Politoloģe: Straujuma ir melnais zirdziņš Latvijas politikā (1)

фото

Politika | 2014. gada 5. janvārī plkst. 21:44

Neraugoties uz ilglaicīgo darbību zemkopības nozarē, Ministru prezidenta amatam virzītā Laimdota Straujuma (V) Latvijas politikā ir "melnais zirdziņš" - grūti prognozēt, kāda rīcība no Straujumas sagaidāma, ja Valsts prezidents viņai uzticēs valdības veidošanu, aģentūrai LETA sacīja politoloģe Iveta Kažoka.

Kažoka uzsvēra, ka patlaban topošās valdības kontekstā ir iespējamas tikai spekulācijas par tēmu, jo ir divi nezināmie. Pirmais nezināmais ir pati Straujuma, kuras iepriekšējās darbības neļauj spriest, cik neatkarīga viņa ir savos spriedumos un rīcībā. Otrkārt, nav zināms, kas notiks, ja Valsts prezidents Straujumu nominēs kā valdības veidotāju.

"Daudzas partijas var saņemt dažādus solījumus, bet, kad nominācija ir rokā, vecās vienošanās var tikt pārskatītas un mūs var sagaidīt pārsteigumi," norādīja politoloģe.

Politikas pētniece arī atzina, ka saskaņā ar konstitūciju ministrus izvēlas premjera amata kandidāts, tāpēc daudz kas atkarīgs no tā, vai kandidāts sevi uzskata par patstāvīgu un pats lemj, ar ko kopā spēj sastrādāties un veidot komandu, vai arī sevi uzskata par dažādu partiju gribas izpildītāju. "Latvijas politikas lielā nelaime ir tā, ka mūsu premjeri ieraduši par sevi domāt otrajā kategorijā," secinājusi Kažoka.

Zemkopības ministres lēmums iestāties partijā ir negaidīts, jo līdz šim par viņu runāts kā par iespējamu bezpartejisku, nevis "Vienotības" virzītu kandidātu, sacīja politoloģe. Kā bezpartejiskai kandidātei Straujumai būtu brīvākas rokas valdības veidošanā, tomēr šajā situācijā daudz kas esot atkarīgs gan no Valsts prezidenta rīcības, gan no pārējo partiju reakcijas, proti, vai tās vēlas redzēt, un vai tās atbalstīs "Vienotības" cilvēku valdības vadībā.

Kažoka norādīja, ka patlaban Valsts prezidenta vainas dēļ izveidojusies dīvaina situācija - ja prezidents pēc Zolitūdes traģēdijas bija sācis izrādīt līderisma pazīmes un izvirzījis uzstādījumu, ka politiskajiem procesiem jānotiek citādāk nekā līdz šim, prezidentam pašam bija jāizraugās premjera amata kandidāts un jāformulē principi, pēc kādiem jānotiek valdības veidošanai, nevis šis process jāuzdod partijām, kas neizbēgami nes līdzi politisko tirgu par spēku un amatu sadalījumu.

"Šobrīd neoficiāli izskanējusī informācija par potenciālo Ministru kabineta sastāvu izraisa sašutumu ne tikai partijās, bet ļoti lielā daļā sabiedrības, jo pie šāda portfeļu sadalījuma nav vērojams ne progress, ne iezīmes, ka šī sastāva darbību varētu noteikt citi principi, nekā līdz šim. Tas nav pārmaiņu, bet iekonservēšanas piedāvājums, kur grūti saskatīt ilglaicības dzīvotspējas pazīmes. Tas neizklausās pēc pārliecinoša piedāvājuma, tie drīzāk ir daži soļi atpakaļ pagātnē," uzskata Kažoka.

Politoloģe uzsvēra, ka svarīgs ir arī šo notikumu politiskais konteksts - Zolitūdes traģēdija, Valda Dombrovska demisionēšana, jaunu partiju veidošanās. Ja pirms vēlēšanām tiktu izveidota valdība, kas tendēta uz situācijas iekonservēšanu, nevis pozitīvām pārmaiņām, tas radītu drošas pozīcijas un priekšrocības jaunveidojamajiem politiskiem spēkiem, kas vērsti uz attīstību - Ingunas Sudrabas, Einara Repšes, tieslietu ministra Jāņa Bordāna partijām, kā arī tiem, kas līdz šim bijuši opozīcijā, sacīja Kažoka.

"Pie šādas Ministru kabineta struktūras, kāda neoficiāli nosaukta šodien, šo partiju izredzes palielināsies," prognozē politoloģe.

Kažoka akcentēja, ka "bumba un atbildība atkal ir Valsts prezidenta pusē". Pēc viņas teiktā, prezidentam Bērziņam būtu nevis jāpakļaujas partiju īstermiņa interesēm par to, kā sadalīt amatus jaunajā priekšvēlēšanu valdībā, bet jānosaka, ka premjera amata kandidāta atbildība ir atrast pēc iespējas labāku Ministru kabineta sastāvu.

"Uz Zolitūdes traģēdijas un Dombrovska demisionēšanas fona tas būtu labāk, nekā kārtējā sastiķētā valdība, kuras funkcionēšanas spējas ir apšaubāmas. Jaunajam Ministru kabineta sastāvam nevajadzētu būt vājākam, nekā iepriekšējam," uzsvēra Kažoka.

Ja Straujuma kā premjera amata kandidāte rīkotos patstāvīgi un piedāvātu pārliecinošu Ministru kabineta sastāvu ar labu argumentāciju un skaidru rīcības plānu, šis būtu vispateicīgākais laiks izdarīt pavērsienu Latvijas politiskajā kultūrā, uzsvēra politoloģe.

Partijām patlaban būtu ļoti grūti un riskanti noraidīt spēcīgu Ministru kabineta piedāvājumu, jo tādā gadījumā uz skatuves var parādīties jaunas topošās partijas, kas uz šī kontrasta rēķina var iegūt priekšrocības.

Vienlaikus Kažoka norādīja, ka nacionālās apvienības VL-TB/LNNK, "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības piedāvājums gaidāmajās vēlēšanās, visticamāk, būs līdzīgs - konservatīvs, bez pārmaiņām. Tas atstās daudz plašāku nišu partijām, par kurām varētu balsot liberālāk noskaņotie vēlētāji vai tie, kas vēlas pārmaiņas.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka "Vienotība" svētdien valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Straujumu (V). Par to, vai uzticēt Straujumai valdības veidošanu, tagad būs jāizšķiras Valsts prezidentam Bērziņam.

Komentāri 1
Karlapirms 4 gadiem
Si kundzite acim redzami lej udeni.
It ka lidz sim nekas nebutu noticis un viss sakas no baltas lapas.
Prieks tada udens stipri par garu samurgots.