Bērziņš: ANO ir jāmainās, lai atbildētu uz modernās pasaules izaicinājumiem, Mixnews.lv

Bērziņš: ANO ir jāmainās, lai atbildētu uz modernās pasaules izaicinājumiem

фото

Politika | 2013. gada 25. septembrī plkst. 09:30

Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās, lai atbildētu uz modernās pasaules izaicinājumiem, tā ANO Ģenerālasamblejas 68.sesijā savā uzrunā otrdien izteicās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, ziņo LETA.

Kā informēja Prezidenta preses dienestā, Bērziņš uzrunā norādīja, ka ANO trīs galvenie balsti ir miers un drošība, ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesības. Šie pīlāri ir savstarpēji saistīti, tie cits citu pastiprina. Cieņa pret visaptverošām cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un tiesiskumu ir centrālais elements starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanā.

Nestabilas, konfliktu nomocītas valstis ar zemu attīstības līmeni saskaras ar vislielākajām grūtībām ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Arvien vairāk pierādījumu ir apliecinājums, ka šādās valstīs Tūkstošgades attīstības mērķu ieviešana nav iespējama, ja vispirms netiek nodrošināts miers un drošība. Tas savukārt mūs noved pie viena no mūsu vīzijas par pasauli pēc 2015.gada stūrakmeņiem, proti, miers un drošība ir cilvēka cienīgas dzīves un cilvēktiesību ievērošanas pamatnosacījumi. Visu Apvienoto Nāciju Organizācijas politiku un programmu pamatā jābūt cilvēktiesību universālajam principam, pauda Valsts prezidents.

Šīs sesijas noteiktās prioritātes ir laikmetīgas un ļoti nopietnas. Attīstības ietvars pēc 2015.gada būs nozīmīgs ANO darba kārtībā nākamo divu gadu laikā un arī pēc tam. Šim ietvaram ir jāstiprina starptautiskās sabiedrības apņēmība izskaust nabadzību un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Tam jāveido visaptveroša un saskaņota sistēma ar konkrētiem un globāliem mērķiem, kas virzītu attiecīgos procesus visās valstīs, uzsvēra Bērziņš.

Viņš darīja zināmu, ka Latvija turpina stingri atbalstīt miera kultūru, kas atspoguļota ANO hartas un Tūkstošgades deklarācijas principos. Darba kārtībā laikā pēc 2015. gada miera veidošanas mērķiem jābūt ļoti redzamiem, un ANO tajā jāturpina spēlēt vadošā loma, risinot konfliktus ar miera metodēm. Tuvo Austrumu reģions atrodas krustcelēs. Tur notiekošajam ir globāla ietekme, un starptautiskajai sabiedrībai jāsper izšķiroši soļi.

"Mēs paužam nožēlu par humāno katastrofu Sīrijā. Tūlītējais mērķis ir pārtraukt cilvēku ciešanas, un mēs esam gandarīti par starptautiskiem centieniem to panākt. It īpaši vēlos pateikties Sīrijas kaimiņvalstīm par bēgļu uzņemšanu no Sīrijas. ANO inspektoru detalizētajā ziņojumā apstiprināts, ka šī gada 21.augustā pret Sīrijas civiliedzīvotājiem ir izmantoti ķīmiskie ieroči. Tiem, kuri veica kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, par savu rīcību jāatbild Starptautiskās Krimināltiesas priekšā. Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas noruna par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu jāatspoguļo ANO Drošības padomes rezolūcijā, uzsverot, ka noteikumu neizpildīšanas gadījumā tiks izmantoti ANO hartas 7.nodaļas noteikumi," teica Valsts prezidents.

Bērziņš aicināja Irānas jauno vadību kliedēt starptautiskās sabiedrības bažas. "Esam gandarīti par jaunās valdības pausto apņēmību risināt kodoljautājumu, tā vairojot pārliecību par Irānas kodolprogrammas miermīlīgo raksturu".

Tāpat Latvija ir gandarīta par tiešo sarunu atjaunošanu Tuvajos Austrumos. Latvija sevišķi augstu novērtē Amerikas Savienotās Valstu mediatora lomu. Sarunu dalībniekiem jāapliecina, ka abas puses vēlas rast mierīgu risinājumu. Mēs sagaidām divu valstu risinājumu – Izraēla un Palestīna, kas atrodas līdzās viena otrai un dzīvo mierā un drošībā, pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, Latvija ir pārliecināta, ka joprojām nepieciešama starptautiskās sabiedrības uzmanība tādu ilgstošu konfliktu risināšanā, kādi pastāv Moldovā, Gruzijā un Kalnu Karabahā. Mums jāpilnveido centieni šo konfliktu atrisināšanai.

Piedņestras, Moldovas gadījumā nekavējoties jāsāk sarunas par politisku risinājumu un institucionāliem jautājumiem. Pašreizējās miera uzturētāju klātbūtnes aizvietošana ar starptautisku civilpersonu novērotāju misiju būtu pragmatisks solis konflikta atrisināšanas virzienā. Nav pieņemams pret Moldovu vērsts politisks spiediens vai draudi, lai ietekmētu valsts demokrātisko izvēli par tās nākotni.

