Pēc sešpadsmit stundu darba Saeima pieņem 2014.gada valsts budžetu, Mixnews.lv

Pēc sešpadsmit stundu darba Saeima pieņem 2014.gada valsts budžetu

фото

Politika | 2013. gada 7. novembrī plkst. 01:08

Saeima ceturtdien, 7.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2014.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" un saistītos 37 likumu grozījumus.

Budžeta projektu kopumā atbalstīja visi koalīciju pārstāvošie politiskie spēki - "par" nobalsoja 55 deputāti, bet "pret" bija opozīcija - 38 deputāti.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku. Vairāki pasākumi paredzēti arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, tostarp paredzēts finansējums bērna kopšanas pabalsta palielināšanai un plānotas arī izmaiņas vecāku pabalsta piešķiršanā.

Nākamgad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme būs 10,5 procentu apmērā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums 75 eiro (Ls 52,71) un atvieglojums par apgādībā esošām personām paredzēts 165 eiro (Ls 115,96) apmērā.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājums par bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai nākamgad paredzēts 71,14 eiro (Ls 50), bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam – 78,26 eiro (Ls 55) apmērā.

Minimālā alga nākamgad būs 320 eiro (Ls 225), savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks saglabāta līdzšinējā apmērā – 24 procenti.

Ar nākamo gadu tiks paaugstināta darba alga zemāk atalgotajiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – mediķiem, pedagogiem, iekšlietu un tieslietu sistēmā strādājošajiem, kā arī sociālās un kultūras jomas darbiniekiem.

Vidējās izpeļņas aprēķinā turpmāk tiks iekļautas arī naudas balvas, kas pēc būtības ir samaksa par labu darbu. Tāpat vidējā izpeļņā ieskaitīs darba samaksu par ārstu „mājas dežūrām”.

No nākamā gada 1.aprīļa pilnībā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus un arī vairāk nekā 840 000 mājsaimniecības, kas kuras patērē ap 25 procentiem no elektroenerģijas, varēs brīvi izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju.

Saeima noteikusi arī vairākas izmaiņas nodokļos, tostarp ar nodokli tiks aplikti nepienācīgi uzturēti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un noteiktajos termiņos nepabeigtas būves, kā arī palielināts akcīzes nodoklis autogāzei (sašķidrinātā naftas gāze) un dabas resursu nodoklis iepakojumam, veciem un nolietotiem transportlīdzekļiem.

Tiks samazināta akcīzes nodokļa likme dabasgāzei, ko izmanto rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai, kā arī saglabāts akcīzes nodokļa atbrīvojums lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību un rūpniecisko mājputnu novietņu un inkubatoru siltumapgādei.

Ar dabas resursu nodokli no nākamā gada tiks aplikta ūdens resursu lietošana elektroenerģijas ražošanai mazajās hidroelektrostacijās ar jaudu līdz diviem megavatiem . Nodoklis tiks aprēķināts atkarībā no izmantotā ūdens daudzuma. Tāpat ar nodokli tiks apliktas uguņošanas ierīces, bet nodoklis paaugstināts zemes dzīļu resursiem, sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos, videi kaitīgām precēm, iepakojumam un transportlīdzekļiem, kā arī par gaisa piesārņojumu un piesārņojošo vielu emisijām ūdeņos.

No nākamā gada elektroenerģijas ražotājiem būs jāmaksā subsidētās elektroenerģijas nodoklis. Daļa no nodokļa ieņēmumiem tiks novirzīta, lai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem kompensētu izdevumu pieaugumu par elektrību saistībā ar starta tarifa atcelšanu elektroenerģijas tirgus atvēršanas dēļ.

No nākamā gada par saimniecisko darbību vairs nevarēs maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Noteikts, ka līdzšinējie šī nodokļa maksātāji fiksēto nodokli varēs maksāt vēl divus gadus, bet jauni maksātāji šim nodokļu režīmam pieteikties vairs nevarēs. Plānots arī, ka pensionāri par savu saimniecisko darbību varēs maksāt samazinātu patentmaksu.

Saeima noteikusi, ka par luksusa automašīnu turpmāk tiks uzskatīts automobilis, kura vērtība ir 50 000 eiro (Ls 35 100) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdzšinējo 30 000 latu (ar PVN) vietā.

