Igaunija nolaupītā aģenta lietu neplāno risināt starptautiska spiediena ceļā, Mixnews.lv

Igaunija nolaupītā aģenta lietu neplāno risināt starptautiska spiediena ceļā

фото

Pasaulē | 2014. gada 11. septembrī plkst. 17:30

Augstas Igaunijas amatpersonas norāda, ka Tallina nemēģinās risināt Igaunijas Drošības policijas (KaPo) darbinieka Estona Kohvera nolaupīšanas jautājumu ar starptautiska spiediena palīdzību, ziņo LETA.

Kamēr pastāv kaut niecīgākās izredzes viņa nogādāšanu atpakaļ panākt Igaunijas un Krievijas drošības dienestu sadarbības līmenī vai diplomātiskā ceļā.

"Kamēr ir dzīva cerība, ka incidentu var izsmelt ar speciālo dienestu palīdzību, nav jēgas vicināt dūres visās frontēs - tādas rīcības iznākums var būt pretējs gaidītajam," otrdien vakarā izteicās Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs pēc tikšanās ar savu Krievijas kolēģi, pēc kuras tiešos kontaktos stājās arī KaPo un Krievijas Federālais drošības dienests (FDD). Tomēr šī cerība var izrādīties diezgan naiva, norāda laikraksts.

No malas vērtējot sarežģīto situāciju, kādā nonākusi Igaunija, izdevuma "The Economist" starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass un Ņujorkas Universitātes profesors Marks Galeoti, kas pēta organizēto noziedzību kādreizējās Padomju Savienības valstīs, pauduši viedokli, ka par drīzāku Kohvera atbrīvošanu līdz ar pašu Igauniju jāiestājas gan Eiropas Savienībai, gan NATO.

Kā domā Lūkass, Krievijas vēstniekiem NATO un ES valstīs būtu jāliek saprast, ka gadījumā, ja Kohvers netiks atbrīvots, šo vēstnieku pakalpojumi nebūs vajadzīgi. Vienlaikus būtu jāatsauc no Maskavas NATO un ES valstu vēstnieki.

Pēc Lūkasa teiktā, tas parādītu Krievijai, ka Tallinā izteiktais ASV prezidenta Baraka Obamas apliecinājums - uzbrukums vienam nozīmē uzbrukumu visiem - domāts nopietni. "Kohvers jau arī ir šis "viens". Apdraudēti jūtas visi igauņi. Kur tad ir Igaunijas draugi?" vaicājis apskatnieks.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets apliecinājis, ka pēdējās dienās sazinājies ar Tallinas sabiedrotajiem un partneriem, un piebildis, ka katra valsts pati lems, kā atbalstīt Igauniju.

"Dažas valstis jau nākušas klajā ar publiskiem paziņojumiem un atbalstījušas mūs," viņš piebildis. "Izteikt savu viedokli un lūgt, lai cilvēku nogādā atpakaļ Igaunijā, var katrs. Jebkura valsts šobrīd var ieņemt tādu politisko un morālo nostāju," viņš piebildis.

Pirmdien finanšu ministrs Jirgens Ligi un spēka struktūru vadītāji tikās pie premjerministra Tāvi Reivasa un pieņēma kopīgu ziņojumu par notikušo. Ligi uzsvēra, ka visi Igaunijas soļi "paliks diplomātijas ietvaros" un par Kohvera aizturēšanu nebūtu jāizrāda "lielāka politiskā interese kā nepieciešams".

Eiropas Parlamenta deputāts no Igaunijas Tunne Kelams savukārt pastāstījis, ka jautājums par Kohvera atbrīvošanu vairākkārt apspriests Eiropas Tautas partijas frakcijā, kurā to izvirzījuši ne tikai igauņi, bet arī latvieši un ungāri.

Pēdējie arī pauduši viedokli, ka uz Kohvera nolaupīšanu jāreaģē visai Eiropai. Viņš pastāstījis, ka šobrīd frakcija vāc materiālus nākamās nedēļas plenārsēdei Strasbūrā, kurā šis jautājums tikšot apspriests līdztekus sankcijām pret Krieviju.

Vienlaikus Kelams norādījis uz šķelšanos Eiropas Savienībā starp sankcijas atbalstošo vairākumu un neatbalstošo mazākumu. "Situācija ir ļoti nopietna un nopietni grauj uzticēšanos Eiropas retorikai," spriedis deputāts. "Kohvera atbrīvošana varētu kļūt par zināmas vienošanās daļu, bet, ņemot vērā pašreizējās attiecības, diemžēl tāda vienošanās nešķiet ticama."

Izlūkošanas analītiķis Ēriks Nīless Kross un parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihelsons pašreizējo Igaunijas kursu Kohvera jautājumā uzskata par pareizu. Kā izteicies Kross, ir jēga vispirms rīkoties un pēc tam analizēt.

