Ekonomikas ministrs: Būvniecības regulējums tiks mainīts arī pēc 1.maija

фото

Politika | 2014. gada 3. februārī plkst. 08:33

Jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā šā gada 1.maijā, nebūs pilnīgs, kamēr nebūs zināmi Zolitūdes traģēdijas iemesli. Tāpēc jaunajā likumā tiks veiktas izmaiņas arī pēc tam, kad tas jau būs stājies spēkā, "Nozare.lv" atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Intervijā ministrs norādīja, ka jaunās valdības mērķis ir panākt, lai jaunais Būvniecības likums stātos spēkā šā gada 1.maijā. "Jaunā likuma pieņemšana ir šīs valdības goda lieta, tāpēc darīsim visu, lai tas stātos spēkā šā gada 1.maijā," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka Zolitūdes traģēdija notika laikā, kad spēkā bija vecais Būvniecības likums, turpretī jaunais likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties. Tajā pašā laikā Dombrovskis atzina, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas process nav pabeigts, līdz ar to arī traģēdijas īstie cēloņi nav zināmi.

"Tad, kad būs zināmi traģēdijas cēloņi, esmu pilnībā pārliecināts, ka būs nepieciešams veikt jaunus grozījumus būvniecības regulējumā. Tāpēc uzskatu, ka, stājoties spēkā jaunajam Būvniecības likumam, tas vēl nebūs pabeigts," atzina ekonomikas ministrs.

Vaicāts, kurās jomās varētu būt nepieciešami labojumi būvniecības regulējumā, Dombrovskis informēja, ka Ekonomikas ministrija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas jautājumos sadarbosies ar Iekšlietu ministriju. "Esam ieinteresēti uzzināt pēc iespējas vairāk par traģēdijas iemesliem, lai ar jauno regulējumu tos novērstu," piebilda ministrs.

Aicināts vērtēt, kāpēc jaunā Būvniecības likuma virzība bijusi tik lēna, Dombrovskis stāstīja, ka tad, kad viņš 2011.gadā sāka vadīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, jaunais likums pēc pirmā lasījuma bija pusgatavs. Tolaik uz otro lasījumi kopumā bija iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi.

"Jāsaprot, ka ieinteresēto pušu skaits bija ļoti liels - no būvniekiem vien bija divas asociācijas, kurām bija kardināli atšķirīgi viedokļi.

Tāpat likuma izstrādē darbojās Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, citu ministriju un vides aizsargu pārstāvji. Katrā sēdē pie galda sēdēja ap 30 cilvēku, un katrs izteica savus priekšlikumus. Tas prasīja zināmu izveicību, lai šīs intereses salāgotu. Šo darbu vadīju gadu, kura laikā likumprojekts tika nodots Saeimā otrajā lasījumā, un tas tika pieņemts bez debatēm. Pēc tam kļuvu par izglītības un zinātnes ministru, bet nākamais komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP) likumu noveda līdz trešajam lasījumam," sacīja ekonomikas ministrs.

Dombrovskis atzina, ka diskusiju laikā par likumu viņš nav jutis spēcīgu spiedienu no konkrētiem grupējumiem, jo pie diskusijās piedalījās visi un katram bija iespēja izteikties. Tajā pašā laikā visstrīdīgākais jautājums diskusijās bijis par sertifikāciju. "Strādājot ar likumu otrajam lasījumam, panācu kompromisu, ka tiek atcelta atkārtota sertifikācija un ieviests būvnieku reģistrs. Šis kompromiss tika akceptēts. Tomēr tagad kontekstā ar Zolitūdes traģēdiju uzdodu sev jautājumu par to, vai modelis, kurā nozare sertificē pati sevi, ir pareizākais un vai uz to varam paļauties," stāstīja ministrs un piebilda, ka viņam ir šaubas, vai šāda pieeja ir pareiza.

"Saprotu, ka atsevišķi nozares pārstāvji nav apmierināta ar vecās sertificēšanas kārtības maiņu, jo tas viņiem tomēr bija ienākumu avots. Tā kā jaunais likums neparedz atkārtotu sertifikācijas kārtību, tad šīm organizācijām ieņēmumi par "papīra" pārdošanu būs mazāki," atzina ekonomikas ministrs.

Pēc Dombrovska teiktā, patlaban diskusijās par Būvniecības likumu joprojām pastāv lielas domstarpības ar nozari, tomēr, ja nebūs iespējams panākt vienošanos, tad attiecībā uz likumu nāksies pieņemt politisku valdības lēmumu.

Jāpiebilst, ka Saeima šā gada 23.janvārī steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz atlikt jaunā likuma spēkā stāšanos no šā gada 1.februāra uz šā gada 1.maiju.

Būvniecības likums, kuram būtu jāstājas spēkā 1.februārī, Saeimā tika pieņemts pērn 9.jūlijā. Šis likums deleģēja Ministru kabinetam izdot dažādus normatīvus aktus, lai nodrošinātu likuma izpildi.

Iepriekš Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija aicināja atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos 2014.gada 1.februārī. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš uzsvēra, ka nav pamata atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu - 2014.gada 1.februārī.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzina, ka tad, ja 2013.gada 19.decembrī izsludina deviņus jaunus normatīvos aktus, tai skaitā arī Vispārīgos būvnoteikumus, tad to izvērtēšanai ir četras darba dienas, kas ir pārāk īss laiks. Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos no 1.februāra, bet piekrīt LPS uzskatam, ka Vispārīgajiem būvnoteikumiem nepieciešams ilgāks izvērtēšanas laiks.

Savukārt būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka ar jauno Būvniecības likumu saistītā normatīvo aktu pakete ir izstrādāta lielā steigā, dokumentos ir daudz nepilnību un aplamību, tāpēc pēc 1.februāra, kad Būvniecības likumam un to pavadošajiem normatīvajiem aktiem jāstājas spēkā, būvniecības nozarē var sākties haoss.

Komentāri