Normas par referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem atzīst par atbilstošām Satversmei, Mixnews.lv

Normas par referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem atzīst par atbilstošām Satversmei

фото

Politika | 2014. gada 12. februārī plkst. 12:45

Normas par referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem ir atbilstošas valsts pamatlikumam, trešdien atzina Satversmes tiesa (ST), ziņo LETA.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Minētās normas apstrīdēja 20 "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputāti. Viņi vērsās ST par 2012.gada 8.novembrī Saeimā pieņemtajiem referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem. Lieta tika ierosināta par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22.panta 1.daļas (2012.gada 8.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī) un pārejas noteikumu 4. un 5.punkta atbilstību Satversmes 1. un 2.pantam.

Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem norādīja, ka šis spriedums ir tikai starpposms un patiesais spriedums būs tad, kad redzēsim, kā apstrīdētais regulējums īstenosies.

Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps norādīja, ka ar spriedumu ST atzina, ka modernās tehnoloģijas ir mūsdienu realitāte. Tomēr viņš atgādināja, ka ST spriedumā noteica likumdevēja pienākumu gan pēc grozījumu spēkā stāšanās, gan pārejas noteikumu laikā apsvērt, vai regulējums ir efektīvs. Tiesas sēdē tomēr tika precizēts, ka pēc būtības tiek apstrīdēta likuma 22.panta 1.daļas pirmā teikuma, kā arī pārejas noteikumu 4.punkta pirmo trīs teikumu atbilstība minētajiem Satversmes pantiem.

Notikušajās tiesas sēdēs prasītāju pārstāvis Andrejs Elksniņš (SC) norādīja, ka, grozot likumu ierosināšanas kārtību, likumdevējs ir padarījis par gandrīz neiespējamu pilnvērtīgu tiešās demokrātijas īstenošanu. Kā ziņots, deputāti lūdza atzīt par neatbilstošām Satversmei koalīcijas veiktās izmaiņas, kas paredz nepieciešamību savākt 30 000 vēlētāju parakstu tautas iniciatīvu virzīšanai iepriekš prasīto 10 000 parakstu vietā no šā gada 1.janvāra, kā arī nosaka, ka pēc 2015.gada 1.janvāra jebkādas likumdošanas iniciatīvas varēs virzīt ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Elksniņš savos paskaidrojumos ST arī uzsvēra to, ka, pēc pieteicēju domām, līdz ar pieņemtajiem grozījumiem tiekot degradēta Satversmes kodola un Satversmes 1.panta - Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika - nozīme un pilsoņiem tiek atņemts tas instruments, kas ļauj ietekmēt valsts dzīvi.

Deputāts arī norādīja, ka līdz šim vēlētāji attiecībā uz referendumu rīkošanu bijuši atbildīgi. Tāpat pieteicēji vēlas uzzināt, kāpēc Saeima pārejas noteikumos ir norādījusi tieši 30 000 vēlētāju robežu - kāpēc ne vairāk, ne mazāk. Kopumā Elksniņš komentēja, ka likumdevējs nav rīkojies samērīgi un leģitīma mērķa likumprojektam nav bijis, jo sarunas par grozījumiem rosinājis tā dēvētais valodas referendums.

Savukārt Saeimas pārstāvis Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš tiesas sēdē norādīja, ka bija objektīvi nepieciešams mainīt pastāvošo kārtību. Viņš atsaucās uz pieaicināto personu zvērinātu advokāti Inesi Nikuļcevu, kura iepriekš bija skaidrojusi, ka Latvijā ļoti mazam skaitam ir tiesības sākt parakstu vākšanu. Parlaments vēlējās novērst bažas, ka iepriekšējais parakstu vākšanas slieksnis ir pietiekami zems, lai parakstu vākšanas otro posmu neizmantotu politiskiem mērķiem.

Kopumā apstrīdētās normas bija jāpieņem vairāku iemeslu dēļ, tostarp vajadzēja gūt pārliecību par to, ka attiecīgā likumprojektā risinātais jautājums attiecīgai sabiedrības daļai ir tik būtisks, lai tas tiktu izlemts tautas nobalsošanā. Mērķis esot bijis arī savā ziņā pasargāt no nesagatavotiem likumprojektiem. Kusiņš arī noliedza SC deputātu pārstāvju sacīto, ka Saeima neesot pamatīgi izvērtējusi apstrīdētās normas, norādot, ka parlaments ilgstoši diskutējis un veicis detalizētu analīzi.

Kusiņš norādīja, ka bija nepieciešams atvieglot parakstu vākšanas procesu, tos vācot arī elektroniski, kā arī paredzot iespēju parakstus vākt arī pašvaldību iestādēs. Kusiņš atgādināja, ka likumdevējs ir paredzējis Ministru kabinetam līdz šā gada 1.septembrim nodrošināt elektroniskās sistēmas tehnisko un drošības gatavību parakstu vākšanai elektroniski. Arī attiecīgā datuma izvēle - 2015.gada 1.janvāris - ir pieskaņota iespējai nodrošināt elektronisko parakstu vākšanu. Kusiņš piebilda, ka 22.pantā paredzētie grozījumi ir atkarīgi no tehniskajām iespējām.

Kā ziņots, ierosinātajā lietā ST bija jāvērtē apstrīdēto likuma normu atbilstība Satversmes 1.pantam, kas nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", un 2.pantam, kas nosaka, ka "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai".

Likuma grozījumos "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" noteikts, ka no 2015.gada iniciatīvas grupai, lai rosinātu referendumu, būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.

Saskaņā ar koalīcijas atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu. Abos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija pēc tam organizēs otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā būtu savākti 10% jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu, kas nepieciešami tautas nobalsošanas rosināšanai.

Komentāri