Vienlaikus viņā uzskata - lai gan no taktiskā viedokļa būtu saprātīgi notikušo uzskatīt par lokālu incidentu starp Igauniju un Krieviju, situācija attiecībā uz NATO tik un tā mainīsies un nebūs vienkārši aizmirst par apcietināto Drošības policijas darbinieku.

Tas nozīmē, ka Igaunija noteikti var diplomātiski ietekmēt Krieviju ar sabiedroto starpniecību.

Pagaidām šādi soļi nav sperti, bet, kā uzskata Mihelsons, nevar izslēgt iespēju, ka pēc tiem var rasties vajadzība. Sava loma te ir arī ārpolitiskajai situācijai - Ukrainā iestājies trausls pamiers, ES gatavo sankcijas pret Krieviju, bet NATO samitā Velsā apsolīta palīdzība Austrumeiropai.

"Viss liecina, ka spriedze attiecībās starp Rietumiem un Krieviju pieaug, un šādā situācijā Krievijai labpatīk pievērst uzmanību tādiem spiegu stāstiem. Nevar izslēgt iespēju, ka šis stāsts pāraugs vērienīgā propagandas kampaņā," spriedis Rīgikogu Ārlietu komisijas vadītājs.

Igaunija pazaudēja sakarus ar Kohveru piektdien, kad viņš pie Luhamā robežpārejas punkta izmeklēja ar kontrabandu saistītu noziegumu. Nākamreiz viņš tika redzēts tikai Krievijas televīzijā. Igaunija uzskata, ka Kohvers tika nolaupīts, bet Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) paziņojis, ka viņš arestēts aizdomās par spiegošanu.

Sestdien Maskavas Lefortovas rajona tiesa paziņoja, ka viņam noteikts apcietinājums. Krievijas puse Kohveram iecēlusi savu advokātu, Igaunija savukārt nolēmusi izraudzīties par viņa aizstāvjiem Krievijas pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieču advokātus Marku Feiganu un Nikolaju Polozovu. Pēc ERR rīcībā esošās informācijas, nākamā tiesas sēde Kohvera lietā varētu notikt tuvāko divu mēnešu laikā.

Par Kohvera aizturēšanu Maskava Igauniju oficiāli informēja tikai pirmdien, lai gan saskaņā ar pašas Krievijas likumdošanu ārvalstnieka aizturēšanas gadījumā tas jāizdara 12 stundu laikā. Krievija nepildīja arī starpvalstu vienošanos, kas paredz, ka 72 stundu laikā jānodrošina tikšanās ar aizturētajiem.

Iespēja tikties ar Kohveru, kurš atrodas apcietinājumā Maskavā, Igaunijas pārstāvim tika dota tikai otrdien. Turpmāk Kohvers varēs sazināties ar konsulu pa telefonu, bet pirms katras tikšanās būs nepieciešama īpaša atļauja.

Krievijas robežsargi trešdien atteicās no iepriekš norunātās tikšanās ar igauņu kolēģiem, kuras laikā bija paredzēts parakstīt protokolu par Igaunijas valsts robežas pārkāpumu saistībā ar Kohvera nolaupīšanu, kurā atzīts, ka notikuma vietā atklātas pēdas, kas no Krievijas ved uz Igauniju un atpakaļ un liecinot, ka KaPo darbinieks aizturēts robežas Igaunijas pusē.

Jau incidenta dienā, 5.septembrī, šādu notikuma vietas apskates protokolu bija parakstījuši abu pušu atbildīgo amatpersonu palīgi, tomēr pirmdien pusēm neizdevās panākt vienprātību attiecībā uz dokumenta detaļām. Kā sprieda speciālisti, acīmredzot protokola rakstīšanas brīdī Krievijas robežsargi vēl nav bijuši informēti par Krievijas FDD operāciju, kurā tika nolaupīts Kohvers.

Igaunijas robežapsardzes dienesta sarunu risinātājs Aimarss Kess paziņojis, ka gatavojas pieprasīt jaunu tikšanos, bet gadījumā, ja vienoties neizdotos, pieļauj iespēju domstarpības risināt diplomātiskā līmenī.

Kā viņš pastāstījis intervijā portālam "Delfi.ee", Igaunija Krievijas pusei iesniegusi visus pierādījumus, kas fiksēti kopīgā notikuma vietas apskatē, ieskaitot videomateriālus, taču krievu robežsargi tagad paziņojuši, ka viņiem vajadzīgs lielāks laiks svarīgas informācijas apstrādei.

"Līdzšinējā prakse liecina, ka tādas lietas ir atrisināmas robežapsardzes pārstāvju līmenī, bez Ārlietu ministriju iesaistīšanās. "Ja nevienosimies, nāksies risināt pa diplomātiskajiem kanāliem. Tāda precedenta nav, bet pieļauju, ka šis strīds tādu var radīt," viņš piebildis.

Komentāri