Būvniecības regulējumā būs apjomīgas izmaiņas; daudz stingrākas prasības noteiktas sabiedriskajām ēkām

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai vienpadsmit Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām, informē EM.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, ziņo Nozare.lv

"Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ministrs skaidro, ka īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā.

"Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem. Nozarei ir jāmainās ne tikai retorikas līmenī, bet arī pamata principos un regulējumā, pēc kāda tā strādā," uzsver Pavļuts.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu izstrādātajos un saskaņošanai nodotajos MK noteikumos tiek būtiski pastiprinātas būvniecības kvalitātes un drošības prasības, paredzot gan augstākas profesionālās prasības speciālistiem, gan jaunu sistēmu speciālistu sertifikācijā un atbildībā.

Tāpat būtiskas izmaiņas skars būvniecības dokumentācijas iesniegšanas kārtību, kā arī ēku klasifikāciju un attiecīgas prasības katrā grupā. Savukārt, lai nodrošinātu valsts līmeņa uzraudzību un kontroli pār būvniecības procesu, Saeimā ir iesniegti un pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi jaunajā Būvniecības likumā, kas paredz šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju. Birojs īstenos profesionālu uzraudzību pār sabiedriski nozīmīgo ēku būvniecības procesu un to nodošanu ekspluatācijā, pārliecinoties ne vien par dokumentu pareizību, bet arī darbu izpildes kvalitāti un ēkas drošību. Tāpat birojam tiks piešķirtas tiesības sekot līdzi ekspluatācijā nodotu būvju drošībai. Par biroja izveidi vēl jālemj Saeimai.

Jau izstrādātajos un saskaņošanai nodotajos MK noteikumos noteiktas stingrākas prasības dažādiem procesiem būvniecības laikā.

Saskaņā ar Eirokodeksa prasībām noteikta skaidra būvju klasifikācija trīs grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā augstākā grupa. Klasifikācija ir saistīta ar būvniecības un būves potenciālo risku: iesaistīto cilvēku skaitu, tehnoloģisko sarežģītību un iespējamo ietekmi uz vidi. Trešās grupas būvēs ietilpst sabiedriski nozīmīgās būves, bet pirmajā grupā ir būves, kuru būvniecībai nav jāsaņem būvatļauja un jāizstrādā būvprojekts, piemēram, malkas šķūnītis.

Būves piederība kādai no grupas nozīmē atšķirīgu būvniecības dokumentācijas apjomu un būvprojektēšanas ilgumu (divi vai četri gadi); būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta ekspertīzes nepieciešamību; atšķirīgu būvniecības kontroli - būvinspektoram obligāto būvobjekta apsekojumu skaitu (ir paaugstinātas prasības salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu), atšķirīgas prasības apdrošināšanai. Tāpat nākotnē ir plānots sasaistīt būvju klasifikāciju ar būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, nodrošinot, ka sarežģītākus projektus īsteno tikai kompānijas ar atbilstošu pieredzi un personāla nodrošinājumu.

Tiek noteikta personu, kas vada un uzrauga būvdarbus, kā arī projektē, obligātā profesionālā atbildība, ko apliecina apdrošinātājs. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja darbs veikts nekvalitatīvi, iestājas apdrošināšanas gadījums. Šis instruments nodrošinās ne tikai reakciju uz sekām, bet darbosies arī kā preventīvs līdzeklis, lai speciālists pievērstu lielāku uzmanību kvalitātei savā darbā, jo viņa darbu vērtēs arī apdrošinātājs.

Būvdarbu uzraugiem tiek noteikts pienākums plānot un dokumentēt būvniecības procesu. Pirms būvdarbu uzsākšanas uzraugam jāizstrādā un jāiesniedz būvvaldē uzraudzības plāns, pēc kura vadoties apsekojumus arī veic un līdz ar to situāciju dabā konstatē arī būvinspektors. Atbilstoši būvuzraudzības plānam par visu galveno posmu pabeigšanu jābūt arī vizuālam apliecinājumam. Šāds regulējums nodrošinās to, ka būvuzraugs pastāvīgi atradīsies objektā, nevis kā tas nereti notiek šobrīd, atbrauc tikai uz objekta nodošanas brīdi vai īsi pirms tam.

Tiek paredzēts arī kontrolēt būvuzrauga esamību objektā, tas ir, nodrošināt to, ka nebūs iespējams atskaitīties par būvuzraudzības pakalpojumu veikšanu vairākās Latvijas pilsētās vienā dienā. Tāpat noteiktas stingrākas prasības būvinspektoriem attiecībā uz objektu apsekojumu biežumu.

Tiek pagarināti būvniecības objektu garantijas termiņi, diferencējot tos ēku konstruktīvajiem elementiem un apdarei - konstruktīviem elementiem pieci gadi, apdarei divi gadi, iestrādātiem materiāliem atbilstoši to ekspluatācijas īpašību deklarācijā noteiktajam.

Savukārt sabiedriski nozīmīgajām ēkām garantijas termiņš nedrīkstēs būt īsāks par pieciem gadiem (pašlaik divi gadi). Paredzēts arī saglabāt apdrošināšanas polisi garantijas perioda laikā.

Augstākas prasības tiek izvirzītas arī būvinspektoru profesionalitātei un kompetencei. Papildu šobrīd spēkā esošajiem nosacījumiem, ka būvinspektoram ir jābūt augstākajai izglītībai arhitektūras vai būvniecības jomā un piecu gadu pieredzei vai vidējai profesionālajai izglītībai arhitektūras vai būvniecības jomā un augstākajai izglītībai citā jomā, kā arī desmit gadu pieredzei, turpmāk būvinspektoriem būs nepieciešams arī būvspeciālista sertifikāts un tiek noteikts, ka piecu gadu pieredzei jābūt iegūtai pēdējo desmit gadu laikā un desmit gadu pieredzei jābūt iegūtai pēdējo 20 gadu laikā. Savukārt būvspeciālista sertifikāta iegūšanas prasība ir augstākā izglītība arhitektūras vai būvniecības jomā.

