Vācija gatava bloķēt Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu Šengenas zonā

фото

Pasaulē | 2013. gada 4. martā plkst. 16:20

Vācija izmantos savas veto tiesības, lai nepieļautu Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu Šengenas zonā, ja šīs valstis balsojumu pieprasīs šonedēļ gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē, svētdien brīdināja Vācijas iekšlietu ministrs Hans Pēters Frīdrihs, ziņo LETA-AFP.

"Ja Rumānija un Bulgārija uzstās, ka balsojumam jānotiek [šajā sanāksmē], tās cietīs neveiksmi, jo Vācija izmantos veto tiesības," intervijā žurnālam "Spiegel" skaidroja ministrs.

Vācija arī negrasās piekrist šo valstu uzņemšanai Šengenas zonā tikai atsevišķās jomās, piemēram, gaisa transporta vai ostu jautājumos, piebilda Frīdrihs.

Ministrs arī atgādināja, ka nav runa par cilvēkiem, kuri plāno strādāt vai mācīties atbilstoši patlaban esošajiem noteikumiem – no 2014.gada tas būs iespējams, ziņo portāls "euromag.ru", atsaucoties uz interviju žurnālā "Spiegel".

"Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības atrasties valstīs, kurā viņš strādā vai mācās. Mēs atbalstām visus pilsoņus, kuri tā dara. Taču tie, kuri atbrauc tikai dēļ sociālajiem pabalstiem, ļaunprātīgi izmanto pārvietošanās brīvību un tādēļ tiem šī iespēja ir jāatņem," paziņoja Frīdrihs. Kā vienu no pasākumiem viņš iesaka aizliegt atkārtoti iebraukt Vācijā tiem, kuri no valsts ir izraidīti.

Vienlaikus Vācijā jau dzīvo 209 tūkstoši rumāņu un 121 tūkstotis bulgāru, un pēc "Migration Watch" novērtējuma vēl apmēram 50 000 šo valstu pilsoņi ik gadu ir gatavi pārcelties uz Rietumeiropas valstīm. Jāpiebilst, ka lielākā daļā veco Eiropas valstu pēc Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanas ES 2007.gadā ieviesa stingrus emigrācijas ierobežojumus. Šādu ierobežojumu nav tikai Itālijā un Spānijā, kurās arī koncentrējās lielākas migrantu kopienas no abām valstīm.

ES tieslietu un iekšlietu ministru sēde paredzēta ceturtdien.

Lai kādu valsti varētu uzņemt Šengenas zonā, ir nepieciešams vienbalsīgs dalībvalstu atbalsts, bet iepriekš pret Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu kategoriski iebilda Nīderlande.

Lai gan pagājušā gada ziņojumā Brisele atzina Rumānijas un Bulgārijas panākumus ceļā uz Šengenas zonu, Frīdrihs pauda pārliecību, ka abām valstīm būtu "daudz izlēmīgāk" jāapkaro korupcija.

"Šengenas zonas paplašināšanu mūsu pilsoņi atbalsta tikai tad, ja ir izpildītas pamatprasības. Šajā gadījumā tas nav noticis," Berlīnes nostāju skaidroja Frīdrihs.

Viņš arī aicināja noteikt bargākas sankcijas pret tiem, kas mēģinātu izkrāpt līdzekļus no Vācijas sociālo pabalstu sistēmas, savtīgi izmantojot Šengenas zonas priekšrocības.

Rumānijas premjerministrs Viktors Ponta sestdien atzina, ka dalība Šengenas zonā vairs nebūs Rumānijas valdības prioritāte, ja šis jautājums šīs nedēļas ministru sanāksmē tiktu kārtējo reizi noraidīts.

"Valdība darījusi visu iespējamo, lai lēmums būtu pozitīvs (..), un es uz to joprojām ceru," ziņu aģentūra "Mediafax" atzina Ponta.

Foto: no vietnes btmagazine.nl

Komentāri