Šlesers plāno atgriezties politikā, Mixnews.lv

Šlesers plāno atgriezties politikā

фото

Politika | 2013. gada 9. jūlijā plkst. 09:09

Saeimas vēlēšanās 2011.gadā sabiedrības atbalstu zaudējušais ekspolitiķis, par oligarhu dēvētais Ainārs Šlesers arvien vairāk domā par atgriešanos aktīvajā politikā.

Šlesers darbību politikā sāka 90.gadu beigās, izveidojot Jauno partiju, bet vēlāk to transformējot par Latvijas Pirmo partiju. Pēc pāris gadiem Pirmā partija apvienojās ar "Latvijas ceļu" un pārtapa par LPP/LC.

Uz 10.Saeimas vēlēšanām Šlesers jau devās kā apvienības "Par labu Latviju" pārstāvis, iegūstot nelielu pārstāvniecību, bet Saeimas ārkārtas vēlēšanās atkal kandidēja LPP/LC viena pati un palika bez deputātu mandātiem. Neilgi pēc tam tika pieņemts lēmums LPP/LC likvidēt.

"Redzot to, ka patreizējā Latvijas politiskā vadība nepiedāvā Latvijai nekādu ekonomisko izrāvienu. Ka vadošais politiskais spēks "Vienotība", lai gūtu uzvaru Rīgas vēlēšanās, izvirzīja caurkritušo "sorosīti" Ēlerti, kura agresīvi mēģināja kurināt etnisko naidu starp Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, nevis piedāvāt skaidru ekonomiskās attīstības vīziju Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Man nav ticības, ka pie varas esošie spēs arī 2014.gada rudens vēlēšanās piedāvāt kaut kādu Latvijas attīstības vīziju, kurai Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi noticēt. Tāpēc es aizvien vairāk sāku domāt par iespēju atgriezties aktīvajā politikā," laikrakstam "Diena" sacījis Šlesers.

"Domāju, ja mēs nedarīsim neko - tikai tīksmināsimies, ka mums tiek ieviests eiro, - mēs beigās būsim tā ieintegrējušies, ka būsim kļuvuši par brīvdabas muzeju," sacījis ekspolitiķis, "mums pavisam drīz sāks trūkt cilvēku, kas strādā un maksā nodokļus. Mēs nespēsim savilkt kopā budžetu un izmaksāt pensijas." "Ja mēs nespējam paši neko izdomāt, tad savā bezpalīdzībā ir jāgiežas pēc kāda padoma. Visdrīzāk Briselē, kā jau esam pieraduši - agrāk bija Maskava, tagad Brisele. Mums teiks - nav problēmu! Eiropas Savienībā (ES) iebrauc daudz bēgļu. Mēs jums pāris simtus tūkstošus cilvēku varētu nodrošināt - no Āfrikas un arābu valstīm. Pat atbalstu klāt iedosim," biedējis Šlesers.

Šlesera piedāvājums ir novirzīt 50 miljonus eiro Latvijas reklamēšanai, lai šādi piesaistītu tūristus un uzturēšanās atļauju gribētājus, kas valstij došot 20 miljardus eiro un ļaušot aizvietot ES finansējumu, uz kura Latvija esot "uzsēdusies" kā narkomāns uz adatas.

"Šie 20 miljardi būtu lielāks cipars nekā tie fondi, kurus mums piedāvā Brisele. Jo ir jāsaprot, ka Eiropas fondi šodien ir, bet rīt to nav. Un mēs principā esam uzsēdināti uz šiem ES fondiem kā narkomāni uz adatas. Mēs saņemam dāvanā lielu naudu, bez kuras vairs nevaram dzīvot. Ja noņems Eiropas fondus, būs ekonomikas sabrukums. Mums ir jābūt gataviem arī tādam brīdim, kad Eiropa pasaka, ka fondu vairs nebūs."

"Šodien jau tiek veiksmīgi realizēta programma, kas piesaista lielas ārvalstu investīcijas. Tas ir saistīts ar vēsturisko lēmumu, kad 2010.gada 1.jūlijā tika pieņemts likums, kas paredz izsniegt uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri veic ievērojamas investīcijas mūsu ekonomikā.

(...) Mans priekšlikums ir sekojošs - valdībai 2014.gada budžetā ir jāatvēl līdzekļu sadaļa, kas būtu paredzēta Latvijas valsts reklamēšanai. Lai piesaistītu tūristus, piemēram, Horvātija iegulda ļoti daudzus miljonus, lai reklamētu savu valsti. Latvijas valstij ir jāatvēl 50 miljonu eiro valsts budžetā, jāizstrādā profesionāla kampaņa un jāsāk reklamēt Latvijas valsts. Pastāstot, ka mēs esam lieliska, tīra un zaļa valsts ļoti izdevīgā vietā," sacījis Šlesers.

Pēc Šlesera vārdiem, šajās reklāmās vajadzētu pastāstīt arī to, ka no 2013.gada ir pieņemts likums par holdingiem, kas dod iespēju starptautisko biznesu vadīt no Latvijas.

"Pastāstot ļoti svarīgo lietu, ka šeit ir iespēja iegūt uzturēšanās atļauju ES. Tas radīs lielu interesi tiem, kas to nezina, jo šādas informācijas nav. Uzskatu, ka valdībai ir nepieciešams pieņemt arī lēmumu, ka uzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas ne tikai tiem, kas investē nekustamā īpašumā, uzņēmumos vai banku kapitālā, bet arī ikvienam ārvalstu studentam, kas nolemj atbraukt un mācīties Latvijā.

