Viņš arī pieļāvis, ka kādu no grupām varētu būt izveidojuši paši Lietuvas speciālie dienesti, lai identificētu radikāļus un Lietuvai naidīgi noskaņotas personas.

Komentāri