Ārlietu ministrs: Grozījumi Krimināllikumā atgādina okupāciju laiku praksi ierobežot vārda brīvību

фото

Politika | 2014. gada 15. februārī plkst. 15:17

Grozījumi Krimināllikumā, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas noliegšanu, atgādina okupāciju laikā īstenoto praksi ierobežot vārda brīvību, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Ministrs velta skarbus vārdus šai iecerei. "Tas ir mēģinājums darīt to pašu, ko okupācijas laikā darīja padomju un vācu vara. Mums vairāk nekā 50 gadus vārda brīvība bija liegta - Latvijas neatkarību noliedza, karogu aizliedza, cilvēkus sēdināja cietumā. No tāda viedokļa raugoties, diskusija par okupāciju nav jārisina ar kriminālatbildības noteikšanu," sarunā aģentūrai LETA pauda Rinkēvičs.

Piektdien Rinkēvičs nosūtīja vēstuli Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei(V), kurā izklāstīti argumenti, kāpēc plānotie likuma grozījumi ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. "Šo likumprojektu nelūdza vērtēt ne Ārlietu ministrijai, ne Ministru kabineta pārstāvim Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Mēs tomēr analizējām šo projektu un uzskatām, ka tas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, jo tas nesamērīgi ierobežo vārda brīvību," norādīja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka, nenoliedzami, ir jāturpina skaidrot šīs Latvijas pagātnes lappuses, taču tas tas nav darāms šādā ceļā. "Vaira Vīķe-Freiberga savulaik 2005.gadā īstenoja informatīvu kampaņu un saņēma gan ES, gan NATO dalībvalstu vadītāju vēstules, kurās atzīts, ka bija padomju un vācu okupācija. Šāda veida diskusija ir jārisina skaidri un stingri gan sabiedrībai, gan tiem, kas nav pārliecināti par notikumiem 1940.-1941.gadā," uzskata politiķis.

"Nedomāju, ka trīs gadu ieslodzījums būs tas adekvātākais risinājums. Tas nav pareizi - mēs atgriežamies tur, no kurienes mums laimējās izkļūt," Rinkēvičs piebilda.

Tomēr viņš noraida Krievijas politiķu izteiktās apsūdzības par šo likumprojektu. "Lai paši uz sevi skatās. Ir stipri dīvaini, ka atsevišķi Krievijas politiķi uzstājas ar paziņojumiem par komisijā apspriesto Krimināllikuma grozījuma projektu, sevišķi tāpēc, ka pašā Krievijā arī izskata likumu, kas kriminalizē jebkāda veida kritiku par padomju armijas rīcību Otrā pasaules kara laikā. Tāda veida izteikumi par procesiem Latvijā, kad pašiem ir nopietnas problēmas ar vārda brīvības ierobežošanu, ir neadekvāti un nosodāmi," uzsvēra Rinkēvičs.

Rinkēvičs cer, Juridiskā komisija ieklausīsies viņa argumentos un rosinās diskusiju par šo likumprojektu. "Negribētu, lai Latvija seko pašām sliktākajām Krievijas tradīcijām, kādas mēs šobrīd redzam," noteica ministrs.

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija otrdien virzīšanai trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu.

Tāpat grozījumi paredz, ka personu krimināli varēs sodīt, ja tā publiski būs attaisnojusi vai ļaunprātīgi, rupji vai aizvainojoši apšaubījusi genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu. Patlaban ar brīvības atņemšanu varēja sodīt par šādu noziegumu publisku noliegšanu vai attaisnošanu.

Plānots, ka izmaiņas Krimināllikumā stāsies spēkā šī gada 31.martā. Grozījumus Krimināllikumā trešajā, galīgajā, lasījumā Juridiskā komisija lūgs Saeimu izskatīt 20.februāra sēdē.

Vēstīts, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Konstantīns Dolgovs norādījis, ka Latvijas likumprojekts, kurā paredzēta kriminālatbildība par padomju okupācijas noliegšanu, ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. "Likumprojekts par kriminālatbildības ieviešanu Latvijā par "nacistiskās un padomju okupācijas noliegšanu" ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. (..) Tas ir turpinājums aplamajai valsts politikai, kuru īsteno Latvija, lai slavinātu nacismu un visu, kas ar to ir saistīts," tviterī ierakstījis Dolgovs.

Vairāki Krievijas Valsts domes deputāti jau iepriekš pauduši neapmierinātību ar ierosinājumu Latvijā kriminalizēt padomju okupācijas noliegšanu.

Tikmēr Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs paziņojis, ka attiecīgais likumprojekts uzskatāms par "nacisma un tā atbalstītāju politisku reabilitāciju un Otrā pasaules kara iznākuma pārskatīšanu".

Sašutumu paudis arī odiozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis, pieprasot atsaukt Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu.

Pēc Žirinovska sacītā, Latvijas varasiestādes rīkojoties zemiski, jo "mēs viņus un visu Eiropu izglābām no fašisma".

Tikmēr Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs arī izteicis ierosinājumu ar likumu aizsargāt Krievijas vēsturi un "mūsu viedokli par vēsturiskajiem notikumiem".

"Iespējams, mums vajag aizdomāties par to, lai pieņemtu likumu, kas aizsargātu mūsu vēsturi un mūsu viedokli par vēsturiskajiem notikumiem, jo gan ārvalstīs, gan arī pašā Krievijā ir daudzi, kas vēlas to izkropļot," uzskata Puškovs.

Savukārt Krievijas parlamentā pašlaik tiek izskatīts likumprojekts par nacisma reabilitācijas sodīšanu, kurā iekļauts arī aizliegums kritizēt PSRS armijas darbības, par ko draudēs naudassods līdz 300 000 rubļu (6316 eiro) un trīs gadu cietumsods.

Dokumenta versijā, ar kuru iepazīstināti žurnālisti, paredzēti kriminālsodi par Nirnbergas tribunāla konstatēto faktu noliegšanu, kā arī par atzinīgu vērtējumu paušanu par tribunāla konstatētajiem noziegumiem un par apzināti melīgu PSRS apsūdzēšanu par noziegumu pastrādāšanu Otrā pasaules kara laikā.

Komentāri