TM: Informācijas publicēšana par bojāgājušajiem likumā nav aizliegta

фото

Politika | 2014. gada 4. februārī plkst. 19:12

Valdība otrdien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) vēstuli tiesībsargam, kurā norāda, ka informācijas publiskošana par bojāgājušajiem ar mērķi mobilizēt sabiedrību visās tās līdzdalības formās ātrākai katastrofu seku likvidēšanai un palīdzības sniegšanai tuviniekiem nav aizliegta ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, ziņo LETA.

"Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka informācija par bojāgājušajām personām ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas. Katastrofu seku likvidēšanā iesaistīto kompetento institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija par personām - dzīvajām un bojāgājušajām - ir nepieciešama katastrofā iesaistīto kompetento institūciju darbam un tā nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota, un tās tuviniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā," uzsvērts vēstulē.

Atbildes vēstulē norādīts, ka, ņemot vērā minēto, no pašreizējā regulējuma ir saprotams, ka par personas datu publiskošanu katastrofas gadījumā, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu, ir atbildīga tā iestāde, kuras rīcībā ir noteiktā kārtībā iegūti un pārbaudīti personas dati. Attiecīgā iestāde arī izvērtē, vai personas datu publiskošana noteiktā situācijā ir nepieciešama, kurā brīdī un kādā veidā un apjomā personas dati ir publicējami.

Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā.

Tiesībsargs iepriekš norādīja, ka Latvijā nav noteikta kārtība, kādā katastrofu gadījumos informācija par bojāgājušajām personām tiek paziņota sabiedrībai, tādēļ šajā jautājumā būtu steidzami jānovērš normatīvo aktu trūkumi.

Izvērtējot valstī pastāvošo normatīvo regulējumu, kas attiecas uz civilās aizsardzības organizēšanu tehnogēno un citu katastrofu gadījumos, kā arī atbildīgo iestāžu nolikumus, secināts, ka valstī nav noteiktas kārtības, kādā informācija par bojāgājušām personām tiek paziņota sabiedrībai, iepriekš pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Tiesību akti nenosakot institūciju, kas ir atbildīga par bojāgājušu personu saraksta izveidošanas un publiskošanas kārtību. Tādēļ šajā aspektā valstī būtu steidzami novēršami normatīvā regulējuma trūkumi.

Tiesībsargs skaidro, ka Latvijai jāaizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Indivīda vārda brīvība un dalība valsts pārvaldē ir cieši saistīta ar sabiedrībai būtiskas informācijas pieejamību.

Pēc sagruvušajā lielveikalā "Maxima" bojāgājušo personu vārdu neoficiālo sarakstu publiskošanas masu medijos aizsākās diskusija par to, vai un kas drīkstēja publiskot bojāgājušo personu vārdus. Tiesībsargs norāda, ka, atbildot uz šiem jautājumiem, pirmkārt, būtu jāsniedz atbilde uz jautājumu - vai ir publiskojama tāda sensitīva rakstura informācija kā bojāgājušo vārdi.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka 21.novembrī Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, sabrūkot lielveikalam "Maxima", gāja bojā 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus savainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Komentāri