Izglītības nozares pārstāvji jaunā ministra amatā labprāt redzētu Druvieti (2)

фото

Politika | 2014. gada 6. janvārī plkst. 14:27

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) būtu piemērota kandidāte izglītības un zinātnes ministra amatam, uzskata Augstākās izglītības padomes un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji.

LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš aģentūrai LETA sacīja, - gadījumā, ja Druviete tiktu virzīta minētajam amatam, viņš to vērtētu pozitīvi.

Krastiņš norādīja, ka Druviete jau iepriekš ir vadījusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un šajā laikā nozarē ieguldījusi lielu darbu, piemēram, strādājusi pie darba algu paaugstināšanas grafika, kas tika apstiprināts un īstenots līdz ekonomiskajai krīzei. Tāpat viņš minēja, ka Druviete, strādājot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ir skatījusi visus jautājumus, kas ir sāpīgi nozarei, tādējādi ir par tiem informēta.

Krastiņš uzskata, ka jaunajam izglītības un zinātnes ministram primāri būtu jāpanāk vismaz 10% finansējuma paaugstinājums izglītībai un zinātnei, kā arī jāizstrādā jauns pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks ar mērķi tuvoties Eiropas vidējam pedagogu atalgojuma, un jānoslēdz līgums jeb memorands par augstāko izglītību un zinātni.

Druvieti par piemērotu kandidāti izglītības un zinātnes ministra amatam uzskata arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

"Manuprāt, viņa ir visnotaļ piemērots kandidāts. [..] viņa ir viena no pieredzējušākajām politiķēm izglītības jomā Latvijā, viņa ir bijusi gan ministre, gan ilgi strādājusi Saeimā un vadījusi komisiju, kas nodarbojas ar visiem izglītības jautājumiem," sarunā ar aģentūru LETA sacīja Vētra.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) profesionāli gatavāks būtu citiem valdības amatiem. "Viņš izglītības jomā faktiski ielēca "ugunsdzēsēja" lomā, kad bija pilnīga krīze [..]. Viņam vēl jāizprot nozare, kas ir ļoti komplicēta un daudzšķaitņaina," uzsvēra Vētra.

Jaunajam ministram, pirmkārt, būtu tālredzīgi un racionāli jāsagatavo un jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā izglītības un zinātnes pamatnostādnes, uzskata Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs. Balstoties uz tām, tiks dalīts Eiropas Savienības finansējums tuvākos septiņus gadus, pašreizējais projekts nav pilnīgs, teica Vētra.

Tāpat, viņaprāt, ministram būtu jāmeklē iespējas "audzēt" finansējumu nozarei, kā arī jāturpina strādāt pie akreditācijas un kvalitātes novērtēšanas jautājumiem augstākajā izglītībā un zinātnē. Piemēram, jārod praktisks pielietojums šiem izvērtējumiem, tostarp specializējot vai apvienojot augstskolas un zinātniskos institūtus.

Pozitīvi gan Augstākās izglītības padomes, gan LIZDA pārstāvji vērtē arī zemkopības ministres Laimdotas Straujumas (V) kandidatūru Ministru prezidenta amatam. Viņi gan atzina, ka kontaktēties ar Straujumu bieži nav nācies, tomēr pauda cerību, ka viņa spēs izprast izglītības sistēmā esošās problēmas, ja stāsies augstajā amatā.

Ja premjera amatam tiks virzīta Straujuma un Valsts prezidents Andris Bērziņš uzticēs viņai valdības veidošanu, tad savos pašreizējos posteņos, iespējams, varētu palikt seši ministri, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šajā sarakstā gan nav līdzšinējā izglītības un zinātnes ministra. Neoficiāli kā iespējamā kandidāte šim amatam tiek minēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).

Foto: saeima.lv

Komentāri 2
jajjapirms 4 gadiem
Laba ministre!
nu ja...pirms 4 gadiem
augstākajā izglītībā viss ir kārtībā.....