Lai pastiprinātu cīņu ar ēnu ekonomiku un izskaustu aplokšņu algas, paredzēti pasākumi tādu gadījumu novēršanai, kad uzņēmums, tostarp mikrouzņēmums, saviem darbiniekiem samaksu par darbu noformē kā aizdevumu, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas. Savukārt, lai izskaustu fiktīvos uzņēmumus, paredzēts liegt reģistrēt uzņēmumu personām, kas uzskatāmas par riska personām, kā arī adresē, ja tajā saimniecisko darbību nav iespējams veikt.

Nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa likme paliks līdzšinējā apmērā – deviņi procenti no apgrozījuma. No 2015.gada deviņu procentu likme tiks piemērota tiem uzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums nepārsniegs 7000 eiro (Ls 4920), savukārt, ja apgrozījums šo summu pārsniegs, mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 11 procenti, 2016.gadā – 13, bet 2017.gadā – 15 procenti.

Gadījumos, kad uzņēmēji apzināti slēpj informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli un nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, lai izvairītos no darbaspēka nodokļu nomaksas vispārējā kārtībā, mikrouzņēmuma apgrozījumam tiks piemērota nodokļa 20 procentu likme. Savukārt, ja mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījuma vai aprēķinātā nodokļa summa nepārsniegs 50 eiro, mikrouzņēmuma maksātājam budžetā būs jāiemaksā nodoklis 50 eiro apmērā.

No nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas būs jāveic tiem kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kuri savus pienākumus pilda bez atlīdzības uzņēmumā, kam ir apgrozījums, bet nav neviena darba ņēmēja vai arī darba ņēmējiem tiek maksātas algas, kas ir zemākas par minimālo darba algu.

Nākamgad paredzēts finansējums attiecīgo struktūru darbinieku prēmēšanai par atklātiem un novērstiem noziedzīgiem nodarījumiem finanšu jomā, par ēnu ekonomikas apkarošanu un godīgas konkurences veicināšanu, kā arī valsts vai pašvaldību budžeta izdevumu samazināšanu. Paredzēts arī obligāti apdrošināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kas pakļautas reālam dzīvības vai veselības riskam, veicot operatīvo darbību un kontroli.

No nākamā gada gan policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem, gan arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks paredzēts finansējums virsstundu darba samaksai, ja papildus dienesta pienākumiem nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu vai steidzamu un iepriekš neparedzētu uzdevumu izpildi.

Līdz 71145 eiro (Ls 50 000) paredzēts palielināt vienreizējo pabalstu, ja amatpersona, kas piedalās starptautiskajā operācijā, vai karavīrs, ciešot nelaimes gadījumā un gūstot sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kļūst par I grupas invalīdu.

Sākot ar nākamā gada 1.janvāri Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē tiks paredzēts vienreizējs pabalsts triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam. Pabalsta izmaksu plānots uzsākt no 2019.gada.

Vairāki pasākumi paredzēti valsts konkurētspējas stiprināšanai, tostarp reģionu attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem, kā arī plānots uzsākt valsts autoceļu sakārtošanas programmu. Lai veicinātu jaunu investīciju ienākšanu ekonomikā un ieguldījumus ražošanā un pētniecībā, paredzēti vairāki nodokļu administrēšanas atvieglojumi uzņēmējiem.

Nākamgad papildu finansējums piešķirts Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei reģionālo televīziju novadu ziņu veidošanai, kā arī Latvijas Radio 5 darbības nodrošināšanai un Valsts kontrolei, lai attīstītu revīziju procesu pašvaldībās un nodrošinātu operatīvu kontroli saistībā ar aktuāliem un svarīgiem notikumiem sabiedrībā. Papildu finansējums piešķirts arī Prokuratūrai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Tāpat papildu finansējums nākamajā gadā piešķirts virknei citu vajadzību, tostarp Līgatnes dabas taku uzturēšanai un apsaimniekošanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzturēšanai, kā arī Latvijas Okupācijas muzejam, Žaņa Lipkes memoriālam un Dziesmu svētku procesa ilgtspējīgai attīstībai un filmas "Dvēseļu putenis" veidošanai.

Savukārt šaursliežu dzelzceļa līnijai Gulbene – Alūksne noteikts vēsturiskā mantojuma dzelzceļa statuss. Tas nodrošinās šī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī veicinās tā atbilstošu izmantošanu.

Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Komentāri