Krimināllikumā vēlas paredzēt atbildību par reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu (1)

фото

Politika | 2014. gada 30. janvārī plkst. 14:44

Lai nodrošinātu krimināltiesiskā regulējuma atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī risinātu atsevišķas problēmas, kas saistītas ar Krimināllikuma (KL) piemērošanu, KL 78.pantā ir jāparedz atbildība arī par reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, norādīts Tieslietu ministrijas (TM) informatīvajā ziņojumā.

Ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par tiesisko regulējumu attiecībā uz atbildību par nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, aicinājumu likvidēt valstisko neatkarību vai graut teritoriālo vienotību un valsts simbolu zaimošanu. KL 78.pants attiecas uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, ziņo LETA.

Ziņojumā kā priekšlikums turpmākai rīcībai ir norādīts ietvert KL Sevišķajā daļā jaunu noziedzīga nodarījuma sastāvu - sociālā naida un nesaticības izraisīšana, paredzot kriminālatbildību par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu personas piederības kādai sociālai grupai dēļ.

Tāpat ir piedāvāts diferencēt sankcijas gadījumos, ja KL 78.pantā paredzēto noziegumu izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, uzņēmuma, organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, un paredzot smagāku atbildību, ja nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana bijusi saistīta ar vardarbību.

Ir izstrādāts priekšlikums KL 48.panta pirmās daļas 14.punktā par atbildību pastiprinošu atzīstot apstākli - noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālistisku, etnisku, reliģisku vai ksenofobisku motīvu dēļ, bet KL 231.pantā (huligānisms) paredzēt atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu, ietverot arī pastiprinātu atbildību par huligānismu interneta vidē, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, kas ļautu saukt pie kriminālatbildības personas, kuras aicina uz vardarbību un traucē sabiedrisko kārtību interneta vidē.

Papildus ir priekšlikums Kultūras ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju (IeM) un TM veikt normatīvo aktu un prakses analīzi, izstrādājot priekšlikumus, lai novērstu naidīgas informācijas, kas izraisa KL normu pārkāpumu, izplatīšanu publiskā, tostarp interneta vidē.

Veicot tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācību, jāietver jautājums par starptautisko organizāciju prasībām efektīvas izmeklēšanas nodrošināšanai, vēršot uzmanību naida noziegumos cietušajiem. Tāpat, strādājot pie Cietušo direktīvas ieviešanas nacionālajos tiesību aktos, jāpievērš īpaša uzmanība naida noziegumos cietušo personu tiesību nodrošināšanai.

Saskaņā ar IeM sniegtajiem datiem 2012.gadā pēc KL 78.panta uzsākti 16 kriminālprocesi, bet saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju pēc šī panta notiesātas divas personas ar brīvības atņemšanu nosacīti. Tikmēr pērn pirmajā pusgadā tika uzsākti 14 kriminālprocesi, savukārt notiesātas piecas personas ar brīvības atņemšanu nosacīti.

Saskaņā ar IeM sniegto informāciju, analizējot statistikas datus, secināms, ka šo noziegumu skaitam ir tendence pieaugt. Arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.pantā noteikts, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert cita starpā mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ.

Tomēr, neskatoties uz jau esošo normatīvo bāzi, kas vērsta uz naida noziegumu apkarošanu, ministrija ir konstatējusi trūkumus normatīvajos aktos, kas kavē KL 78. un 83.pantā - aicinājumu graut Latvijas teritoriālo vienotību - paredzēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu un atklāšanu, tajā skaitā pastāv tiesiskā regulējuma trūkums, lai sakārtotu virtuālo vidi Latvijā, kas faktiski darbojas uz neformālas kārtības pamata.

Pašreiz interneta vietņu kā masu informācijas līdzekļu reģistrēšana ir tās īpašnieka brīva izvēle un nepastāv mehānisms interneta vietnes, kas faktiski darbojas kā masu informācijas līdzeklis, pielīdzināšanai šādam statusam, tāpat normatīvajos aktos nav skaidri definēts, vai virtuālā vide automātiski ir identificējama ar publisku telpu, vai ir nošķirami gadījumi, kad virtuālā vide nav atzīstama par publisku telpu.

Normatīvajos aktos nav paredzēta nedz interneta pakalpojumu sniedzēju, nedz interneta vietņu īpašnieku atbildība par tajos publicētās informācijas saturu, ja ar to aizskartas ar KL aizsargātās tiesiskās intereses. Galvenokārt atbildības sistēma par naida kurināšanu un naidīgas informācijas izplatīšanu ir neelastīga, jo kriminālatbildība ir vienīgais reaģēšanas mehānisms.

Galvenā uzmanība tiek pievērsta komentāru ievietošanai portālos, norādot, ka, ņemot vērā, ka personu, kas atstāj komentārus, identifikācija var būt sarežģīta vai pat neiespējama, ir būtiski nodrošināt prettiesisku komentāru nenonākšanu publiskajā vidē. Informatīvais ziņojums ceturtdien tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri 1
Munispirms 4 gadiem
Tagad visūr būs kā delfos, kur kremļa pakalpiņu komentāri tiek īpaši izcelti, bet visi kas pret, tiek dzēsti bez žēlestības.
Krieviju kritizēt nedrikstēs, jo tas izraisīs nežēlīgi naidu vietējos krievos.Tātad naida kurināšana, bet 'bnirgāties par Latviju un latviešiem varēs cik uziet, jo IP adreses nebūs idfentificējamas.