Šadurskis piketu krievu skolu atbalstam dēvē par vēršanos pret sabiedrības integrāciju, Mixnews.lv

Šadurskis piketu krievu skolu atbalstam dēvē par vēršanos pret sabiedrības integrāciju

фото

Politika | 2014. gada 4. februārī plkst. 18:23

Otrdien Rīgā notikušais pikets krievu skolu atbalstam ir jāvērtē kā vēršanās pret Latvijas sabiedrības integrāciju ar mērķi uzturēt un veidot divkopienu valsti, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kārlis Šadurskis (V).

Tā vietā, lai konstruktīvi un profesionāli strādātu pie mazākumtautību izglītības programmas, Latvijas Krievu savienība atkārto kļūdas, kuras partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pieļāva laikā, kad ieviesa bilingvālo izglītības sistēmas modeli, šo jautājumu nepamatoti politizējot, sacīja Šadurskis.

"Sabiedrībai radikāla un šķeltnieciska politika bija un, esmu pārliecināts, ir nepieņemama," uzskata deputāts.

Gan mazākumtautību kopienas, gan politiķi, kas protestēja pret bilingvālās izglītības sistēmas ieviešanu, tagad atzinīgi novērtē sasniegtos rezultātus, ko devusi 2004.gadā ieviestā daļējā pāreja uz mācību procesu latviešu valodā mazākumtautību skolās.

"Ir uzlabojies latviešu valodas zināšanu līmenis un mazākumtautību integrācija latviskajā kultūras telpā. Taču esošais bilingvālās izglītības sistēmas modelis var būt tikai kā pārejas modelis, kas neļauj sasniegt Nacionālās attīstības plānā izvirzītos mērķus," vērtē Šadurskis.

Viņaprāt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi par to, ka latviešu valoda un kultūra ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, ir nepieciešams turpināt izglītības reformu, pārejot uz pilnībā latvisku mācību procesu valsts finansētās vispārizglītojošās skolās, saglabājot iespēju mazākumtautībām skolās apgūt savu valodu un kultūru.

Šadurskis skaidro, ka pārejas uz izglītību latviešu valodā mērķis ir konsekventa, ilglaicīga izglītības politika, kurā skaidri definēts mērķis un secīgi soļi tā sasniegšanai.

"Rezultāts nav vajadzīgs rīt uz pusdienlaiku, un koalīcijas sadarbības līgums paredz laiku pārdomātai un labi sagatavotai izglītības reformas īstenošanai, kas nodrošinās viendabīgu Latvijas kā nacionālas valsts izglītības standartu, saglabājot dažādu tautību Latvijas pilsoņu nacionālo kultūru savdabību un attīstību," norāda politiķis.

"Integrācijas politikas galamērķis ir sabiedrība, kas jūt piederību savai valstij, ciena to un lepojas ar to, pārzina Latvijas vēsturi, ir ieaugusi latviešu kultūrā, brīvi pārvalda latviešu valodu kā dzimto un kopā svin svētkus," akcentē Šadurskis.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka otrdien ap pl.12:00 Rīgā, pretī Ministru kabinetam, bija pulcējušies aptuveni 100 piketētāju, lai paustu atbalstu izglītībai krievu valodā.

Piketētāji izmantoja plakātus, uz kuriem rakstīts "Mazākumtautību skolas - Latvijas bagātība", "Straujuma, liec mierā bērnus!" un "Mūsu nodokļus skolām!". Protestētāji ik pa laikam krieviski izkliedza saukli "Rokas nost no krievu skolām!". Tika izkliegtas arī citas frāzes, paužot atbalstu krievu skolām.

Viens no piketa rīkotājiem Miroslavs Mitrofanovs žurnālistiem sacīja, ka kompromisa nepanākšanas gadījumā varētu sekot jauni, lielāki protesti. Viņaprāt, ir jāuzlabo pašreizējā mazākumtautību izglītības sistēma, nevis jāveic reformas, kas esot kaitīgas. Jautāts par iespējamiem uzlabojumiem, viņš minēja, ka krievu skolās būtu jāienāk jauniem un kvalificētākiem latviešu valodas skolotājiem.

Pie protestētājiem bija ieradusies izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V), kura uzsvēra, ka pārmaiņas netiks sasteigtas un tiks saglabāta iespēja mazākumtautībām skolās apgūt savu valodu un kultūru. Viņa solīja, ka kopīgu diskusiju rezultātā tiks atrasts optimālākais modelis plānotajām izmaiņām un viss notiks pakāpeniski.

Piketā galvenokārt bija pulcējušies gados vecāki cilvēki, protestētāju rindās bija vien daži jaunieši.

Koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.

Protesta organizatori ir pārliecināti, ka šie centieni neveicina mieru un harmoniju sabiedrībā, bet tās sašķeltību. Viņi norāda, ka jau patlaban, kad tiek īstenota bilingvālā izglītība, krievvalodīgajiem skolēniem nākas saskarties ar problēmām, tādēļ viņi jautā, kas notiks ar skolēniem, kad pilnībā likvidēs izglītību krievu valodā.

Pēc piketa organizatoru domām, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) valdības iecerei būs negatīva ietekme uz krievu kopienas dzīves kvalitāti Latvijā, kā arī tā varētu veicināt jauniešu izceļošanu uz citām valstīm.

Foto: Saeima

Komentāri