Mana pārliecība ir tāda, ka, mācoties vairākus gadus, katram cilvēkam vajadzētu kļūt par šīs valsts patriotu. Mums ir jāpasaka, ka šie cilvēki mums interesē. Tāpat kā Silīcija ielejā studentus makšķerē no visas pasaules, lai pēc tam šie cilvēki paliktu Amerikā. Jo gudrākie cilvēki ir tie, kas attīsta valsti. Jāpasaka, ka cilvēki, kas ir ieguvuši augstāko izglītību Latvijā, iegūst uzturēšanās atļauju nevis uz pieciem gadiem, bet vispār iegūs pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Te viņi var dzīvot vienmēr. Mēs esam ieinteresēti, lai šie cilvēki dzīvo šeit, veido ģimenes un savu biznesu," turpinājis ekspolitiķis.

"Ja mēs šo programmu sākam reklamēt, es paredzu, ka mēs piecu gadu laikā varam piesaistīt 100 000 šādu potenciālo investoru, studentu un citu, kuri gribētu saistīt savu dzīvi ar Latviju. (...) Sākoties šai kustībai, šī valsts kļūtu ļoti interesanta visiem citiem potenciālajiem investoriem. Jo viņi redzētu, ka Honkongas un Singapūras modelis veidojas Rīgā. Uz Rīgu brauc cilvēki. Viņi dzīvo šeit. Viņi sāk attīstīt biznesu. Un tad šeit sāk braukt cilvēki no visas pasaules, jo viņi redz, ka šeit ir interesants bizness. Jo viņi redz, ka Latvija tiešām ir biznesa centrs - tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Tāpēc, ka šeit dzīvo multinacionāla iedzīvotāju sabiedrība. Un tikai tādā multinacionālā sabiedrībā, kāda ir Rīgā un Pierīgā, var veidoties starptautiskais bizness," domā Šlesers.

"Tas būtu ārkārtīgi spēcīgs signāls un piedāvājums visiem mūsu aizbraucējiem. Jo viņi zinātu - ir pienācis laiks atgriezties. Ir jāiet, ir jāinvestē, jābūvē, jātaisa jauni restorāni un kafejnīcas, jāpiedalās dažādu biznesu veidošanā. Jo tur, kur ieplūst investīcijas, ir iespējas," Šlesers saskata iespēju gūt dubultu ieguvumu, "ja mēs to nedarīsim, mēs ļoti ātri atgriezīsimies pie divām bēdīgajām alternatīvām - pensionāru valsts, kas pati nevar uzturēt savus pensionārus un noņem viņiem pabalstus, vai bēgļu un lētā darbaspēka valsts, no kuras vietējie mūk projām."

Pēc Šlesera vārdiem, Latvija, pievienojoties ES, tāpat ir atvērusi savas robežas un vairs nevarot kontrolēt, kādi cilvēki te iebrauc, tāpēc vienkārši esot jāizšķiras, "vai mēs gaidām bēgļus un lēto darbaspēku, vai bagātus cilvēkus ar idejām, naudu un vēlmi šeit dzīvot".

"Ja tā ir maksa - piesaistīt šos simts tūkstošus, lai atgrieztu divsimts un trīssimts tūkstošus cilvēku, kas ir aizbraukuši un, iespējams, nekad vairs neatbrauks, tad es saku, ka ir vērts šo maksu maksāt," teicis ekspolitiķis.

Vērtējot Latvijas politikā notiekošo, Šlesers uzskata, ka nākamo valdību veidos lielākais divi politiskie spēki, bet pastāvot iespēja, ka vairākumu iegūstot viens pats "Saskaņas centrs" (SC), "ja viņi atvērs durvis latviešiem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā". "Skaidrs ir tas, ka divi politiskie spēki iegūs absolūto vairākumu nākamajā parlamentā. Es pat gribētu teikt, ka, iespējams, viņiem kopā būs pat divas trešdaļas balsu - pietiekami, lai būtiskos jautājumos varētu mainīt Satversmi." Savukārt tiesiskuma koalīcija esot bankrotējusi, turklāt "Vienotībā" neesot cilvēku, kas izprot biznesu.

Šlesers ļoti slavējis SC līderi Nilu Ušakovu, kurš esot kļuvis par nacionālu līderi.

"Ja Ušakovs pieturēsies pie tā, ko viņš ir teicis, ka citiem to nesaprast, bet viņš vienmēr būs kopā ar saviem vēlētājiem, tad šīs vēlēšanas viņam ir devušas jaunu mandātu. Viņš ir kļuvis par nacionālo līderi. Viņš vairs nepārstāv nelatviešus, kā tas bija iepriekš, kad tas bija tāds šaurs SC elektorāts. Ja Ušakovs pildīs to, ka viņš vienmēr būs kopā ar saviem vēlētājiem, viņš var kļūt par nacionālo līderi, kurš var piedāvāt Latvijai modeli, kurš ir daudz labāks nekā tas, ko piedāvā patreizējā tiesiskuma koalīcija, kura ir tādās pretrunās, ka nespēj praktiski ne par ko vienoties. Viņi vienojas tikai par to, par ko nevar nevienoties, lai saglabātu sevi."

Komentāri