Šogad pavasarī darbu sāks Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos. Sistēmas ieviešana ļaus izvairīties no "dokumentu sakārtošanas", jo tiks nodrošināta visas iesniegtās informācijas fiksācija, tajā skaitā sistēma saglabās vēsturiskus datus par jebkurām izmaiņām un to veikšanas laiku.

Tiks padarīta caurskatāmāka un profesionālāka būvspeciālistu sertificēšana, nosakot, ka visām sertificēšanas iestādēm ir jāievēro vienotas sertificēšanas procedūras prasības, tādējādi veicinot sertificēšanas procesa caurspīdīgumu, regulāru būvspeciālistu profesionālās darbības un profesionālās pilnveides uzraudzību, būvspeciālista un tā veiktās profesionālās darbības informācijas pieejamību BIS.

Tiks nodrošināta arī lielāka sertificēšanas iestāžu uzraudzība, jo EM slēgs deleģēšanas līgumus ar sertificēšanas iestādēm, kuros tiks noteikti arī sertificēšanas iestāžu virsuzraudzības nosacījumi. Ministru kabineta noteikumu projektā jau tiek definēta kārtība šādu līgumu slēgšanai.

Papildus šim EM aktīvi iesaistīsies brīvprātīgo sertifikācijas sistēmu darbības veicināšanā, kas Latvijā sevi pierādījusi par daudz efektīvāku mehānismu salīdzinājumā ar obligāto sertifikācijas sistēmu.

Patlaban noteikto kārtību būvkomersantu reģistrācijai plānots papildināt ar nosacījumiem, kas nepieciešami, lai uzsāktu komersantu reģistrāciju būvkomersantu reģistrā BIS ietvaros. Plānots, ka komersantiem būs iespēja iesniegt reģistra iestādei iesniegumus elektroniski, autentificējoties un aizpildot speciālas tiešsaistes formas BIS. Tādējādi būs atvieglots un pārskatāmāks dokumentu iesniegšanas process būvkomersantiem un iesniegto dokumentu izskatīšana reģistra iestādei.

Tāpat šogad tiks izveidota Latvijas Būvniecības padome, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padomes darbā tiks iesaistītas būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas un padomes funkcijās ietilps priekšlikumu izstrādāšana būvniecības nozares attīstīšanai, būvspeciālistu profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanai un viņu kompetences paaugstināšanai. Latvijas Būvniecības padomes darbības principi tiek veidoti līdzīgi Vides konsultatīvai padomei, kas ir atzīta par vienu no veiksmīgākām valsts un NVO sadarbības formām.

Saskaņā ar MK apstiprināto Eirokodeksu standartu nacionālo ieviešanas plānu 2013.-2014.gadam pilnībā eirokodeksu standartus plānots pārņemt līdz 2014.gada vidum. Pagājušā gadā pārņemti standarti "Iedarbes uz koka konstrukcijām", "Tērauda konstrukciju projektēšana" un "Ģeotehniskā projektēšana, bet šogad tiks izstrādāti nacionālie pielikumi "Betona konstrukciju projektēšana", "Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana", "Mūra konstrukciju projektēšana". EM vienlaikus ir lūgusi NVO sniegt priekšlikumus standartu pilnveidošanai.

Papildus normatīvā regulējuma izstrādei būvniecības jomā EM sniegs ieteikumus ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām saistībā ar rīcību nekvalitatīvas būvniecības konstatēšanas gadījumā. Lielāka uzmanība tiks veltīta arī sertificēto speciālistu un sertifikātu izsniedzēju atbildībai. EM piedāvās noteikt, ka jaunajā fondu plānošanas periodā starptautiskās būvinženieru organizācijas FIDIC standarta būvdarbu līgums ir piemērojams visos ES fondu projektu iepirkumos.

Sadarbībā ar Finanšu ministriju tiks turpināts darbs arī publisko iepirkumu jomā, veidojot priekšnosacījumus tam, lai lētākā cena nebūtu vienīgais kritērijs pasūtījuma piešķiršanai. Attiecībā uz šo priekšlikumu būtiskas izmaiņas saistītas ar būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, ko atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam jāizstrādā līdz nākamā gada sākumam, bet EM plānojusi šo darbu paveikt ātrāk.

Sadarbībā ar NVO ir uzsāktas diskusijas par vairākiem citiem jautājumiem, tai skaitā speciālistu izglītību, standartu uzturēšanas izmaksu plānošanu utt. EM joprojām aktīvi iesaistās konsultāciju procesā ar NVO, respektējot to konkrētus priekšlikumus būvniecības nozares sakārtošanai.

Par līdz šim izstrādātajiem un saskaņošanai nodotajiem MK noteikumiem šobrīd vēl tiek gaidīti nozaru asociāciju un citu ministriju atzinumi, bet jau nākamnedēļ sāksies saskaņošanas sanāksmes, kuru laikā diskutēs par papildu nepieciešamajiem uzlabojumiem noteikumos.

Vienlaikus EM ir vairakkārt aicinājusi citas iesaistītās ministrijas savas kompetences jomās izstrādāt speciālos MK noteikumus, kas attiecas uz specifisku objektu būvniecību, piemēram, autoceļiem, radiācijas vai meliorācijas būvēm. Tomēr daļai no šiem noteikumiem izstrādes termiņš ir līdz gada beigām, un tie nav izšķiroši, lai jaunais Būvniecības likums varētu stāties spēkā šī gada 1.februārī.

Komentāri