Lielākā daļa folklendiešu arī turpmāk vēlas būt briti, Mixnews.lv

Lielākā daļa folklendiešu arī turpmāk vēlas būt briti

фото

Pasaulē | 2013. gada 12. martā plkst. 08:45

Folklenda salu iedzīvotāju absolūtais vairākums svētdien un pirmdien notikušajā referendumā nobalsojuši par palikšanu Lielbritānijas paspārnē, ziņo LETA-AFP.

No 1672 balsstiesīgajiem saliniekiem pie balsošanas urnām devās aptuveni 92%, un 98,8% no nobalsojušajiem izteica vēlmi, lai arhipelāgs arī turpmāk būtu pašpārvaldi baudoša britu aizjūras teritorija, vēsta Stenli amatpersonas.

No 1517 Folklendu pilsoņiem, kas piedalījās referendumā, pret palikšanu Londonas paspārnē balsoja tikai trīs vēlētāji.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, vērtējot tautas nobalsošanas rezultātus, paziņojis, ka tie "skaidrāk nekā jebkad parāda Folklendu salinieku vēlmi palikt par Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju".

Balsošanai sekoja novērotāji no ASV, Čīles, Jaunzēlandes, Kanādas, Meksikas, Paragvajas un Urugvajas. Viņi atzinuši, ka tautas nobalsošana bijusi "brīva, godīga un tehniski nevainojama".

Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada, taču Buenosairesa uzskata, ka briti okupējuši Argentīnas teritoriju. 1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Margarēta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti.

Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.

Folklendu karā krita 649 argentīniešu karavīri un 255 briti. Buenosairesa jau noraidījusi referenduma iznākumu, paziņojot, ka tam nav nekādu tiesisku seku, jo to nav organizējusi un nav uzraudzījusi ANO.

Lielbritānijas un Argentīnas attiecības atkal saasinājās, tuvojoties 30.gadskārtai kopš Folklendu kara. Taču par galveno Buenosairesas pretenziju aktivizēšanās cēloni tiek uzskatītas naftas iegulas, kas atklātas arhipelāga akvatorijā.

Foto: lrytas.lt

Komentāri