Dzintars termiņuzturēšanās atļauju jautājuma novilcināšanu saista ar atsevišķu būvnieku un banku lobiju, Mixnews.lv

Dzintars termiņuzturēšanās atļauju jautājuma novilcināšanu saista ar atsevišķu būvnieku un banku lobiju (1)

фото

Politika | 2014. gada 30. janvārī plkst. 09:22

Tas, ka termiņuzturēšanās atļauju jautājuma izskatīšana Saeimā ieilgusi, varētu būt saistīta ar atsevišķu būvnieku, "nekustamā īpašuma spekulantu" un banku lobija ietekmi, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.

Dzintars aģentūrai LETA uzsvēra, ka par šo jautājumu jau iepriekš ir daudz diskutēts, tāpēc šo Imigrācijas likuma grozījumu atlikšana varētu liecināt par citu politisko spēku vēlmi pieņemt tikai "kosmētiskas" izmaiņas pašreizējā sistēmā vai arī iespējami pietuvināt lēmuma pieņemšanu Saeimas vēlēšanu laikam, lai, aizbildinoties ar to, atkal atliktu likumprojekta pieņemšanu.

Politiķim arī radies iespaids, ka koalīcijas partneru viedoklis šajā jautājumā būtiski nemainīsies, tomēr VL-TB/LNNK neatkāpsies no savas nostājas.

Jāpiebilst, ka iepriekš likumprojektu par izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu, iegādājoties nekustamo īpašumu, bija iecerēts izskatīt šodienas Saeimas sēdē, tomēr Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūgusi pārcelt Imigrācijas likuma grozījumu izskatīšanu uz 10.aprīli.

Saeimas komisija vēl nav izskatījusi priekšlikumus likumprojektam un vēl lems, vai nevajadzētu izstrādāt jaunu likumprojektu.

Bērziņš pērn 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu.

Šos grozījumus Saeima pieņēma pērn 31.oktobrī, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē "ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas".

Bija iecerēts, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro. Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro. Tāpat tika noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.

Jau iepriekš, kad ar "Vienotības" atbalstu tika noteikts, ka otrreizējai caurlūkošanai nodotie likuma grozījumi tiks izskatīti 30.janvārī, VL-TB/LNNK pauda viedokli, ka "Vienotība" ir lauzusi iepriekšējās koalīcijas vienošanos par termiņuzturēšanās atļaujām.

Komentāri 1
Munispirms 4 gadiem
Un vēl tos vienotības nodevējus tukšpauri taisās vēlēt Eiroparlamentā.
Fakuci viņiem vajag parādīt ar dumbrovski un āboltīni priekšgalā.