Gruzijas gadījumā pilnībā jāizpilda visas prasības, kādas paredzētas 2008.gada sešu punktu līgumā. Svarīgi ir turpināt Ženēvas sarunas. Visām iesaistītajām pusēm jāievēro savas saistības un jāpievēršas praktiskiem jautājumiem, lai uzlabotu konfliktā skarto iedzīvotāju dzīves apstākļus. Bērziņš skaidroja, ka Latvija ir uzkrājusi lielu pieredzi pārejas laikā uz brīvu, tiesisku un demokrātisku sabiedrību.

Kā Eiropas Savienības dalībvalsts mēs dalāmies šajā pieredzē ar Eiropas Savienības Austrumu Partnerības un Centrālāzijas valstīm. Latvija arvien turpinās piedāvāt ekspertīzi par tiesiskumu un pamata brīvībām, tā veicinot labākas pārvaldes izveidošanu, kā arī tālāku ekonomisku attīstību attiecīgajās valstīs. Taču ir būtiski atcerēties, ka jebkurš reformu process pirmkārt un galvenokārt ir jāvada pašā attiecīgajā valstī.

Latvija arvien pilnveido attīstības palīdzību Afganistānā un Centrālāzijas valstīs, īpaši tādās jomās kā transports un muita. Mēs saredzam visas iespējas šīs valstis arvien vairāk integrēt globālajā tautsaimniecībā, attīstot pasaules transporta ceļus. Jau pašlaik minēto reģionu caur Latviju ar Eiropu savieno Ziemeļu transporta tīkls. Esam pārliecināti, ka arī laikā pēc 2014. gada tas var būt komerciāli dzīvotspējīgs, ilgtspējīgs tranzīta koridors.

"Afganistānā mēs patlaban tuvojamies izšķirošam pagrieziena punktam. Lai nodrošinātu sasniegto progresu, starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt apņēmības pilnai turpināt atbalstīt minētās valsts ilgtermiņa attīstību. Latvija turpinās atbalstīt civilās policijas un militārpersonu apmācību. Sākot ar 2015.gadu, mēs arī sniegsim finanšu palīdzību Afganistānas Nacionālajiem drošības spēkiem," teica Bērziņš.

Ilgtspējīga attīstība un labklājība iet roku rokā. Ekonomiskās lejupslīdes laikā rezultātus nodrošina strukturālas reformas un budžeta disciplīna, kā arī ekonomiskie stimuli. Patlaban redzamas globālās ekonomikas atjaunošanas pazīmes, taču tas nenozīmē, ka varam justies pašapmierināti. Lai nodrošinātu spēcīgu ekonomisku izaugsmi, mums jānodrošina jaunāko paaudžu iesaistīšana tajā. Kvalitatīva izglītība ir būtiska, lai pilnveidotu cilvēku spējas, un tai jābūt pieejamai visiem.

Katram cilvēkam ir jānodrošina mūžizglītības iespējas. Kvalitatīva izglītība ir pamats, uz kura celt mierpilnas, labklājīgas un cildenas sabiedrības. norādīja Valsts prezidents.

Kopš 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes Latvija pēdējo divu gadu laikā nodrošinājusi ātrāko tautsaimniecības izaugsmi visā ES. Mēs sagaidām šīs stingrās izaugsmes tendences saglabāšanos vismaz četru procentu apmērā gadā. Latvija patlaban ir gatava tālākai integrācijai globālajā tautsaimniecībā, 2014.gadā ieviešot eiro un pievienojoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).

Pilntiesīga pilsoniskā sabiedrība ir būtisks elements ilgtspējīgā attīstībā. Mēs lepojamies ar to, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanā visos procesa līmeņos. 21.gadsimtā jābūt nodrošinātai gan tiešai sabiedrības iesaistei, gan arī izmantojot interneta iespējas. Latvija aktīvi darbojas interneta brīvības kā nozīmīga vārda brīvības elementa aizsargāšanai un veicināšanai, lai nodrošinātu atvērtu un demokrātisku sabiedrību.

"Apvienoto Nāciju Organizācijai ir jāmainās, lai atbildētu uz modernās pasaules izaicinājumiem. Kā jau es norādīju pērn, Drošības padomes sarunām par reformām jākļūst fokusētākām un tām ir jānosaka galīgais termiņš. Padome ir jāpaplašina ar pastāvīgajām un nepastāvīgajām dalībvalstīm, lai pastiprinātu tās leģitimitāti. Paplašināšanās gadījumā jābūt vismaz vienai jaunai nepastāvīgajai dalībvalstij no Austrumeiropas grupas," teica Bērziņš.

Viņš norādīja, ka Latvija ir gatava piedalīties būtisko attīstības mērķu sasniegšanā, kuri parādīsies darba kārtībā laikā pēc 2015.gada: veicināt mieru, cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tieši tāpēc mēs esam izvirzījuši savu kandidatūru ANO Cilvēktiesību padomes vēlēšanām 2014.gadā, un ANO Drošības padomei – 2025. gadā. Latvija rēķinās ar dalībvalstu atbalstu un apliecina, ka tā piedalīsies attiecīgo instanču darbā ar pilnu atbildības sajūtu.

Komentāri