Ekspertiem pretrunīgi viedokļi par Latvijas karavīru sūtīšanu uz Centrālāfrikas Republiku, Mixnews.lv

Ekspertiem pretrunīgi viedokļi par Latvijas karavīru sūtīšanu uz Centrālāfrikas Republiku (1)

фото

Politika | 2014. gada 26. janvārī plkst. 18:03

Lai arī valdībai vēl būs jālemj, vai sūtīt Latvijas karavīrus uz Eiropas Savienības (ES) militāro operāciju Centrālāfrikas Republikā (CĀR), ekspertiem ir pretrunīgi viedokļi par Latvijas karavīru sūtīšanu uz minēto valsti.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un atvaļināts pulkvedis Raimonds Rublovskis šaubās, vai šajā gadījumā CĀR ir saistīta ar Latvijas drošību un uz šo Āfrikas valsti būtu jādodas Latvijas karavīriem.

"Es neredzu īpašu pievienoto vērtību mūsu drošības paradigmai - ko mēs tur darām un ko tas dod Latvijas drošībai. Mēs neesam lielvalsts, kurām ir globālas intereses. Es domāju, ka šī misija neatbilst mūsu resursu iespējām," aģentūrai LETA uzsvēra Rublovskis.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš aģentūrai LETA teica, - ja reiz ES līmenī ir atbalstīta karavīru nosūtīšana, tad Latvijas bruņotajiem spēkiem vajag piedalīties operācijā šajā Āfrikas valstī. Jautājums gan paliek, uz cik ilgu laiku un kādā apmērā.

"Ja ir pieņemts lēmums ES līmenī un esam pie šī lēmuma piedalījušies, tad ir jāsūta. Vai arī Latvijas amatpersonām uzreiz bija jāietur pozīcija un jāpaskaidro, kāpēc Latvija nepiedalīsies," uzsvēra Krēsliņš. Jautājums par to, vai Latvijas drošība ir saistāma ar CĀR globālajā laikmetā, nav viegli atbildams.

"Globālajā pasaulē nevar pateikt, kas ar ko ir saistīts. Piemēram, visi zina, ka Āfrikā vairākās valstīs nav mierīga situācija, kuras rezultātā daudz bēgļu cenšas nokļūt Dienvideiropas valstīs. Šobrīd Latvija tiem nav pievilcīga, bet nākotnē viņi nokļūs arī pie mums, tāpēc mēs esam ieinteresēti par mieru Āfrikā," uzsvēra Krēsliņš.

Tajā pašā laikā Krēsliņš uzskata, ka ES un NATO nav īsti skaidru priekšstatu, ko un kā darīt Āfrikas reģionā. "Problēmas tur ir, un tūkstošiem tiek nogalināti, tāpēc valstīm ir jāmeklē kopēja stratēģija problēmu risināšanā," norādīja deputāts.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Krēsliņš uzskata, ka Latvijas politiķiem sabiedrībai būs jāskaidro, kāpēc karavīrus nepieciešams sūtīt uz Āfriku, un jāpamato misijas izmaksas. Tajā pašā laikā Krēsliņš nenoliedz, ka no militārā viedokļa tikai īsta misija var attīstīt karavīru profesionalitāti pilnībā, nevis treniņš poligonā vai datorā.

Jau ziņots, ka ES militārajā operācijā CĀR varētu piedalīties vairāki desmiti Latvijas armijas karavīru, taču par to būs jālemj jaunajai valdībai, - šonedēļ savā pēdējā darbadienā žurnālistiem paziņoja demisionējošās valdības aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Zinot, ka Lietuva un Igaunija konceptuāli piekritušas piedalīties šajā misijā, Pabriks neredz politisku veidu, kā Latvija varētu nepiedalīties. Latvijai gan ir grūtības nosūtīt karavīrus uz šādu misiju, tāpēc ir svarīgi zināt misijas detaļas un uzdevumus. Viens no apgrūtinājumiem ir saistīts ar to, ka Latvijai šādām misijām nav piemērota militārā transporta.

Piemēram, operācijā Afganistānā ar transportu izpalīdzējuši amerikāņi, taču ilgtermiņā nevar paļauties tikai uz sabiedroto palīdzību. ES ārlietu ministri pirmdien atbalstījuši karavīru nosūtīšanu uz CĀR, kur jau dislocētas Francijas un Āfrikas Savienības spēku militārpersonas, ziņo diplomātiskie avoti.

ES uz CĀR varētu nosūtīt līdz pat 1000 karavīriem, bet detalizēti militāri plāni vēl jāizstrādā.

Tā būs pirmā lielā ES militārā operācija pēdējo sešu gadu laikā. Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija "Seleka" ("Alianse") pagājušā gada 24.martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē.

Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.

Viņu par prezidentu, kaut arī negribīgi, atzina arī citi Āfrikas līderi apmaiņā pret solījumu, ka valstī notiks atgriešanās pie demokrātijas. Džotodija oficiāli izformēja grupējumu "Seleka", bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.

Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.

Bažījoties par tālāku situācijas pasliktināšanos, Francija CAR izvietoja 1600 karavīrus, savukārt Āfrikas Savienība - 4000 vīru. Starptautiskā militārā misija CAR tiek īstenota, balstoties uz ANO mandātu.

Latvija šobrīd piedalās misijā citā Āfrikas valstī - Mali. Šajā ES Apmācības misijā piedalās divi Latvijas karavīri.

Foto: flickr.com/latvijas_armija

Komentāri 1
Nujapirms 4 gadiem
Un ko tur daris?
Aizstaves islamistus, pec tam kad tie noslepkavojusi simtiem tukstosu kristiesu!