Straujuma: Neredzu nekādu nepieciešamību krievu skolu atvēršanai Latvijā (1)

фото

Politika | 2014. gada 29. janvārī plkst. 10:49

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) patlaban neredz nekādu nepieciešamību krievu skolu atvēršanai Latvijā, ziņo LETA.

"Mazākumtautību izglītība Latvijā tiek nodrošināta. Ir skolas, kur bērni konkrētus priekšmetus var mācīties latviešu un krievu valodā, un tādas skolas mazākumtautībām ir 109. 99 no tām ir ar latviešu-krievu valodu apmācību. Ir divplūsmu skolas, līdz ar to mazākumtautību apmācība tiek nodrošināta," uzskata premjerministre.

Straujuma atgādināja, ka izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei (V) trešdien ir paredzēta tikšanās ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, un šīs tikšanās laikā arī varētu tikt pārrunāts minētais jautājums.

Vaicāta, vai nav bažīga par Krievijas lielo ietekmi Latvijā, Straujuma sacīja, ka pagaidām viņas rīcībā nav nekādu pierādījumu šai ietekmei. Jautāta konkrēti par Krievijas informācijas ienākšanu Latvijas kultūrtelpā, mediju vidē un izklaides industrijā, Latvijas premjerministre atbildēja īsi: "Vērtēsim."

Jāatgādina, ka Krievija drīzumā plāno atvērt krievu skolas ārvalstīs, tostarp arī Baltijas valstīs, - pagājušajā nedēļā paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Mēs esam apstiprinājuši valdības līmenī, un drīzumā tiks sākts projekts ar nosaukumu "Krievu skola ārzemēs". Mēs centīsimies vienoties ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar citiem mūsu kaimiņiem, valstīm, kur dzīvo mūsu tautieši, lai tur uz mūsu rēķina veidotu krievu skolas," sacīja Lavrovs.

Viņš norādīja, ka šajās skolās mācības notiks pēc Krievijas standartiem. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) paudis uzskatu, ka Lavrova paustā iecere nav atbalstāma. "Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai Latvijā tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Arī mikroblogošanas vietnē "Twitter" Rinkēvičs pauda, ka šādu skolu atvēršana nav un nebūs pieņemama.

Līdzīgu attieksmi pret Maskavas ieceri paudušas arī Lietuva un Igaunija. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs vakar LNT raidījumā "900 sekundes" skaidroja, ka krievu skolas citās valstīs tiek atvērtas, vienīgi saskaņojot to ar attiecīgo valstu amatpersonām, un tas attiecas arī uz Baltijas valstīs iecerētajām krievu skolām.

Viņš norādīja, ka šāda krievu skolu programma tiek īstenota jau sen. Par to, vai un kādas krievu skolas perspektīvā iespējams atvērt Latvijā, vēl tikšot diskutēts ar Latvijas amatpersonām. Vešņakovs atzīmēja, ka viņa redzējumā Krievija Latvijā varētu atvērt tikai tā sauktās svētdienas skolas.

Savukārt Latvijas izglītības ministre Druviete uzskata, ka Krievijai neizdosies Latvijā atvērt nevienu krievu skolu, jo šādai rīcībai tā nevarētu saņemt visas nepieciešamās licences un atļaujas. Tā ministre pagājušajā nedēļā izteicās intervijā Latvijas Radio.

Ministre stāstīja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij var būt suverēna rīcība savu iekšējo jautājumu risināšanā, kas arī attiecas uz izglītības jautājumiem, tāpēc Druviete apšauba, ka Krievijai varētu izdoties īstenot savu ideju, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

"Saprotiet, tas nav tik vienkāršs process, jo, lai veidotu mācību iestādi Latvijā, nepieciešama licence, mācību programmu un satura akreditācija un licence, kā arī daudzi citi nosacījumi, kas jāizpilda obligāti. Tomēr vēlētos vērst uzmanību uz faktu, ka mācību iestādes skolēniem varētu sagādāt grūtības eksāmenu kārtošanā, kas ir tikai valsts valodā," sacīja ministre.

Komentāri 1
Raudapirms 4 gadiem
To ka Straujuma nelas laikrakstus, tas skaidrs, bet ja vina nelasa SAB un DP zinojumus, tad tas jau ir debili.