EP sāk reformēt zivsaimniecību: plāno samazināt nozveju un pārtraukt zivju izmešanu atpakaļ jūrā

фото

Pasaulē | 2013. gada 6. februārī plkst. 16:43

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja vērienīgu Eiropas Savienības (ES) kopējās zivsaimniecības politikas reformas plānu, kas paredz samazināt nozveju līdz ilgtspējīgam apjomam, pārtraukt zivju izmešanu atpakaļ jūrā un izmantot pamatotus zinātniskus datus zivsaimniecības ilgtermiņa plānu izstrādē, ziņo LETA.

Pārāk liela nozveja tiek atzīta par pašreizējās kopējās zivsaimniecības politikas lielāko neveiksmi kopš 2002.gada. Jaunajai kopējās zivsaimniecības politikai vajadzētu stāties spēkā 2014.gadā, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Rīgā.

Eiropas Komisijas statistikas dati liecina, ka 80% no Vidusjūras un 47% no Atlantijas okeāna zivju krājumiem tiek pārzvejoti. Reforma, par kuru balsoja plenārsēdē, nosaka skaidrus un stingrus pasākumus šīs problēmas risināšanai. Deputāti pieņēma noteikumus ar 502 balsīm "par", 137 "pret" un 27 deputātiem atturoties.

"Zivsaimniecība un zivju pārstrāde ir viena no Latvijas tradicionālajām nozarēm, saistīta ne tikai ar nacionālajām vērtībām, bet ir arī eksportspējīga nozare ar būtisku nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībā. Zivsaimniecības komitejas izstrādātajā ziņojumā virkne ierosinājumu radītu būtisku birokrātisko slogu šajā nozarē nodarbinātajiem uzņēmumiem. Attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas darbības jomu - vairs nav iekļauta zivju pārstrāde. Turklāt ziņojumā paredzēts ierobežotu resursu - zivju - nelietderīgs izlietojums. Lai ziņojums palīdzētu attīstīties Latvijas zivsaimniecības nozarei, nevis uzliktu papildus administratīvo un finansiālo slogu, to nepieciešams pārstrādāt," par EP deputātes Ineses Vaideres (V) viedokli aģentūru LETA informēja deputātes biroja vadītāja Inga Plešauniece.

EP deputāts Kārlis Šadurskis (V) norāda, ka Latvijas interesēs ir tāda kopējās zivsaimniecības politikas reforma, kas ir skaidra, reģionāli orientēta, uz pakāpeniskiem risinājumiem vērsta un ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecības attīstību. Pēc Šadurska domām, Latvijai kopējā zivsaimniecības politikā ļoti būtiska ir reģionālas zivsaimniecības pārvaldības nodrošināšana, kas veicinātu reģionam atbilstošu risinājumu meklēšanu un ieviešanu dzīvē, kā arī samazinātu spekulāciju iespējamību, nosakot kvotas Baltijas jūrā, aģentūru LETA informēja deputāta padomniece Māra Lesiņa.

Gandrīz ceturtā daļa visu ES nozvejoto zivju tiek izmestas atpakaļ jūrā, parasti tas notiek nevēlamu zivju sugu vai pārāk mazu zivju nozvejas gadījumos. Lielākā daļa izmesto zivju aiziet bojā. Lai pārtrauktu šo izšķērdīgo praksi, EP deputāti apstiprināja noteikumu, ka no 2014.gada zvejas kuģiem būs jāizkrauj viss nozvejotais apjoms saskaņā ar īpašu kalendāro grafiku atšķirīgām zvejniecības nozarēm.

Izkrautās mazizmēra zivis drīkstēs izmantot tikai produktos, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai zvejas kuģi ievērotu izmetumu aizliegumu.

No 2015.gada ES dalībvalstis vairs nevarēs noteikt pārāk augstas nozvejas kvotas. Zvejnieki varēs zvejot tikai tik, cik konkrētajā zivju krājumā var atjaunoties gada laikā.

Tagad par reformas plāniem pirms to izskatīšanas otrajā lasījumā EP jāsāk sarunas ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Īrijas prezidentūra ES Padomē ir vairākkārt teikusi, ka tā cer panākt vienošanos līdz jūnija beigām.

Foto: no vietnes ccchfa.org

Komentāri