Jaunajā ES sankciju sarakstā - Krievijas amatpersonas un separātistu līderi, Mixnews.lv

Jaunajā ES sankciju sarakstā - Krievijas amatpersonas un separātistu līderi

фото

Pasaulē | 2014. gada 29. aprīlī plkst. 19:34

Jaunākajā Eiropas Savienības (ES) "melnajā sarakstā" iekļautas desmit Krievijas amatpersonas un pieci separātistu līderi Ukrainā, kuriem līdz novembrim noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi. Biznesa pārstāvju sarakstā nav, ziņo LETA-ITAR-TASS.

Sarakstā iekļauti Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks, prezidenta pārstāvis Krimā Oļegs Belavencevs, Krimas jautājumu ministrs Oļegs Saveļevs, Sevastopoles gubernators Sergejs Meņailo, Krimas senatore Olga Kovitidi, Valsts domes vicesprīkere Ludmila Švecova un vicespīkers Sergejs Ņeverovs, Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) priekšnieks Igors Serguns, Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, GRU darbinieks Igors Strelkovs, separātistu līderi Ukrainas dienvidaustrumos Germans Prokopjevs un Valērijs Bolotovs, "Doņeckas tautas republikas" līderi Andrejs Purgins, Deniss Pušiļins un Sergejs Ciplakovs.

Lēmums par saraksta paplašināšanu tika pieņemts pirmdien ES vēstnieku sanāksmē. Tagad ES sankcijas attiecinātas pret 48 cilvēkiem, kas tiek vainoti par krīzi Ukrainā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) seko līdzi, lai Latvijas finanšu sektors ievieš starptautiskās sankcijas pret "melnajā sarakstā" iekļautajām amatpersonām.

Finanšu līdzekļu iesaldēšana nozīmē, ka klienta nauda tiek nobloķēta un personai ir liegta jebkāda tālāka rīcība ar šiem līdzekļiem. FKTK seko līdzi, lai šīs darbības tiktu nodrošinātas visās Latvijā bankās un finanšu iestādēs, ja tām ir klienti no sankciju saraksta. FKTK nepieciešamības gadījumā ir tiesīga pieņemt lēmumu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

No iepriekšējos sankciju sarakstos iekļautajām bijušajām Ukrainas un Krievijas amatpersonām Latvijas banku klients bija viena persona, iepriekš konstatēja FKTK.

Maskava jau nosodījusi ES lēmumu.

ES "jaunā sankciju porcija pret Krievijas un Ukrainas pilsoņiem nevar neizsaukt nepatiku", teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. "Tā vietā, lai piespiestu Kijevas kliķi sēsties pie sarunu galda ar Ukrainas dienvidaustrumiem par valsts turpmāko uzbūvi, mūsu partneri iet pavadā Vašingtonai ar arvien jauniem Krievijai adresētiem nedraudzīgiem žestiem."

"Ja tieši tā Briselē kāds cer stabilizēt situāciju Ukrainā, tad tas acīmredzami liecina par pilnīgu neizpratni par iekšpolitisko situāciju šajā valstī un tiešu uzaicinājumu vietējiem neofašistiem turpināt veikt nelikumības un ārpustiesas izrēķināšanos ar dienvidaustrumu mierīgajiem iedzīvotājiem. Vai tiešām nav kauna?" vaicā Krievijas ārlietu resorā.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".

Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.

Komentāri