ES paplašinās sankciju sarakstu pret Krieviju (Papildināts), Mixnews.lv

ES paplašinās sankciju sarakstu pret Krieviju (Papildināts)

фото

Pasaulē | 2014. gada 14. aprīlī plkst. 21:22

Papildināta visa ziņa

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien vienojušies paplašināt to personu sarakstu, kam piemērotas sankcijas par saistību ar Ukrainas krīzi, ziņo LETA-AFP/DPA.

Ministri arī pieprasīja, lai Krievija "atsauc savus karavīrus no Ukrainas robežām un nekavējoties anulē Federācijas padomes mandātu spēka izmantošanai Ukrainas zemē".

"Jebkādas tālākas darbības, kuru mērķis ir destabilizēt Ukrainu, ir jāpārtrauc. (..) Pēdējo notikumu gaismā mēs esam izlēmuši paplašināt to [personu] sarakstu, kam piemērota līdzekļu iesaldēšana un vīzu aizliegumi," paziņoja ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.

Gaidāms, ka eksperti tagad nāks klajā ar konkrētiem ierosinājumiem saraksta paplašināšanai.

Eštone nedeva nekādus mājienus, kuras personas varētu tikt iekļautas šajā sarakstā, vien norādīja, ka amatpersonas pie tā strādā.

ES augstākā ārlietu pārstāve situāciju Ukrainā raksturoja kā "ārkārtīgi satraucošu" un paziņoja, ka ministri "atklāti nosoda bruņoto personu rīcību Ukrainas austrumu pilsētās". ES "melnajā sarakstā" jau ir iekļautas 33 Krievijas un Krimas amatpersonas.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka nedēļas nogalē bruņotas prokrieviski noskaņotas separātistu grupas Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts administrācijas un drošības dienestu ēkas.

Pirmdien arvien biežāk parādījās ziņas par tiešu Krievijas militārpersonu līdzdalību šajos notikumos. Vietām atklāti parādās arī tā dēvētie zaļie cilvēciņi - ļoti labi bruņoti un vienādās militārās uniformās tērpti cilvēki, kas aktīvi darbojās Krimā pirms tās aneksijas, ko Maskava īstenoja pagājušajā mēnesī.

Faktiski neviens nešaubās, ka tās ir Krievijas armijas vienības, kuras, pārkāpjot jebkādus starptautiskās kara vešanas normas, darbojas bez izšķirības zīmēm.

ES ārlietu ministru paziņojumā Krievija aicināta respektēt Ukrainas suverenitāti un stabilizēt situāciju. Pirms sanāksmes Francijas un Lielbritānijas ministru komentāri liecināja, ka šī valstis vēlas stingru atbildes rekciju uz Ukrainas krīzes saasināšanos.

"Es šodien iestāšos par to, ka reakcijai uz Krievijas uzvedību ir jābūt tālākām sankcijām. Eskalācijai ir jābūt sekām," paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs.

Arī viņa Francijas kolēģis Lorāns Fabiuss uzsvēra, ka viņiem ir jārīkojas un izteicās, ka nākamnedēļ varētu notikt ES valstu un valdību vadītāju tikšanās, lai apspriestu jaunu sankciju piemērošanu Krievijai, ja tā nemazinās spriedzi Ukrainā.

ES ārlietu ministru sanāksmē kārtējo reizi izskanēja arī jautājums par tiešām ekonomiskām sankcijām Krievijai.

Ministri norādīja, ka "jebkuri Krievijas tālāki soļi, lai destabilizētu situāciju Ukrainā, novedīs pie papildus un tālejošām sekām attiecībās plaša spektra ekonomiskajās jomās".

Tomēr vairāku valstu ministri jau pirms sanāksmes pauda ļoti rezervētu attieksmi pret jaunu ekonomisko sankciju piemērošanu, uzsverot, ka nepieciešams saglabāt atvērtas diplomātiskās iespējas.

"Mēs neatrisināsim problēmu ar sankcijām," norādīja Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns, uzsverot, ka jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu sekmīgas ceturtdien Ženēvā paredzētās četru pušu sarunas, kurās piedalīsies Ukraina, Krievija, ES un ASV.

ES ārlietu ministru sanāksmē tika arī apstiprināts solījums piešķirt miljardu eiro aizdevumu finanšu palīdzībai Ukrainai un parakstīts plāns par muitas nodevu samazināšanu Ukrainas precēm, kas ļautu Ukrainai gadā ietaupīt gandrīz 500 miljonus eiro.

Miljardu eiro aizdevums ir daļa no apjomīgās ES finanšu palīdzības programmas Ukrainai, kuras gaitā nākamo gadu laikā valstij tiks piešķirti vismaz 11 miljardi eiro.

Komentāri