Notāru padome: Notārs ir tiesu varai piederīga persona, un pilsonības kritērijs ir saprotams

фото

Politika | 2014. gada 24. janvārī plkst. 14:59

Notāram kā tiesu varai piederīgai personai ir izvirzīts šāds kritērijs - būt par pilsoni, un tādā veidā valsts pārbauda amatpersonas lojalitāti piemērot un ievērot likumu, sarunā ar aģentūru LETA pauda Zvērinātu notāru padomes (ZNP) izpilddirektore Vija Piziča.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nolēma vērsties pret Latviju Eiropas Savienības (ES) Tiesā, jo Latvijā par notāriem var būt tikai Latvijas pilsoņi.

Piziča norādīja, ka šāds jautājums nav notariāta pārziņā, bet ir adresējams Tieslietu ministrijai un tieslietu ministram, jo tā ir valsts pozīcija. Tā savukārt izriet no notāriem deleģētajām funkcijām, kas ir būtiski atšķirīgas no citu valstu notāru deleģētajām funkcijām.

"Notāram kā tiesu varai piederīgai personai ir izvirzīts šāds kritērijs - būt par pilsoni. Tādā veidā valsts pārbauda amatpersonas lojalitāti piemērot un ievērot likumu," skaidroja Piziča, piebilstot, ka gadījumā, ja kāds domā, ka notariāts līdz ar šo ieguvumu varētu kaut ko zaudēt vai iegūt, tad bez esošā kritērija notariāts gan neko nezaudētu.

"Tādā veidā paplašinātos to personu loks, no kurām var atlasīt kandidātus. Bet šī tomēr ir valsts pozīcija - kādām personām tā deleģē funkcijas, un līdz šim pozīcija bija saprotama, proti, kāpēc izvēlas Latvijas pilsoņus," norādīja ZNP pārstāve.

Viņa gan norādīja, ka, piemēram, Francijā notārs var būt arī mākleris, līdz ar to tur diez vai varētu izvirzīt pilsonības kritēriju, savukārt Latvijas notārs šādas darbības nevar veikt, jo viņam ir aizliegums. "Notārs valsts vārdā pieņem lēmumu par laulību šķiršanu, par mantojuma tiesībām," uzsvēra Piziča, skaidrojot, ka notāriem dokumentu noformēšanā valsts ir piešķīrusi varu, tāpēc tiek pārbaudīts arī pilsonības kritērijs.

Jau ziņots, ka tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNN) aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas notāram ir valsts amatpersonas statuss, viņš pieder tiesu sistēmai un realizē valsts varu, jo notariālie apliecinājumi tiek veikti Latvijas vārdā, tāpēc prasība notāriem būt Latvijas pilsoņiem ir pamatota. Broka pauda, ka Latvijas notariāta funkcijas ir atšķirīgas salīdzinājumā ar citām ES valstīm - Latvijā notārs veic valsts deleģētas notariālas darbības, nevis uzņēmējdarbību, bet pilsonība ir lojalitātes apliecinājums valstij.

"Tieslietu ministrija ir skaidrojusi EK, ka Latvijā pilsonības kritērijs notāriem ir saglabājams, jo tiem uzticētās darbības ir tieši un specifiski - piemēram, laulības šķiršana, mantojuma lietu kārtošana - saistītas ar valsts varas īstenošanu," norāda ministre.

ES Tiesa pret vairākām dalībvalstīm ir lēmusi, ka tām jāatsakās no pilsonības kritērija notāriem. Spriedumi konkrētajās lietās attiecas uz tiesisko situāciju šajās dalībvalstīs un nav automātiski pārnesami uz Latviju. Katrā valstī situācija ir atšķirīga. Latvijā vēsturiski notāri ir tiesu sistēmai piederošas valsts amatpersonas, uzsvēra Broka.

Kā ziņots, ES Tiesa jau 2011.gada maijā ir lēmusi, ka šāda pilsonības prasība ir pretrunā principam par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un uz notāru darbību neattiecas līguma par Eiropas Savienības darbību noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu.

Savā 2011.gada 24.maija spriedumā tiesa nolēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Saskaņā ar tiesas spriedumu jābūt tiešai un konkrētai saiknei starp veiktajām darbībām un dalību valsts varas īstenošanā. Notāru profesionālajā darbībā šajās septiņās valstīs šī prasība nav izpildīta. Komisija uzskata, ka notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas jebkādā veidā atšķirtos no Tiesas izvērtētajām pazīmēm iepriekš minētajās lietās un kas viņu darbību tuvinātu valsts varas īstenošanai.

Komisija 2007. gada 23.oktobrī nosūtīja Latvijai argumentētu atzinumu. Tomēr, tā kā pēc tam tika atzīts par lietderīgu sagaidīt tiesas spriedumu iepriekš minētajās lietās, tobrīd nekādas turpmākas darbības netika veiktas, un papildu argumentēts atzinums tika nosūtīts 2012.gada 22.novembrī.

Tā kā, sniedzot atbildes uz EK argumentētajiem atzinumiem, Latvija savu nostāju nemainīja, komisija ir nolēmusi ar šo jautājumu vērsties tiesā.

Komentāri