Par Berezovska nāves iemeslu precīzas informācijas joprojām nav

фото

Pasaulē | 2013. gada 24. martā plkst. 16:25

Sestdien savās mājās Askotā netālu no Londonas mirušā Krievijas oligarha Borisa Berezovska advokāts pieļauj domu, ka viņa klients izdarījis pašnāvību, jo nonācis parādos un pēdējā laikā juties nomākts un sagrauts, ziņo LETA-AFP.

Policija sākusi izmeklēšanu, norobežojusi teritoriju ap māju un piesaistījusi ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču (CBRN) ekspertus, kuri neko aizdomīgu nav atraduši.

"Paziņoju, ka CBRN virsnieki īpašumā nav atraduši neko, kas radītu bažas, un mēs turpinām izmeklēšanu, kā ierasts," informēja policija, kas vēl nav devusi skaidrojumu Berezovska nāvei.

Ātrā palīdzība uz Berezovska īpašumu tika izsaukta sestdien 17:18 pēc Latvijas laika, un, ierodoties tur, mediķi konstatēja viņa nāvi, atklāja informēts avots.

Berezovska pārstāvji atklāja, ka līķi atradis Berezovska miesassargs, bet atteicās komentēt medijos izskanējušās ziņas, ka Berezovskis atrasts miris vannā.

Pēdējo gadu laikā Berezovska veselība bija pasliktinājusies.

Pagājušā gadā viņš Londonas tiesā zaudēja Romānam Abramovičam, no kura viņš vēlējās piedzīt vairāk nekā trīs miljardus mārciņu (2,66 miljardu latu) lielu kompensāciju.

Berezovskis apsūdzēja Abramoviču šantāžā, līguma laušanā un uzticības pārkāpšanā, taču tiesa lēma par labu Abramovičam, un Berezovskis bija spiests piekrist atlīdzināt Abramovičam tiesas izdevumus 35 miljonu mārciņu (29 miljonu latu) apmērā, kaut gan klīst baumas, ka patiesie tiesas izdevumi bijuši krietni vien lielāki.

Berezovskis apsūdzēja Abramoviču "nodevībā," apgalvojot, ka viņš "piespiedis" Berezovski pārdot Krievijas naftas kompānijas "Sibņeft" akcijas par "nieka 1,3 miljardiem dolāru". Abramovičs šīs apsūdzības kategoriski noraidīja.

1946.gadā dzimušais Berezovskis bija tuvs bijušā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina sabiedrotais un savu bagātību ieguva pretrunīgos privatizācijas darījumos deviņdesmito gadu Krievijā.

Deviņdesmitajos gados Berezovskis Krievijā izveidoja milzīgu uzņēmumu impēriju, taču 2000.gadā viņš bija spiests bēgt no Krievijas, jo nonāca konfliktā ar Krievijas jauno prezidentu Vladimiru Putinu.

Berezovskim Krievijā tika izvirzītas apsūdzības plaša mēroga krāpšanā, taču viņš apgalvoja, ka Krievijas amatpersonas vajā viņu politisku iemeslu dēļ.

2003.gadā Berezovskis ieguva patvērumu Lielbritānijā.

Londonā Berezovskis kļuva par vienu no skaļākajiem Putina kritiķiem un tiek uzskatīts, ka viņš sniedzis finansiālu palīdzību vairākiem citiem trimdā dzīvojošiem Kremļa oponentiem, tostarp Aleksandram Litviņenko, kurš tika noindēts ar radioaktīvo poloniju kādā Londonas viesnīcā 2006.gada novembrī.

Biznesa žurnāla "Forbes" izdevums krievu valodā publicējis interviju ar Berezovski, kas esot notikusi piektdien, bet neesot ierakstīta.

Berezovskis intervijā sacījis, ka viņa dzīvei vairs neesot jēgas un viss ko viņš vēloties, ir atgriezties Krievijā.

Savukārt Berezovska draugs Demjans Kudrjavcevs uzskata, ka baumām par pašnāvību nav pamata.

"Nav ārēju pazīmju, kas liecinātu par pašnāvību. Nav pazīmju, ka viņš būtu injicējis vai norijis kādas tabletes. Neviens nezina, kādēļ viņa sirds apstājās," intervijā ziņu aģentūrai "Prime" Krievijā norādīja Kudrjavcevs.

Izplatoties ziņām par Berezovska nāvi, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Berezovskis pirms pāris mēnešiem esot rakstījis Putinam, ka vēlas atgriezties dzimtenē.

"Viņš lūdza Putinam piedošanu par savām kļūdām un lūdza iespēju atgriezties dzimtenē," norādīja Kremļa preses pārstāvis.

Tikmēr Krievijas politiķi un komentētāji Berezovska nāvei veltījuši salīdzinoši nelielu uzmanību.

Krievijas komunistu līderis Genadijs Zjuganovs paziņoja, ka nespēj neko labu pateikt par Berezovski, kurš pats "sava mūža beigās atzinis, ka dzīvojis velti, beigas paliekot bez ģimenes, tēvzemes, naudas vai draugiem".

Arī bijušais vicepremjers Boriss Ņemcovs tviterī norādījis, ka tikai nedaudziem cilvēkiem būšot kas labs sakāms par Berezovski, tādēļ labāk esot klusēt.

Foto: AFP/Scanpix, Reuters/Scanpix