Tiesībsargs: Mazākumtautību izglītība kļuvusi par politisko spēļu objektu, Mixnews.lv

Tiesībsargs: Mazākumtautību izglītība kļuvusi par politisko spēļu objektu

фото

Politika | 2014. gada 6. februārī plkst. 12:17

Latvijas mazākumtautību izglītības temats lielā mērā kļuvis par politizētu jautājumu, ignorējot izglītības pamatuzdevumu, mazākumtautību tiesības un vienotas Latvijas sabiedrības veidošanas mērķi, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Uz mazākumtautību izglītību Latvijā jāraugās no trim skatupunktiem - bērnu tiesības, mazākumtautību tiesības un vienotas Latvijas sabiedrības veidošanās, norāda Jansons.

"Bērnam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kas ir pamats personības attīstībai, turpmākai sekmīgai izglītībai augstskolā un dalībai darba tirgū. Mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras unikalitāti ir nostiprinātas Satversmē. Savukārt vienotas Latvijas sabiedrības esamība ir būtisks nosacījums labklājīgas valsts attīstībai," akcentē tiesībsargs.

Lai uzklausītu mazākumtautību skolu direktoru priekšlikumus, kā novērst konstatētos mazākumtautību izglītības prakses trūkumus, tiesībsargs ceturtdien pl.14:00 Tiesībsarga birojā organizē diskusiju "Bilingvālās izglītības problēmas un iespējamie risinājumi", ziņo LETA.

Diskusijas mērķis ir izzināt mazākumtautību izglītības iestāžu vadītāju viedokli par iespējamiem risinājumiem bilingvālās izglītības izpētes laikā konstatētajām nepilnībām.

Diskusijā apspriedīs normatīvo aktu prasības un praksē identificētās neatbilstības un pretrunas, izglītības kvalitātes nodrošināšanas problemātiku, izglītības kvalitātes kontroles mehānismus un izglītības procesa realizācijā iesaistīto pušu atbildību.

Diskusija būs slēgta, un tajā piedalās tikai mazākumtautību skolu vadītāji un Tiesībsarga biroja pārstāvji. Uz žurnālistu jautājumiem par bilingvālās izglītības monitoringos konstatētajām nepilnībām un diskusijas rezultātiem tiesībsargs atbildēs pēc diskusijas pl.16:00.

Tiesībsarga birojs veica monitoringa vizītes 49 mazākumtautību skolās visā Latvijā ar mērķi izpētīt, kā tiek īstenota bilingvālā izglītība, intervējot skolu direktorus, novērojot mācību procesu klasē un aptaujājot vairāk nekā 3000 skolēnu. Izpētes gaitā tiesībsargs identificēja vairākus trūkumus bilingvālās izglītības praksē.

Tiesībsarga konstatētie bilingvālās izglītības prakses trūkumi saskan arī ar starptautisko organizāciju secinājumiem par mazākumtautību izglītību Latvijā.

Bilingvālās izglītības monitoringu gaitā novērota cēloņsakarība starp skolas administrācijas, skolotāju nostāju attiecībā uz izglītības kvalitāti, valsts valodas nepieciešamību un bērnu zināšanu līmeni. Skolās, kur skolas vadībai ir stingra nostāja par normatīvo aktu ievērošanu, mācību priekšmets tika pasniegts atbilstoši programmā noteiktajam un netika konstatēti gadījumi, ka skolotāji nezina valsts valodu.

Izglītības, pedagogu darba kvalitāte pārbaudāma neatkarīgi no tā, cik valodas izglītības darbā tiek izmantotas. Pedagogu zināšanām ne tikai valsts valodā, bet visā, kas attiecas uz jaunu, mūsdienīgu izglītošanu, mācību metodiku, ir jābūt tādām, lai pasniegtu mācību priekšmetu pēc visaugstākajiem kritērijiem, norāda Tiesībsarga biroja pārstāvji.

Secināts, ka patlaban izglītības kvalitātes kontrole no valsts iestāžu puses ir nepietiekama.

Izglītības kvalitātes nodrošināšanai Saeimai un valdībai ir pienākums noteikt gan prasības normatīvajos aktos, gan regulāri veikt kvalitātes kontroli pār mācību procesa īstenošanu, kā arī nodrošināt pedagogiem atbilstošas izglītības iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu, uzskata tiesībsargs.

Foto: mixnews.lv

Komentāri