Politologs vēršas ECT par informācijas nesniegšanu par deputātiem, kas iniciēja valodas referendumu

фото

Politika | 2014. gada 10. februārī plkst. 13:36

Politologs Gatis Puriņš vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) par faktu, ka valsts varas institūcijas slēpjot tos deputātu vārdus, kuri 2012.gadā iniciēja likumprojektu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūru LETA informēja Puriņš.

"Deputāti ir publiskas valsts amatpersonas, kuras nedrīkst slēpt savu darbību likumdošanā," uzsver politologs, norādot, ka tad, kad sūdzību pieņems, tieslietu ministrei būs jāskaidro ECT, kāpēc Latvijas valsts slēpj latviešu valodas pretinieku vārdus.

Puriņš norādīja, ka CVK atteica izsniegt informāciju, kuri deputāti ir parakstījuši 2012.gada likumprojektu, kas paredz likvidēt latviešu valodai vienīgās valsts valodas statusu, līdz ar to, pēc viņa domām, likumdošanas process noritēja slepeni. CVK esot norādījusi, ka tai nav zināms, kuri ir ievēlēti par Saeimas un pašvaldību deputātiem, kā arī ka likumprojekta parakstītājus neesot iespējams izpaust, jo, iespējams, datoru cietie diski ar datu bāzi ir sadauzīti lauskās ar āmuru.

Pēc Puriņa domām, Administratīvā rajona tiesa arī pārkāpa pilnvaras, atsakoties gūt pierādījumus, ka informācija faktiski ir CVK rīcībā, gūt eksperta atziņas par to, ka no divām datu bāzēm - deputātu datu bāzes un parakstu vākšanas datu bāzes - pieprasīto informāciju iespējams gūt dažu sekunžu laikā, kā arī atsakoties nopratināt liecinieku, kurš varēja liecināt par nelikumīgām darbībām ar dokumentiem un datiem CVK.

Puriņš skaidro, ka Satversmes 100.pants līdzīgi kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pirmā daļa paredz ikvienam "tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju". LETA jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa pērn noraidīja Puriņa pieteikumu pret CVK par atteikšanos sniegt informāciju par deputātiem, kuri iniciēja likumprojektu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Kā aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT senatoru kolēģija pērn vasarā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, jo kolēģijai neradās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

Iepriekš Puriņš uzsvēra, ka likumdošanas iniciatīva, kuru īsteno Satversmē paredzētais orgāns - pilsoņu kopums -, nav pieskaitāma pie privāttiesību regulējuma objekta un nav pilsoņu privātās, bet gan publiskās dzīves sastāvdaļa un ikvienam pilsonim ir tiesības uzzināt to valsts amatpersonu vārdus, kuras saņem atalgojumu no budžeta, īsteno publisko varu un vienlaikus rīkojušās pret valsts konstitucionālajiem pamatprincipiem.

Privātajai dzīvei ar politiķu politisko rīcību likumdošanā nav nekādas saistības un aizbildināties ar to ir amorāli, norādīja prasības pieteicējs. Informācijas atklātības princips izriet no Satversmes 100.panta, kurā nostiprināta vārda brīvība, tāpēc, lai brīvi izplatītu viedokli, ir jābūt iespējai iegūt informāciju, lai, balstoties uz to, persona var izdarīt secinājumus sava viedokļa vai pārliecības izveidei, skaidroja politologs.

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Komentāri